Latvijas sabiedrībā asu reakciju izraisījis sabiedriskā medija lēmums organizēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu kandidātu debates arī krievu valodā.
Pēdējās nedēļās šis jautājums ir viens no karstajiem tematiem diskusijās Latvijas sociālajos medijos un citviet. Šajā saistībā tiek minēti dažādi argumenti, piesaukti arī citu valstu piemēri, tostarp izskanējis arī Somijas vārds. Rakstā skaidrojam, kāda īsti ir Somijas pieeja šajā jautājumā.
"Latvijā darīt to, ko dara citu valstu sabiedriskie mediji, nozīmē kolaboracionismu, valsts apdraudējumu, rusofiliju un citus nāves grēkus," 14. maijā platformā "X" rakstīja Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna, daloties ar pagājušā gada Somijas kolēģu ziņu par viņu veidoto saturu vairākās mazākumtautību valodās.
Vēlāk atbildot uz "Latvijas Avīzes" jautājumiem, Brauna atzīst, ka Latvijas un Somijas situācija nav salīdzināma. "Taču tas, kas vieno daudzus Eiropas sabiedriskos medijus – tie veido saturu mazākumtautību vai lielāko ieceļotāju grupu valodās, lai labāk tās sasniegtu un nodotu būtisku informāciju, tādējādi novēršot drošības riskus visai sabiedrībai," viņa piebilst.
"Mēs esam veidojuši vēlēšanu saturu daudzām valodu minoritātēm visās mūsu platformās: tīmeklī, radio un televīzijā," "Latvijas Avīzei" apstiprina Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" Ziņu un aktuālo notikumu nodaļas izpildproducents Petri Kejonens.
"Ar šo saturu cenšamies uzlabot valodu minoritāšu izpratni par Somijas sabiedrību.
Cerams, ka viņi labāk iepazīs Somiju kā savu mītnes zemi un iesaistīsies tās demokrātiskajos lēmumu pieņemšanas procesos."
"Somijā šādas debates nebūtu iespējamas"
Somijas sabiedriskā raidorganizācija pirms 2023. gada parlamenta vēlēšanām pirmo reizi vēlēšanu atspoguļojuma vēsturē veidoja debašu raidījumus ne tikai somu un zviedru, bet arī četrās mazākumtautību valodās – arābu, angļu, somāliešu un krievu.
Taču tas nenozīmē, ka Somijas politiķiem bija jāsacenšas par vēlētāju balsīm diskusijās, piemēram, somāliešu vai arī kādā citā mazākumtautības valodā ar vai bez tulka starpniecības.
Kā diskusiju dalībnieki tajos piedalās mazākumtautību kopienu pārstāvji, lai apspriestu savu piederību un iekļaušanos Somijas sabiedrībā, tai skaitā līdzdalību valsts politiskajos procesos.