4.4 °C
Mazumtirgotāja SIA "Lidl Latvija" turpina veikala būvniecību Bauskā un sākusi vēl vienas tirgotavas "Lidl" celtniecību Bauskas šosejas (A7) malā starp Valdlaučiem un Krustkalniem, ziņo laikraksts "Bauskas Dzīve".
SIA "Lidl Latvija" komunikācijas komandas vadītāja Zane Neļķe informējusi, ka Bauskā veikala būvniecība norit atbilstoši plānam un tā atklāšana paredzēta šā gada otrajā pusē. Paralēli veikala celtniecībai uzņēmums ieguldot līdzekļus arī infrastruktūras uzlabošanā – Vītolu ielas posms gar būvlaukuma vienu pusi pašlaik esot slēgts, taču līdz maijam tur plānots atjaunot šķembu segumu un līdz jūnijam – asfaltbetona virskārtu.
Vakances topošajiem veikaliem vēl neesot izsludinātas. Veikalu darbiniekus meklējot arī Jelgavā, Siguldā un Rīgā. Z. Neļķe norādījusi, ka
darbinieku atlases procesu Bauskas veikalam "Lidl" uzsākšot tuvāk aktīvās būvniecības noslēgumam. Cik konkrēti darbavietas būšot, kompānijas pārstāvji pagaidām nav atklājuši.
Papildus Bauskai "Lidl Latvija" paplašina savu tīklu arī Krustkalnos, kur veikals atradīsies blakus Bauskas šosejai (A7) starp Valdlaučiem un Krustkalniem, Mežmalas ielā. Atšķirībā no Bauskas tur tirgotavu iekārto jau esošā tirdzniecības centrā, pielāgojot telpas "Lidl" standartiem. Veikala atklāšana plānota 2026. gada pirmajā pusē.
Aptauja
Kā jūs visbiežāk taupāt naudu ikdienā?
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
