5.2 °C
Novembra beigās Saeimā tika skatīts ierosinājums ierakstīt likumā, ka ēdināšanas iestādēm ir jānodrošina saviem klientiem iespēja padzerties krāna ūdeni. Daudzviet pasaulē kafejnīcās un restorānos krāna ūdens ir pieejams bez maksas, savukārt Latvijas ēdinātāji šādu praksi pārņem lielākoties negribīgi. "Latvijas Avīze" centās noskaidrot, vai tiešām ūdens pieejamībai ēdināšanas iestādēs būtu nepieciešams likuma spēks – vai nebūtu pietiekami ar klientu pieprasījuma diktētu piedāvājumu, kas sniegtu iespēju izvairīties no šā jautājuma liekas birokratizēšanas.
Atsaucas uz Eiropas direktīvu
Prasību pēc brīvas dzeramā ūdens pieejamības kafejnīcās un restorānos, veicot attiecīgus grozījumus "Pārtikas aprites uzraudzības likumā", iniciējusi politiskā partija "Progresīvie". Grozījumos minēts, ka ēdināšanas pakalpojuma sniedzējam būtu jānodrošina dzeramais ūdens bez maksas vai par nelielu samaksu, ja ēdināšanas vietā ir pieslēgums centralizētājai ūdens apgādes sistēmai. Saeimas deputāte Mairita Lūse (P):
"Mēs ņemam vērā gan Eiropas direktīvu ieteikumus, gan Latvijas vides pamatnostādņu ieteikumus."
M. Lūse atsaucās uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par dzeramā ūdens kvalitāti, kurā ieteikts nodrošināt dzeramo ūdeni bez maksas vai par simbolisku maksu restorānos, ēdnīcās un ēdināšanas iestādēs (16. panta 2. punkta d) apakšpunkts). Direktīvā arī aicināts popularizēt dzeramā krāna ūdens izmantošanu dalībvalstīs, veicinot sabiedrības informētību, rīkojot izglītojošas kampaņas un nodrošinot publiskās ēkās piekļuvi šādam ūdenim.
Pienākums vai ieteikums?
Jāatzīmē, ka direktīva neuzliek par pienākumu nodrošināt krāna ūdeni restorānos; tas ir tikai ieteikums. M. Lūse tomēr norāda, ka vairākās ES dalībvalstīs likums nosaka dzeramā ūdens pieejamību ēdināšanas iestādēs: "Atsevišķās valstīs dzeramais ūdens ir bez maksas, ja tiek tirgots alkohols. Bet, piemēram, Francijā katram apmeklētājam kopā ar ēdienu pienākas arī bezmaksas ūdens glāze vai karafe."
Kādā Francijas tūrisma ceļvedī teikts, ka likums, kas nosaka klientu apgādi ar dzeramo ūdeni, pastāvot jau kopš 1967. gada. Turklāt restorāniem esot pienākums skaidri norādīt šā pakalpojuma pieejamību ēdienkartē.
Šogad Eiropas direktīvas ieteikumu, iestrādājot likumā prasību par bezmaksas krāna ūdens pieejamību ēdināšanas iestādēs, pieņēmusi arī Rumānija, bet pirms diviem gadiem to atbalstījusi Spānija, liecina ziņu portāli. Par šo iniciatīvu tiek runāts arī daudzās citās ES dalībvalstīs, piemēram, Beļģijā, Lietuvā un Slovākijā.
Beļģu medijs gan "Le Monde" ziņo, ka valdības solītais plāns – ēdinātājiem nodrošināt bezmaksas dzeramo ūdeni – netiks īstenots, jo tas varētu būt finansiāli izaicinoši ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem. Savukārt Lietuvā ierosinātos likuma grozījumus pirms dažiem gadiem Lietuvas Republikas Seima noraidījusi ar izteiktu vairākumu – 12 balsīm pret un 51 atturoties. Nīderlandiešu ziņu portāls "Dutch News" raksta, ka Nīderlandē vairāk nekā tūkstoš cilvēku parakstījuši petīciju, aicinot restorānos nodrošināt dzeramo ūdeni. Lai gan Nīderlandē krāna ūdens kvalitāte esot augsta, daudzi ēdinātāji joprojām izvēlas atteikties no šā pakalpojuma sniegšanas.
Mairita Lūse norāda, ka likumprojektu par dzeramā ūdens nodrošināšanu restorānos pozitīvi vērtē Klimata un enerģētikas ministrija.
Tas tādēļ, ka, samazinoties ūdens pudeļu patēriņam ēdināšanas vietās, mazinātos arī atkritumi.
Turklāt dzeramā ūdens pieejamības uzlabošana iekļauta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības un Veselības ministrijas Vides politikas pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam, kur viens no rīcības virzieniem ir veicināt dzeramā ūdens brīvu pieejamību un popularizēšanu. "Savukārt Veselības ministrijas Rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.–2029. gadam paredz, ka ūdens varētu aizvietot saldinātos dzērienus un tādējādi palīdzēt novērst aptaukošanās riskus," skaidro M. Lūse.
Mazināšot konkurētspēju
Saeimas deputātu vidū bija arī 17 politiķi, kas nobalsoja pret likumprojekta nodošanu tālākai izskatīšanai. Deputāte Linda Liepiņa apgalvojusi, ka šādas izmaiņas mazinātu ēdinātāju konkurētspēju. Pret šādiem likuma grozījumiem iebildusi arī Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija. Tomēr – vai visi ēdinātāji ir vienisprātis? "Innocent Cafe" vadītājs Normunds Barinovs uzskata, ka brīva krāna ūdens pieejamība nav drauds uzņēmējdarbībai: "Šī diskusija ir drīzāk kliegšana kliegšanas pēc. Konkurētspēju tas nekādi neietekmē. Mums bezmaksas ūdens nodrošināšana nav radījusi būtiskas izmaksas vai ietekmējusi apgrozījumu. Turklāt klientiem ir iespēja izvēlēties – iegādāties ūdeni pudelēs vai ieliet glāzi ar dzeramo ūdeni no krāna. Varbūt tas ir papildu sarežģījums tiem, kuri šādu sistēmu nelieto. Kafejnīcām tas varētu būt vieglāk, jo viesmīlis ūdeni nepienes – klientam pašam ūdens jāielej pie bāra. Turklāt jau no kafejnīcas atvēršanas brīža esam paredzējuši vietu ūdens ieliešanai, bet citām iestādēm, kur šāda vieta nav izveidota, tas varētu būtu nedaudz grūtāk."
M. Lūse skaidro, ka likuma grozījumi neliegtu iespēju ēdinātājiem iekļaut izmaksas par ūdens glāzi kopējās izmaksās, tādējādi sniedzot iespēju no šā pakalpojuma gūt peļņu.
Turklāt klientam joprojām būtu iespējams iegādāties arī ūdeni pudelē.
Uz jautājumu, ko darīt restorāniem, kuri nevar nodrošināt kvalitatīvu dzeramo krāna ūdeni, deputāte Lūse norāda, ka likums attiektos tikai uz tām ēdināšanas iestādēm, kas ir pieslēgtas centralizētajai ūdens apgādes sistēmai, tādējādi izslēdzot, piemēram, pludmales kafejnīcas.
Likumprojekta anotācijā minēts, ka vairāk nekā 90% Latvijas iedzīvotāju esot pieejams atbilstošas kvalitātes krāna ūdens. Pašreizējā likumdošana paredz stingras prasības dzeramā ūdens kvalitātei, tostarp – ēdināšanas iestādēs: piemēram, regulāras obligātas ūdens kvalitātes pārbaudes.
Vai visu vajag ierakstīt likumā?
"Innocent Cafe" vadītājs Barinovs ir viens no tiem ēdinātājiem, kas nesaprot, kādēļ šim jautājumam tiek uzlikts birokrātiskais slogs. Viņaprāt, ja restorāns vēlas nodrošināt brīvu krāna ūdens pieejamību, tad tas jau pašlaik ir iespējams, bet ja ne – tad tai nevajadzētu būt obligātai prasībai:
"Nesaprotu, vai tiešām šāda pakalpojuma ieviešanai ir nepieciešams atsevišķs likums? Vai tiešām deputātiem un likumdevējiem vajadzētu analizēt to, vai ēdinātāji nodrošina bezmaksas ūdeni?
Domāju, ka tas varētu palikt ieteikuma līmenī. Drīzāk vajadzētu fokusēties uz atbalsta sniegšanu organizācijām, kuras iestājas par dzeramā ūdens pieejamības veicināšanu."
Mairita Lūse stāsta, ka ieteikuma līmenī pie šā jautājuma esot strādāts ilgi. Piemēram, biedrība "Ū Vitamīns" regulāri skaidrojot krāna ūdens augsto kvalitāti un aicina ēdinātājus to piedāvāt saviem klientiem. Diemžēl joprojām esot daudzas ēdināšanas iestādes, kas nepiedāvā krāna ūdeni un atsakās to sniegt, pat ja klients to palūdz. Likuma norma, pēc viņas domām, nostiprinātu šo praksi un nostādītu visus ēdinātājus vienlīdzīgā pozīcijā: "Turklāt klientam būtu skaidra apziņa par savām tiesībām palūgt glāzi ūdens kopā ar savu maltīti – neatkarīgi no izvēlētās ēdināšanas vietas."
Tikmēr vairāk nekā simts restorāni, kafejnīcas un citas publiskās vietas 11 dažādās Latvijas pilsētās jau piedāvā bezmaksas dzeramo ūdeni.
Par to zina stāstīt jau pieminētajā organizācijā "Ū vitamīns", kas aktīvi iedrošina iedzīvotājus dzert krāna ūdeni. Viens no "Ū vitamīna" idejas autoriem ir grauzdētavas "Rocket Bean Roastery" mātes uzņēmuma "Infinity Coffee" līdzdibinātājs Uldis Sangovičs. Sarunā ar "Latvijas Avīzi" viņš uzsver: "Sākām šo kustību, jo uzskatījām, ka klientiem ir tiesības pieprasīt dzeramo ūdeni ēdināšanas vietās. Tomēr, protams, katram cilvēkam ir savs viedoklis. Arī garšas uztvere katram ir citāda, tāpēc, ja klients vēlas, viņš var iegādāties arī ūdeni pudelēs. Lai gan nav pieņemts likums, kas noteiktu ēdināšanas iestādēm pienākumu nodrošināt bezmaksas dzeramo ūdeni, daudzi Rīgas ēdinātāji jau piedāvā šo iespēju."
Līdzfinansē LR Kultūras ministrija.
