2.2 °C
Vai Latvija patiešām ir agresijas lielvalsts? Šāds jautājums radies kādai kundzei pēc Jaunā Rīgas teātra (JRT) apmeklējuma, izstudējot par četriem eiro iegādāto izrādes programmiņas saturu.
"Pēc sociālo aptauju datiem veiktie pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju vidū būtiski pieaug agresija un naids. Daži pētnieki pat nodēvējuši Latviju par agresijas lielvalsti Eiropā," rakstīts JRT izrādes "Lai Dievs stāv klāt, tu, nabaga cietēj!" programmā. Skaidrojam, kādos avotos un datos minētie apgalvojumi balstīti.
Konkrētu pētnieku nav
Jaunā Rīgas teātra Literārās daļas vadītāja Margarita Zieda stāsta, kur smēlušies datus: "Izrādes programmiņu veidojām, izmantojot gan Latvijā veiktās aptaujas, gan statistiku, gan žurnālistu rakstus." Uz lūgumu nosaukt konkrētus pētniekus, kuri Latviju nodēvējuši par agresijas lielvalsti, viņa atbild:
"Konkrētu pētnieku mums nebija, ar jēdzienu "pētnieks" šajā gadījumā ir domāts gan aptaujas, gan statistikas datu veicējs, gan žurnālists."
Viņa skaidro, ka izrādes programmiņas satura veidošanā izmantoti gan ieraksti sociālajos tīklos, gan mediju publikācijas un vairāku pētījumu dati. Kā vienu no piemēriem viņa min "Facebook" ierakstu un pēc tam arī plašāk medijos atspoguļoto kādas ģimenes aizvadītās vasaras pieredzes stāstu par supošanu ezerā. Sievieti kopā ar viņas četrus gadus veco meitiņu apgāza lielā ātrumā garāmbraucošā motorlaiva. Turklāt uz māmiņas palīgāsaucieniem no agresīvajiem braucējiem izskanējusi atbilde: "Es tev izdauzīšu galvu!" M. Zieda piemin arī mediju publikācijas par pacientu vai viņu tuvinieku agresiju pret mediķiem. Runa ir gan par mutiskiem uzbrukumiem, gan arī fizisku aizskaršanu, kādēļ mediķu organizācijas rosinājušas uzbrucējiem noteikt bargākus sodus.
Teātra programmiņas satura veidotāji atzīmē arī ģimenes ārstu vidū veiktās aptaujas datus.
Saskaņā ar to 80% mediķu atzinuši, ka savā praksē piedzīvojuši draudus, vajāšanu, emocionālu vai fizisku vardarbību no pacientiem vai viņu tuviniekiem.
Turklāt tikai 24% šo vardarbības gadījumu pacientiem ir bijušas organiskas vai psihiskas saslimšanas, kas varētu izskaidrot šādu rīcību.
JRT pārstāve piemin arī publiskajā telpā plaši apspriesto jautājumu par ņirgāšanās un citu pāridarījumu jeb bulinga izplatību Latvijas skolās.
Vai tiešām pieaugums?
Viens no JRT pārstāvju izmantotajiem avotiem ir ārstiem un farmaceitiem domātais portāls "Doctus". Runa ir par 2021. gada 11. janvāra publikāciju ar virsrakstu "Aptauja: pieaug agresija Latvijas iedzīvotāju vidū!". Raksts veidots, pamatojoties uz "Apotheka" un tirgus pētījumu aģentūras "Norstat" 2021. gada decembrī veiktās aptaujas datiem. Aptaujas dalībniekiem (aptaujāti 1010 iedzīvotāji) bija jāatbild uz dažiem jautājumiem, tostarp – vai pēdējā mēneša laikā viņi izjutuši agresivitāti no sabiedrības un līdzcilvēkiem.
Tā noskaidrots, ka, piemēram, 48% Latvijas iedzīvotāju pēdējā mēneša laikā (runa ir par 2021. gadu) izjutuši agresivitāti no sabiedrības. Pētnieki to saistījuši ar tobrīd pieaugošo Covid-19 izplatību un stingrākiem ierobežojumiem, kas esot liels izaicinājums sabiedrības mentālajai veselībai.
Jāatzīst gan, ka pētījums pamatā konstatē cilvēku saskarsmi ar agresiju un attieksmi pret to tikai noteiktā brīdī, bet salīdzinošu datu ar kādu iepriekšēju periodu vai citām valstīm pētījumā nav.
Līdz ar to publikācijas virsrakstā minētais secinājums par agresijas pieaugumu Latvijas sabiedrībā nav īsti pamatots.
Lineālu nepieliksi
Nenoliedzami, aprakstītie gadījumi, tostarp pētījumu dati, ir satraucoši. Tomēr, vai ir pamats apgalvot, ka Latvija ir agresijas lielvalsts? Ārsts psihoterapeits, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Dr. med. Artūrs Utināns vērtē, ka, viņaprāt, tāda pamata nav. Savu vērtējumu eksperts balsta starptautiskos pētījumos, kuros svērtas un valstu starpā salīdzinātas dažādas agresijas formas.
