3.3 °C
Novembra vidū Latvijas mediju telpu satricināja ziņa ar virsrakstu "Zviedrija un Somija mudina iedzīvotājus sagatavoties iespējamam karam".
Šādu skarbu secinājumu virsrakstā bija likusi Latvijas lielākā ziņu aģentūra, un daudzi ziņu portāli to pārpublicēja nemainītu.
Tālākais raksta saturs gan lielākoties tika veltīts pārizdotiem krīzes situāciju bukletiem, tomēr kopējais raksta tonis bija trauksmains. Apzinoties, ka Krievijas agresijas draudus nedrīkst novērtēt par zemu, "Latvijas Avīze" centās izzināt Zviedrijas un Somijas sabiedrības noskaņojumu un iegūt plašāku skatu uz valdības paziņojumiem, iesaistot publikācijas sagatavošanā Zviedrijā un Somijā pastāvīgi dzīvojošās laikraksta korespondentes.
Zviedri bukletu knapi pamana
Kamēr citviet Eiropā Zviedrijas aģentūras (MSB) izsūtītā
brošūra "Ja iestāsies karš vai krīze" izraisījusi preses ažiotāžu un pat nodēvēta par "ļoti sprādzienbīstamu", tikmēr Zviedrijas valsts pilsoņi to knapi apspriež. Tās atrašanās šķiet "traucējoša" vienīgi jogas salonā.
"Tas ir piektais šāda veida izdevums, un tas nav nekas jauns, ka Zviedrijas valdība saviem pilsoņiem skaidro rīcības modeļus krīzes vai kara gadījumā," stāsta Ārkārtas situāciju civilās aizsardzības aģentūras (MSB) preses pārstāve Anna Vennestrēma komentārā "Latvijas Avīzei" un turpina: "Kopš 2018. gada, kad tika izsūtīts iepriekšējais izdevums, situācija pasaulē ir mainījusies. Eiropā notiek karš, pret Zviedriju tiek vērsti kiberuzbrukumi un maldinoša dezinformācija, mēs biežāk piedzīvojam ekstrēmus laikapstākļus. Tāpēc valdība gada sākumā mūsu aģentūrai pasūtīja sagatavot jaunu brošūras versiju, lai sniegtu ieteikumus, kā ikvienam iedzīvotājam krīzes vai kara gadījumā vismaz nedēļu spēt nodrošināt sevi bez apkārtējās sabiedrības atbalsta. Valstī pieejamie resursi pirmkārt tiks izmantoti tur, kur tie ir visvairāk nepieciešami."
Tā ir daļa no valsts centieniem skaidrot rīcības modeļus pilsoņiem kara vai krīzes situācijās. Turklāt Zviedrija ir sabiedrotā NATO, kas nozīmē izmaiņas Zviedrijas drošības politikā. Jāpiebilst tomēr, ka bruņota uzbrukuma risks pret Zviedriju šobrīd tiek vērtēts kā zems.
Gada sākumā Zviedrijas bruņoto spēku virspavēlnieka Mikaela Bidēna brīdinājums nacionālajā konferencē Sēlenā par iespējamo karu radīja ievērojamu negatīvu rezonansi.
Tas izraisīja gan bažas, gan kritiku, un daži to uzskatīja par pārspīlētu kara retoriku. Toreiz prese virspavēlnieka izteikumam pievērsa pastiprinātu interesi. Intervijā Zviedrijas televīzijas ceturtajam kanālam Mikaēls Bidēns uzsvēra, cik svarīgi, lai iedzīvotāji saprastu drošības politikas nopietnību. Sasaucoties ar brošūrā minēto, Bidēns uzsvēra, ka sabiedrībai ir svarīgi zināt, kā nodrošināt sociālās pamatfunkcijas, piemēram, veselības un veco ļaužu aprūpē pat kara un krīzes laikā. Viņš minēja, ka viņa izteikums bija trauksmes zvans par valsts lēno civilās un militārās aizsardzības attīstības tempu.
Kā jau "Latvijas Avīze" ir informējusi iepriekš,
daudzus gadu desmitus Zviedrijā notika pakāpeniska aizsardzības budžeta samazināšana, un 2015. gadā tie bija tikai 1,1% no IKP. Kopš 2020. gada finansējums militārajai aizsardzībai ir dubultojies.
No 2023. līdz 2024. gadam budžets tika palielināts par vairāk nekā 30 miljardiem Zviedrijas kronu, kas ir pieaugums par 34 procentiem. Saskaņā ar NATO definīciju Zviedrija jau 2024. gadā ir ziņojusi par aizsardzības izdevumiem, kas atbilst 2,2 procentiem no IKP.
Labi zināt, kas jādara krīzē
Ar jauno brošūru "Ja iestāsies karš vai krīze" "Latvijas Avīzes" apjautātie Zviedrijā dzīvojošie nav ne īpaši pārsteigti, nedz arī iebiedēti. Tā ir pieejama vairākās valodās un digitālajā versijā. Tajā tiek doti praktiski padomi militāra konflikta vai krīzes gadījumā, piemēram, ieteikumi par ūdens, nebojājošas pārtikas un pamata higiēnas preču uzkrāšanu un uzglabāšanu. Rokasgrāmatā tiek sniegti arī norādījumi, kur ārkārtas situācijā saņemt informāciju no drošiem avotiem. Skolotāja Lena Estlinga min: "Es esmu no tiem, kuriem vienmēr krājumā ir gan sveces, gan petrolejas lampas. Man liekas, ka tie, kuriem ir iespēja un līdzekļi, iegādājas sauso pārtiku, konservus un citas nepieciešamības preces ārkārtas gadījumiem. Tas mums ir noderējis, piemēram, elektrostrāvas padeves pārtraukumu gadījumos." Viņu papildina Sabīne Klasa-Glasa:
"Manuprāt, ir labi zināt, kas jādara krīzes situācijā. Labi, ka ir izstrādāta kopēja sistēma visā valstī. Mēs esam saņēmuši brošūru, vīrs to "izstudēja" un zina, kas mums jādara."
Savukārt Maija Balodis-Karlsone stāsta, ka viņu apdzīvotajā vietā vairāk runā par praktiskām lietām: kur glabāt nepieciešamo ūdens daudzumu un pārtiku, kur dabūt skaidas tualetēm, kas notiks ar mājdzīvniekiem, kaķiem un suņiem. Karina Vignesa, kas dzīvo lauku apvidū, min, ka cilvēkiem ir grūti aptvert kara iespējamību, jo zviedri ilgi dzīvojuši miera apstākļos. Solvita Nilsone no Gēteborgas lauku apkārtnes stāsta: "Lai mēs tiktu uz patversmi, jābrauc pusstunda, tomēr nobijušies neesam, jo mums ir pagrabs un ir ēdiens. Daudzi paļaujas, ka Zviedrija ir NATO un tāpēc nebaidās. Pirmās nepieciešamības gadījumā mēs spētu parūpēties gan par ģimeni, gan par mūsu govīm. Cik zinu, zviedri mūsu apkārtnē jau kopš Ukrainas kara sākuma ir iepirkuši pārtikas rezerves krājumus! Ir mainījusies tikai viena lieta – agrāk zviedri neturēja skaidru naudu mājās, tomēr šobrīd lielai daļai tāda ir."
