Līdzšinējais Saeimas, pašvaldību vēlēšanu digitalizētājs – tehnoloģiju uzņēmuma "Soaar" vadītājs, partijas "Latvija pirmajā vietā" biedrs Renārs Kadžulis pagājušajā mēnesī televīzijas ēterā paziņoja par savulaik no politiskajām aprindām jeb "Vienotības" pārstāvja saņemtiem aicinājumiem ietekmēt Saeimas 2014. gada vēlēšanu rezultātus.
Šāds paziņojums raisīja jautājumu, vai patiešām pastāv kaut tikai teorētiska iespēja caur vēlēšanu tehnoloģijām iejaukties balsu skaitīšanā. Vienlaikus jāatzīmē, ka vairākās Eiropas valstīs atmaskotas dezinformācijas kampaņas, kuru mērķis ir sēt vispārēju neuzticību vēlēšanu procesam un to rezultātiem.
"Jebkurš mēģinājums iejaukties sistēmā uzreiz tiktu pamanīts,"
komentējot jautājumu par vēlēšanu elektronisko sistēmu aizsardzību pret iespējamām manipulācijām, uzsver Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāvis Andrejs Vaivars. "Jāņem vērā, ka pašvaldību vēlēšanu iecirkņi un pašvaldību vēlēšanu komisijas var salīdzināt datus, ko tās ir iesniegušas CVK, ar tiem, kas ir sistēmā, un šeit nevar būt neatbilstība," viņš piebilst. Jāuzsver arī, ka vēlēšanu sistēmām tiek veikti neatkarīgu trešo pušu realizēti drošības testi, par kuru rezultātiem tiek informēta arī informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcija "Cert.lv".
Vienvirziena datu plūsma
IT kompānijas "Soaar" vadītājs Kadžulis skaidro, ka vēlēšanu sistēmu darbība balstās principā, ka dati plūst no vēlēšanu iecirkņiem uz centru, nevis otrādi: "Sistēmā nav paredzēts nosūtīt datus iecirknim, fiziski nav tāda procesa." Tas nozīmē, ka iecirkņa sniegtos datus nav iespējams rediģēt bez paša vēlēšanu iecirkņa ziņas.
"Ja kāds manipulētu ar datiem pašā sistēmā, atšķirība ar protokoliem momentā uzrādītos kā kļūda. Bet es nemaz nevaru iesniegt protokolu, ja tajā ir kļūdas,"
piebilst pieredzējušais Rīgas 67. vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs, "Latvijas Avīzes" biznesa pielikuma redaktors Olafs Zvejnieks.
"Tiklīdz sistēmā ir kādas anomālijas vai tajā notiek netipiskas darbības, sistēma momentā par to "kliedz" un iekrāsojas sarkana," stāsta Kadžulis. Viņš arī piebilst, ka paralēli balsu skaitīšanas un apkopšanas procesam darbojas mehānisms, kura mērķis ir precīzi izsekot katra sistēmas lietotāja veiktajām darbībām – ar kādu iekārtu tās veiktas, no kādas adreses, kāds ir iekārtas mātesplates numurs, cietā diska numurs, tīkla kartes numurs, pašas iekārtas unikālais numurs. "Mēs spējam atkārtot tās situācijas attīstību ar soli ik pēc 10 sekundēm. Tas viss tiek glabāts un fiksēts," piebilst kādreizējais vēlēšanu procesa digitalizētājs.
"Piekļuve šīm sistēmām iespējama tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem, izmantojot drošus tīkla savienojumus.
Arī vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem tiek veiktas apmācības, kā atbilstoši un droši lietot minētās sistēmas," piebilst "Cert.lv" pārstāve Līga Besere.
Bet Rīgas 67. vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētājs O. Zvejnieks atzīmē – ja pat teorētiski kāds sistēmā manipulētu ar vēlēšanu rezultātiem, CVK izmanto arī vairākas metodes iespējamās krāpniecības izķeršanai. Piemēram, ja iecirkņa vēlēšanu rezultāts būtiski atšķiras no tā vēsturiskajiem balsojumiem, CVK ķeroties pie šī iecirkņa pārskaitīšanas.