Sava enerģija. Elektroauto uzlāde mājās: privileģētie un apdalītie

Auto ar zilajām numura zīmēm uz brauktuvēm vai stāvvietās ar pieslēgtu kabeli redzam aizvien biežāk. Kā sēnes pēc lietus aug publiskās uzlādes stacijas, noklājot Latviju nu jau ar diezgan biezu uzlādes tīklu. Vienlaikus karstāks kļūst jautājums par elektromobiļa uzlādi mājās, kas ir gan ērti, gan arī lētāk. Tiesa, daudzdzīvokļu namu iemītnieki pagaidām bieži vien var tikai sapņot par individuālu auto lādēšanas iespēju pagalmā.

Pa daudzdzīvokļu nama piektā stāva logu izkārts kabelis, kas tālāk pa zemi stiepjas līdz kādam braucamajam. Šādu dīvainu uzlādes "risinājumu", pareizāk sakot, huligānismu, nācies novērot Purvciemā. Cits gadījums plaši tika apspriests sociālajos tīklos: kāds elektriskā spēkrata saimnieks savu uzlādes ierīci patvaļīgi uzmontēja pie "Rīgas satiksmes" (RS) staba.

RS pārstāve Baiba Bartaševiča-Feldmane apstiprina, ka pie sabiedriskā transporta uzņēmuma elektrības kontakttīkla balsta nelegāli uzstādītais lādētājs atklāts Ganību dambī. "Pēc brīdinājuma saņemšanas cilvēks patvaļīgi uzstādīto ierīci novāca," viņa informē. Nelūgtais klients elektrību no uzņēmuma tīkla neesot zadzis, tikai izmantojis stabu individuālās iekārtas uzstādīšanai. RS uzsver, ka uzņēmuma infrastruktūra nav paredzēta šādam mērķim.

Neviena pozitīva kopības lēmuma

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Iepriekš minētie gadījumi liecina, ka daudzdzīvokļu namos dzīvojošie elektroauto saimnieki izmisīgi meklē veidus, kā nodrošināt ērtāku uzlādi tuvāk mājām. Kā šādā situācijā jāmeklē risinājums, skaidro "Rīgas namu pārvaldniekā" (RNP).

"Pašlaik saviem klientiem piedāvājam iespēju pie mājas izbūvēt publisku elektroauto uzlādes vietu, piedevām par to no uzlādes stacijas operatora mājas dzīvokļu īpašnieku kopība var saņemt līdz pat 10 000 eiro mājas vajadzībām," stāsta RNP pārstāve Inita Kabanova.

Konkrēta summa, ko, ilgtermiņā iznomājot zemi uzlādes stacijai, māja var nopelnīt, ir atkarīga no tās atrašanās vietas un auto plūsmas – jo lielāka plūsma, jo lielāka samaksa. "Šo naudu kā mājas uzkrājumu var tērēt jebkādām nama apsaimniekošanas vajadzībām – praktiskiem remontiem vai kādiem labiekārtojumiem," piebilst Kabanova.

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Kabanova: "Šis risinājums ir labi piemērots mājām ar lieliem pagalmiem un piebraucamajiem ceļiem, jo elektroauto uzlādes punkts aizņem divas stāvvietas. Lai pie šādas uzlādes stacijas tiktu, mājai jāpiesakās RNP. To var darīt ikviens dzīvokļa īpašnieks uzņēmuma tīmekļvietnē.

Tālāk RNP uzrunā nozares vadošos uzņēmumus, kas sagatavo konkrētu piedāvājumu, par kura pieņemšanu tad jābalso visiem mājas dzīvokļu īpašniekiem, lai pieņemtu kopības lēmumu. Uzlādes staciju var izveidot, ja "par" nobalso 50% +1 dzīvokļa īpašnieks.

"Šis piedāvājums ir salīdzinoši jauns, un pagaidām vēl nevienai mājai nav izdevies pieņemt pozitīvu kopības lēmumu. Bet elektroauto popularitāte aug un interesi par šo piedāvājumu jūtam, tāpēc skatīsimies, kā ar to veiksies nākotnē," teic RNP pārstāve. Viņa pieļauj, ka teorētiski arī individuāli iedzīvotāji varētu vēlēties paši savus uzlādes risinājumus, tomēr esot jāņem vērā, ka daudzdzīvokļu māja ir visu dzīvokļu īpašnieku kopīgs īpašums, attiecīgi nepieciešams dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums, ko īstenot praksē būtu ļoti sarežģīti.

Kabanova: "Pieaugot pieprasījumam pēc elektromobiļiem, mēs kā pārvaldnieks vērtēsim situāciju. Ja redzēsim, ka nepieciešamas izmaiņas, kas var uzlabot mūsu klientu dzīves kvalitāti, atbalstīsim un arī paši piedāvāsim normatīvā regulējuma izmaiņas."

Foto: Latvijas Avīze / Latvijas Mediji

Pēc mocīšanās savs lādētājs

Kamēr veco daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem vismaz pagaidām individuālā auto lādētāja uzstādīšana ir praktiski neiespējama, jauno projektu dzīvokļu saimniekiem tas ir diezgan vienkārši sasniedzams mērķis. Pieredzē dalās jauno tehnoloģiju entuziasts Kristaps Skutelis, kurš dzīvo jaunuzceltā namā Pierīgā – dzīvokļa saimniekam pieder arī stāvvieta daudzstāvu auto novietnē.

"Kad tiku pie sava elektroauto, pirmo mēnesi mēģināju iztikt ar publisko uzlādi," 

stāsta Kristaps. "Tā kā man ir lietots spēkrats ar ne pārāk lielu – 30 kWh – akumulatoru, vasarā ar pilnu uzlādi varu nobraukt 180 km, ziemā – ap 100 km. Tas nozīmē, ka, pat pa Rīgu burzoties, vadājot bērnus uz skolu, pulciņiem, uzlāde nepieciešama diezgan bieži."

Lai arī Kristapa dzīvesvietas tuvējā apkaimē ir vairāki publiskās uzlādes punkti, viņš secinājis: "Tas nozīmē, ka ziemā katru vai katru otro vakaru tev jādodas uz uzlādes punktu un jāgaida minūtes 15 līdz 20, kamēr mašīna lādējas. Tam visam izgāju cauri un sapratu, ka uzlāde mājās ir diezgan svarīga."

Viņš spriež, ka bez mājas uzlādes vieglāk varētu iztikt, ja auto būtu ar lielāku akumulatoru, piemēram, 60 vai 80 kWh, kad uzlāde būtu nepieciešama reizi vairākās dienās vai nedēļā. "Man ir paziņas, kas dzīvo Rīgas centrā, kuriem nav īsti, kur savu lādētāju uzlikt. Viņi tā arī dara – viens pie darba lādējas, cits kaut kur pa vakariem aizskrien palādēties vai atstāj auto pa nakti kādā lēnajā uzlādes punktā. Tā viņi mēģina tikt galā," stāsta Kristaps.

Elektroauto īpašnieks priecājas, ka viņam bijusi iespēja stāvvietā uzstādīt individuālo lādētāju: 

"Pēc mēneša mocīšanās ierīkoju savu lādētāju. Kopš tā laika, pārbraucis mājās, parasti uzreiz pieslēdzu mašīnu uzlādei. 

Pirmajā ziemā, kad vēl biju jauns, zaļš gurķis, pie lādētāja pieslēdzos tika tad, kad akumulators bija tukšs. Tagad neatkarīgi no tā, kāds ir auto uzlādes līmenis, pieslēdzu mašīnu pie lādētāja, un miers. Tas man prasa desmit sekundes, un no rīta mašīna ir silta un uzlādēta."

"Apsaimniekotājam jau bija gatavs līgums, kurš tikai jāparaksta," individuālā lādētāja uzstādīšanas saskaņošanas kārtību apraksta Kristaps. "Līgumā es uzņemos visu atbildību, ja kaut kas noiet greizi ar manu pieslēgumu. Mans pienākums ir arī uzstādīt kontrolskaitītāju, lai nodrošinātu elektroenerģijas patēriņa uzskaiti." Daudzstāvu auto novietnē esošo stāvvietu īpašnieki apņemas arī risināt situāciju, ja individuālo lādētāju skaita pieauguma dēļ objektā sāk aptrūkties strāvas jaudas. Tādā gadījumā visiem nāktos vai nu samazināt savas lādētāju jaudas, vai arī maksāt par jaudīgāka pieslēguma izveidi.

Kristaps izvēlējās iegādāties viedo lādētāju par 1500 eiro, ierīces uzstādīšana maksāja vēl 700 eiro. Ierīkošanas izmaksas sadārdzināja tas, ka bija jāizvelk ap 100 metru garš elektrokabelis no sadales skapja līdz stāvvietai. 

"Lai arī pats ar elektroniku protu darboties, sapratu, ka uzņemties šādu lielas jaudas pieslēguma izveidi nevaru," viņš atzīst. "Tāpēc bija jāmeklē kāda kompānija vai sertificēts elektriķis, kas to var paveikt. Manā gadījumā lādētāja tirgotājs nodrošināja arī aparāta pieslēgšanu."

Kristapa auto mājās lādējas ar 6,6 kW jaudu maiņstrāvas režīmā. "Desmit stundās ar šādu uzlādi akumulatorā vari dabūt iekšā 30 kWh. Lādējot mājās, nevajag lielas jaudas – tur jau ir tā burvība, ka lēni, mierīgi tā mašīna uzlādējas. Lielās jaudas nepieciešamas publiskajā tīklā, kad vajag ātri uzlādēties un braukt tālāk," viņš piebilst.

Vidēji mēnesī viņa spēkrats "apēd" 300 kWh, kas nozīmē aptuveni 50 eiro mēnesī. "Pirmajā mēnesī, kad vēl lādējos publiskajās uzlādes vietās, kopā sanāca aptuveni 20 uzlādes vidēji par 33 centi/kWh – tas ir daudz, ja salīdzinām ar mājas tarifu, kas šobrīd ir ap 17 centi/kWh," rezumē Kristaps.

Pirkt ierīci vai izmantot mājas rozeti

Atšķirībā no dzīvokļu saimniekiem privātmājas īpašnieki auto lādētāju uzstādīšanā bauda lielu brīvību. Tas ne ar vienu nav jāsaskaņo, ja vien izvēlies ierīci stiprināt pie ēkas sienas. Tomēr elektromobiļu īpašniekiem ir dažādas pieejas – daži uzstāda individuālās lādēšanas sistēmas, citi ierīko trīsfāzu rozetes, vēl citi iztiek vienkārši ar parasto elektrības rozeti. Izvēli lielā mērā ietekmē katra braukšanas paradumi.

"Iegādājoties automobili, tirgotājs komplektā piedāvāja arī individuālo uzlādes sistēmu un tās uzstādīšanu," savā pieredzē dalās z/s "Vaidelotes" saimnieks Arnolds Jātnieks Codes pagastā. 

"Izvēlējāmies tādas jaudas lādētāju, lai mašīnu pilnībā uzlādētu vienā naktī." Individuālās uzlādes sistēmas kopējās izmaksas bija ap 1200 eiro.

"Ikdienā auto lādēju neatkarīgi no tā, cik pilns ir akumulators. Lai mašīna uzlādējas līdz 80% un vienmēr ir braukšanas gatavībā," stāsta Arnolds. Pilnam uzlādes ciklam nepieciešamas piecas līdz sešas stundas, un ar to spēkrats var veikt apmēram 420 km, ziemā – ap 360 km ceļu. "Ja mašīna ir pieslēgta pie tīkla, piemēram, ziemā jau pirms braukšanas varu to uzsildīt, līdz ar to ceļā nav jātērē papildu enerģija un bez uzlādes varu nobraukt lielāku attālumu," viņš piebilst.

Ja spēkrata uzlādei izmanto elektrību no tīkla, Arnolda gadījumā pilns auto baterijas uzlādes cikls izmaksā zem desmit eiro. Tas ir vismaz uz pusi lētāk, nekā izmantojot publiskās uzlādes punktu. Turklāt saimniecībai ir arī savas saules baterijas. "Kad ir saule, auto uzlādei izmantojam saules enerģiju. Vasarā saulainā laikā uzlādei pilnībā pietiek ar saules enerģiju, un tas uzlādi padara vēl izdevīgāku," skaidro saimnieks. "Domāju, ka elektroauto patiešām pieder nākotne. Turklāt tas ir arī ekonomiski. Pat izmantojot publiskās uzlādes vietas, iznāk lētāk, nekā braukt ar degvielu."

Arī privātmājā Jelgavā dzīvojošais IT speciālists Artūrs Sosins pēc elektromobiļa iegādes grasījies garāžā uzstādīt individuālo uzlādes sistēmu. Tomēr pēc tam viņš pārdomājis un nolēmis spēkrata uzlādei izmantot parasto elektrības rozeti. 

Lai arī elektromobiļiem ir paredzēta arī šāda veida uzlādes iespēja, parasti tas tiek uzskatīts kā rezerves variants īpašām situācijām, jo jārēķinās ar lēnāku un ilgāku uzlādes gaitu.

"Sāku jau domāt par uzlādes iekārtas iegādi, sazinājos ar tirgotājiem, jo uzskatīju, ka to sistēmu vajag, ka citādi nevar. Tirgotāju piedāvājums bija 700 eiro par uzlādes iekārtu un vēl 700 eiro par tās uzstādīšanu," stāsta Artūrs. Vēlāk interneta veikalā viņš atradis par 200 eiro lētāku uzlādes iekārtu un nospriedis, ka uzstādīt to var paša spēkiem.

"Kamēr vēl prātoju, sāku savu auto lādēt pie parastās rozetes. Pilnam uzlādes ciklam šādā veidā nepieciešamas aptuveni astoņas stundas. Sākumā likās, ka tas tomēr ir par ilgu. Bet, tā kā strādāju attālināti un parasti dienā nobraucu apmēram piecus procentus no baterijas, mašīnu sanāk lādēt vidēji reizi nedēļā," teic Artūrs. Viņa auto ar 50% uzlādi spēj nobraukt ap 200 km, ziemas apstākļos – ap 120 km. Tātad no Jelgavas līdz Rīgai un atpakaļ teorētiski ar vienu uzlādi pietiek cauru gadu.

Tiesa, aktīvāk braucot, ar lādēšanu no rozetes varētu būt, kā saka, par īsu. Piemēram, novembrī, kad gaisa temperatūra nokritās līdz 0 °C, Artūra auto uzlādes laiks pakāpās līdz 13 stundām, bet ziemā mīnus 10 grādos – jau bija vajadzīgas 19 stundas.

Pirms pieslēgt auto mājas elektrotīklam, Artūrs aicinājis talkā elektriķi, lai pārliecinātos par elektroinstalācijas stāvokli, kaut arī bijis visai pārliecināts par to, jo sistēma nesen tikusi atjaunota. 

"Izmantojām arī termokameru, lai pārliecinātos, ka viss patiešām ir droši. Un termokameras uzņēmumi uzskatāmi rāda, kā mainās temperatūra elektrības skapī, kad lādējas mašīna," 

viņš teic, aicinot ikvienu veikt elektrosistēmas pārbaudi, pirms tai pievienot spēkratu.

"Tējkanna", kas vāra desmit stundas

"Lai arī šāds elektromobiļa uzlādes variants ir iespējams, tomēr mājas rozete nav ieteicams kā efektīvs ilgtermiņa risinājums," skaidro "Elektrum" Energoefektivitātes centra un elektromobilitātes eksperts Edgars Korsaks-Mills. "Pirmās paaudzes elektroauto ar bateriju līdz 20 kWh un ar maksimālo nobraukumu līdz 150 km tas bija pietiekami, tomēr jaunākās paaudzes elektroauto iegādes gadījumā būtu vērts apsvērt uzlādes iekārtas uzstādīšanu vai vismaz trīs fāzu rozetes ierīkošanu."

Kā atzīmē eksperts, katram elektroauto komplektā ir lādētājs (EVSE), kam parasti ir 10 ampēru (A) strāva, kas ir aptuveni tējkannas jauda. Latvijas normatīvi paredz, ka, lietojot šo iekārtu ar pietiekami kvalitatīvu instalāciju, spēkratu šādi var lādēt kaut visu nakti. "Ar 10 A strāvu vienā stundā var nodrošināt uzlādi vidēji 10 km distancei, līdz ar to nakts laikā ir iespējams uzlādēt aptuveni 100 km," stāsta Edgars. "Tējkannu ar šādu jaudu darbinām nepilnas trīs minūtes, savukārt elektroauto uzlādei būs nepieciešamas vairākas stundas, tādēļ rūpīgi ir jāizvērtē, vai konkrētai rozetei un mājokļa elektroinstalācijai šāds ilgstošs uzlādes process būs drošs. 

Ja esam izvēlējušies iegādāties salīdzinoši dārgo elektroauto, tad ietaupīt uz uzlādes iekārtu, nepārbaudot mājokļa elektroinstalācijas, nebūtu racionālākais solis."

Speciālu uzlādes iekārtu uzstāda, gan lai iegūtu lielāku uzlādes ātrumu, gan – kontrolētu uzlādes gaitu. Edgars salīdzina: izmantojot individuālo lādēšanas ierīci, auto akumulatoru stundā var uzlādēt aptuveni 50 km distancei. Turklāt dažādas viedās funkcijas nodrošina uzlādes pārvaldību, iespēju iestatīt noteiktu uzlādes veikšanas laiku, sasaistīt uzlādi ar biržas tarifu vai pievienot to saules paneļu sistēmai. "Jo lādēšanas iekārtai plašāka funkcionalitāte, jo tā būs dārgāka – lādētāja cena var būt, sākot ar 300 eiro līdz vairāk nekā tūkstotim," piebilst Edgars.

"Esam rēķinājuši, ka izmaksas par uzstādīšanu ir ekvivalentas iekārtas cenai: ja iegādājamies par 300 eiro, tad uzstādīšana arī būs ap 300 eiro, ja iekārta maksā 700 eiro, arī uzstādīšanas izmaksas būs ap 700 eiro," skaidro eksperts, uzsverot, ka katrs gadījums jāvērtē individuāli.

Izvēloties individuālo elektromobiļa lādētāju, priekšroka dodama iekārtas uzstādīšanai pie ēkas vai garāžas sienas. "Šādā gadījumā, iespējams, būs nepieciešams pagarināt vai pievilkt uzlādes iekārtai atbilstošas jaudas kabeļus, uzstādīt papildu automātslēdzi un atjaunot sadales kasti," stāsta Edgars.

"Taču, ja vēlamies uzlādes iekārtu uzstādīt uz statīva vai zemē, tad jārēķinās, ka būs nepieciešami rakšanas darbi. Tas jau ir sarežģītāk, jo prasīs projektēšanu un saskaņošanu būvvaldē," piebilst eksperts, uzsverot, ka tas iekārtas uzstādīšanu var sadārdzināt pat divas reizes.

Sava enerģija

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".