13.3 °C
"Latvijas Avīze" turpina rakstu sēriju rubrikā "Kas notika pēc tam", analizējot, kā attīstījušies procesi pēc Stambulas konvencijas ratifikācijas, par ko šķēpi tika lauzti gadiem.
Laikraksta 19. un 23. septembra numuros skaidrojām, kā situāciju vērtē nevalstiskās organizācijas "Marta" vadītāja un kā darbojas jaunais drošības līdzeklis – elektroniskās uzraudzības ierīces varmāku kontrolēšanai. Šajā numurā tematu turpinām.
Kas uzrauga konvencijas ieviešanu
- Stambulas konvencija paredz, ka valstīm, kas tai pievienojušās, jāīsteno daudz dažādu pasākumu, lai novērstu vardarbību. Konvencijā ir 81 pants, no kā 70 panti attiecas uz prasībām, kas valstīm ir jāievieš. Līdz ar konvencijas ratificēšanu vardarbības novēršana un apkarošana ir valsts juridisks pienākums saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.
- Ratificēšana ietver likumu maiņu, praktisku pasākumu īstenošanu un finansējuma nodrošināšanu, lai panāktu nulles toleranci pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē.
- Lai nodrošinātu to, ka dalībvalstis efektīvi īsteno konvencijas noteikumus, ir paredzēts īpašs uzraudzības mehānisms, kuru īsteno Eiropas Padomes izveidota GREVIO uzraudzības komiteja. GREVIO ir saīsinājums no nosaukuma angļu valodā "Group of Experts on Action against Violence against Women and Domestic Violence" jeb Ekspertu grupa cīņai pret vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Tās sastāvā ir neatkarīgi starptautiski eksperti.
- Stambulas konvencijas 66. pants regulē GREVIO sastāvu. Tajā noteikts, ka GREVIO locekļiem jābūt konvencijas dalībvalstu pilsoņiem. Patlaban GREVIO ir trīs vakances, un arī Latvija cer, ka tai izdosies iegūt vienu eksperta vietu. Konvencijas Pušu komiteja ievēl locekļus un nodrošina līdzsvarotu sieviešu un vīriešu pārstāvniecību, ģeogrāfisko līdzsvaru, kā arī starpdisciplināru kompetenci. Eksperti nāk no dažādām profesionālajām jomām, piemēram, krimināltiesību un tiesībsargājošo institūciju nozares, sociālās jomas, pilsoniskās sabiedrības un sieviešu tiesību organizācijām vai akadēmiskās vides – cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē, kā arī cietušo atbalsta un aizsardzības jomām.
- Valstīm jāiesniedz periodiski ziņojumi par paveikto. Balstoties uz tiem, GREVIO sagatavo novērtējuma ziņojumu ar secinājumiem un ieteikumiem. Uzraudzības procesā tiek iesaistītas arī nevalstiskās organizācijas un citi neatkarīgi avoti. Ja valstī situācija ir satraucoša vai tiek saņemta informācija par būtiskiem pārkāpumiem, GREVIO var veikt padziļinātu pārbaudi.
- Novembra sākumā GREVIO ieradīsies Latvijā izvērtēšanas vizītē, lai tiktos ar visām iesaistītajām pusēm. Savs "ēnu" ziņojums GREVIO jāiesniedz arī nevalstiskajām organizācijām, tāpēc eksperti tiksies ar šo organizāciju pārstāvjiem bez valdības pārstāvju klātbūtnes.
- Šā gada martā Latvija iesniedza GREVIO savu pirmo ziņojumu, kā tiek pildīti konvencijas panti. Piemēram, kā notiek to attiecīgo profesiju pārstāvju apmācība, kuri strādā ar tādas vardarbības upuriem vai vardarbības izdarītājiem, uz ko attiecas šī konvencija. Vai, piemēram, ir apmācīti attiecīgo profesiju pārstāvji par vardarbības novēršanu un atklāšanu, kā to prasa konvencijas 15. pants. Vai, piemēram, Latvija ir izdarījusi visu nepieciešamo atbilstoši konvencijas 16. pantam, proti, vai ir izveidojusi programmas, kas vērstas uz vardarbības ģimenē izdarītāju izglītošanu, lai novērstu turpmāko vardarbību, mainītu vardarbīgu uzvedību utt.
Labklājības ministrija, kura atbild par konvencijas prasību ieviešanu, atzīst, ka joprojām nav izveidots, piemēram, speciālās medicīniskās palīdzības centrs sievietēm, kuras cietušas no dzimumnoziegumiem. Nav arī piešķirts finansējums, lai izveidotu uzticības tālruni no vardarbības cietušajām sievietēm.
- Kā Latvijai veicies ar konvencijas ieviešanu praksē, visticamāk, uzzināsim 2026. gadā, kad GREVIO uzraudzības komiteja būs izanalizējusi Latvijas ziņojumu un sagatavojusi savus ieteikumus, kas būtu uzlabojams.
Novembrī uz Latviju brauks eksperti
Labklājības ministrijai ir uzticēts atbildēt par to, kā tiek īstenots vardarbības pret sievieti un vardarbības ģimenē novēršanas un apkarošanas plāns līdz 2029. gadam. Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes politikas departamenta vecākā eksperte Ilze Bērziņa: "Apvienoto Nāciju Organizācija 25. novembri ir pasludinājusi par starptautisko dienu vardarbības izskaušanai pret sievieti. Arī Labklājības ministrija novembrī rīkos publicitātes aktivitātes, kuru noslēgumā būs konference Valmierā, kuras uzsvars būs uz nevardarbīgu bērnu audzināšanu, un runāsim arī par jauniešu ievilināšanu interneta tīklos. Šis ir pirmais gads, kopš tiek īstenots vardarbības apkarošanas plāns. Plāns ir pieturas punkts, kur var redzēt, kas kurai institūcijai ir jādara. Ministrija divreiz gadā aicina kopā visus partnerus, lai uzzinātu, kā kuram sokas šajā plānā iekļauto uzdevumu īstenošana, un pasmeltos pozitīvu pieredzi viens no otra. Oktobrī visi kopā spriedīsim par vardarbības apkarošanas plāna ieviešanas progresu. Novembrī Latvijā pirmo reizi viesosies Stambulas konvenciju uzraugošās institūcijas GREVIO eksperti, kuri tiksies ar valsts institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem un pēc tam iesniegs savas rekomendācijas, kas būtu uzlabojams."
Ko domā lasītāji
Kā Stambulas konvencijas ratificēšana ietekmējusi situāciju ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenēs Latvijā? To vaicājām portāla "lasi.lv" lasītājiem. Lūk, viņu viedoklis.
"Latvijas Avīzes" sociālo tīklu lietotāju komentāri:
Uldis Vanags: "Reizē ar Stambulas konvencijas ratificēšanu "Progresīvie" iekļuva valdošajā koalīcijā un ieņēma Kultūras un Aizsardzības ministrijas. Latvijas sievietes var justies drošībā."
Gunta Ikere: "Neviena konvencija nelīdzēs, ja bērni nebūs gaidīti un mīlēti."
Normunds Arājs: "Ar tādu sparu protestēja un kritizēja Stambulas konvenciju, ka likās, nekas neapstādinās šo cēlo darbu un pat pieņemšanas (apstiprināšanas) gadījumā viss turpināsies, bet... kā konvenciju Saeimā apstiprināja, tā viss noklusa. Tāpat bija ar partnerattiecību likumu – bļāva, bet tagadiņ klusums. Pirms vēlēšanām taču vajag paklaigāt, nu kā var nesolīt... Sens novērojums iz dabas, kad sāk uzmācīgi runāt par tradicionālām ģimenes vērtībām, tātad – vēlēšanas tuvojas."
Aptauja
Kā Stambulas konvencijas ratificēšana jūsuprāt ietekmējusi situāciju ar vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenēs Latvijā?
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
#SIF_MAF2025
#kasnotikapectam
