Ja spēkrata uzlādei izmanto elektrību no tīkla, Arnolda gadījumā pilns auto baterijas uzlādes cikls izmaksā zem desmit eiro. Tas ir vismaz uz pusi lētāk, nekā izmantojot publiskās uzlādes punktu. Turklāt saimniecībai ir arī savas saules baterijas. "Kad ir saule, auto uzlādei izmantojam saules enerģiju. Vasarā saulainā laikā uzlādei pilnībā pietiek ar saules enerģiju, un tas uzlādi padara vēl izdevīgāku," skaidro saimnieks. "Domāju, ka elektroauto patiešām pieder nākotne. Turklāt tas ir arī ekonomiski. Pat izmantojot publiskās uzlādes vietas, iznāk lētāk, nekā braukt ar degvielu."
Arī privātmājā Jelgavā dzīvojošais IT speciālists Artūrs Sosins pēc elektromobiļa iegādes grasījies garāžā uzstādīt individuālo uzlādes sistēmu. Tomēr pēc tam viņš pārdomājis un nolēmis spēkrata uzlādei izmantot parasto elektrības rozeti.
Lai arī elektromobiļiem ir paredzēta arī šāda veida uzlādes iespēja, parasti tas tiek uzskatīts kā rezerves variants īpašām situācijām, jo jārēķinās ar lēnāku un ilgāku uzlādes gaitu.
"Sāku jau domāt par uzlādes iekārtas iegādi, sazinājos ar tirgotājiem, jo uzskatīju, ka to sistēmu vajag, ka citādi nevar. Tirgotāju piedāvājums bija 700 eiro par uzlādes iekārtu un vēl 700 eiro par tās uzstādīšanu," stāsta Artūrs. Vēlāk interneta veikalā viņš atradis par 200 eiro lētāku uzlādes iekārtu un nospriedis, ka uzstādīt to var paša spēkiem.
"Kamēr vēl prātoju, sāku savu auto lādēt pie parastās rozetes. Pilnam uzlādes ciklam šādā veidā nepieciešamas aptuveni astoņas stundas. Sākumā likās, ka tas tomēr ir par ilgu. Bet, tā kā strādāju attālināti un parasti dienā nobraucu apmēram piecus procentus no baterijas, mašīnu sanāk lādēt vidēji reizi nedēļā," teic Artūrs. Viņa auto ar 50% uzlādi spēj nobraukt ap 200 km, ziemas apstākļos – ap 120 km. Tātad no Jelgavas līdz Rīgai un atpakaļ teorētiski ar vienu uzlādi pietiek cauru gadu.
Tiesa, aktīvāk braucot, ar lādēšanu no rozetes varētu būt, kā saka, par īsu. Piemēram, novembrī, kad gaisa temperatūra nokritās līdz 0 °C, Artūra auto uzlādes laiks pakāpās līdz 13 stundām, bet ziemā mīnus 10 grādos – jau bija vajadzīgas 19 stundas.
Pirms pieslēgt auto mājas elektrotīklam, Artūrs aicinājis talkā elektriķi, lai pārliecinātos par elektroinstalācijas stāvokli, kaut arī bijis visai pārliecināts par to, jo sistēma nesen tikusi atjaunota.
"Izmantojām arī termokameru, lai pārliecinātos, ka viss patiešām ir droši. Un termokameras uzņēmumi uzskatāmi rāda, kā mainās temperatūra elektrības skapī, kad lādējas mašīna,"
viņš teic, aicinot ikvienu veikt elektrosistēmas pārbaudi, pirms tai pievienot spēkratu.
"Tējkanna", kas vāra desmit stundas
"Lai arī šāds elektromobiļa uzlādes variants ir iespējams, tomēr mājas rozete nav ieteicams kā efektīvs ilgtermiņa risinājums," skaidro "Elektrum" Energoefektivitātes centra un elektromobilitātes eksperts Edgars Korsaks-Mills. "Pirmās paaudzes elektroauto ar bateriju līdz 20 kWh un ar maksimālo nobraukumu līdz 150 km tas bija pietiekami, tomēr jaunākās paaudzes elektroauto iegādes gadījumā būtu vērts apsvērt uzlādes iekārtas uzstādīšanu vai vismaz trīs fāzu rozetes ierīkošanu."
Kā atzīmē eksperts, katram elektroauto komplektā ir lādētājs (EVSE), kam parasti ir 10 ampēru (A) strāva, kas ir aptuveni tējkannas jauda. Latvijas normatīvi paredz, ka, lietojot šo iekārtu ar pietiekami kvalitatīvu instalāciju, spēkratu šādi var lādēt kaut visu nakti. "Ar 10 A strāvu vienā stundā var nodrošināt uzlādi vidēji 10 km distancei, līdz ar to nakts laikā ir iespējams uzlādēt aptuveni 100 km," stāsta Edgars. "Tējkannu ar šādu jaudu darbinām nepilnas trīs minūtes, savukārt elektroauto uzlādei būs nepieciešamas vairākas stundas, tādēļ rūpīgi ir jāizvērtē, vai konkrētai rozetei un mājokļa elektroinstalācijai šāds ilgstošs uzlādes process būs drošs.
Ja esam izvēlējušies iegādāties salīdzinoši dārgo elektroauto, tad ietaupīt uz uzlādes iekārtu, nepārbaudot mājokļa elektroinstalācijas, nebūtu racionālākais solis."
Speciālu uzlādes iekārtu uzstāda, gan lai iegūtu lielāku uzlādes ātrumu, gan – kontrolētu uzlādes gaitu. Edgars salīdzina: izmantojot individuālo lādēšanas ierīci, auto akumulatoru stundā var uzlādēt aptuveni 50 km distancei. Turklāt dažādas viedās funkcijas nodrošina uzlādes pārvaldību, iespēju iestatīt noteiktu uzlādes veikšanas laiku, sasaistīt uzlādi ar biržas tarifu vai pievienot to saules paneļu sistēmai. "Jo lādēšanas iekārtai plašāka funkcionalitāte, jo tā būs dārgāka – lādētāja cena var būt, sākot ar 300 eiro līdz vairāk nekā tūkstotim," piebilst Edgars.
"Esam rēķinājuši, ka izmaksas par uzstādīšanu ir ekvivalentas iekārtas cenai: ja iegādājamies par 300 eiro, tad uzstādīšana arī būs ap 300 eiro, ja iekārta maksā 700 eiro, arī uzstādīšanas izmaksas būs ap 700 eiro," skaidro eksperts, uzsverot, ka katrs gadījums jāvērtē individuāli.
Izvēloties individuālo elektromobiļa lādētāju, priekšroka dodama iekārtas uzstādīšanai pie ēkas vai garāžas sienas. "Šādā gadījumā, iespējams, būs nepieciešams pagarināt vai pievilkt uzlādes iekārtai atbilstošas jaudas kabeļus, uzstādīt papildu automātslēdzi un atjaunot sadales kasti," stāsta Edgars.
"Taču, ja vēlamies uzlādes iekārtu uzstādīt uz statīva vai zemē, tad jārēķinās, ka būs nepieciešami rakšanas darbi. Tas jau ir sarežģītāk, jo prasīs projektēšanu un saskaņošanu būvvaldē," piebilst eksperts, uzsverot, ka tas iekārtas uzstādīšanu var sadārdzināt pat divas reizes.
Aptauja
Kas visvairāk ietekmē elektroauto tirgu Eiropā?
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
12.2 °C
