7.3 °C
Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) pēdējā laikā izcēlies ar dažādiem agresīviem politiskiem paziņojumiem, tomēr 16. aprīlī tā interneta vietnē ievietotā ilustrācija ir kaut kas īpašs. Nacistu kāškrusts ar Eiropas Savienības karogu centrā, kam piestiprināta Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas galva ar vampīra zobiem un asiņaini nagi.
No divām pusēm šo veidojumu baksta šauteņu durkļi ar Krievijas un ASV karogiem. Nosaukums – "Eirofašisms tāpat kā pirms 80 gadiem – Maskavas un Vašingtonas kopīgais ienaidnieks".
Tālāk seko ļoti savdabīga vēstures interpretācija par to, ka Eiropa vienmēr esot bijusi ļoti atsaucīga "dažādām totalitārisma formām" un izraisījusi "globāla mēroga konfliktus", savukārt Krievija un ASV nākot kā "atbrīvotāji". Arī briti, lai gan karojuši pret nacismu, patiesībā esot tam simpatizējuši un iedvesmojuši, bet pēc kara tieši Vinstons Čērčils ar savu slaveno Fultonas runu esot sašķēlis ASV un PSRS savienību un aizsācis Auksto karu.
Lai gan ASV prezidents Donalds Tramps šajā tekstā pieminēts tikai vienu reizi, var nojaust, ka tieši viņa pēdējā laika politika ir visas šīs "daiļrades" iedvesmas avots. Vēl zīmīgāk ir tas, ka karikatūra faktiski pārkopēta no Otrā pasaules kara laika padomju propagandas plakāta, ko tolaik veidoja aģentūra TASS. Oriģinālajā attēlā kāškrustam ir Hitlera galva.
Ukraiņu izcelsmes politologs, Demokrātiskās integritātes centra direktors un Centrāleiropas Universitātes (Austrija) viesprofesors Antons Šehovcovs saskata līdzības ar to, kā Kremļa propaganda pirms 2022. gada, gatavojoties karam, attēloja Ukrainu. "Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests tagad atklāti norāda, ka Maskava un Vašingtona ir apvienojušās cīņā pret Eiropu, attēlojot Eiropu kā fašistisku režīmu. Maskava izvirzīja tādu pašu apsūdzību Ukrainai, pirms uzsāka savu genocīda karu pret Ukrainas tautu," sociālajā tīklā "X" raksta Šehovcovs. Savukārt
citi atzīmē to, cik strauji Krievija mēģina mainīt vēstījumus, jo vēl nesen galvenais ļaunums bija tieši ASV, kas mēģina visus pakļaut un noskaņot pret krieviem, bet pēkšņi ir Krievijas draugs un sabiedrotais.
Gandrīz vai kā fragments no Orvela romāna "1984".
SVR – slepenākais no specdienestiem
SVR ir diezgan nozīmīga loma Krievijas specdienestu hierarhijā, lai arī publiskās uzmanības lokā tas nonācis retāk nekā Federālā drošības dienesta (FSB) un Ģenerālštāba galvenā pārvalde (iepriekš Galvenā izlūkošanas pārvalde – GRU). Galvenokārt tāpēc, ka abi pēdējie bijuši biežāk iesaistīti starptautiskos skandālos, kamēr SVR palicis ēnā. Piemēram, GRU daudz tika piesaukta pēc 2016. gada apvērsuma mēģinājuma Melnkalnē un jo īpaši 2018. gadā pēc bijušā krievu dubultaģenta Sergeja Skripaļa slepkavības mēģinājuma Lielbritānijā, izmantojot tagad jau plaši zināmo indi "Novičok". Arī FSB, kura darbība it kā formāli attiecas uz valsts iekšējo drošību, tomēr darbojas daudz plašākos mērogos. Tam bijusi būtiska loma Ukrainas kara sagatavošanā un īstenošanā, veicot hibrīdoperācijas, veidojot ietekmes aģentu tīklu Ukrainas politiskajā un militārajā vadībā un gatavojot plānus marionešu valdības izveidei Kijivā pēc valsts okupācijas.
FSB, kuru savulaik vadījis arī Vladimirs Putins, bieži tiek uzskatīts par ietekmīgāko Krievijas specdienestu un Valsts drošības komitejas (KGB) mantinieku, tomēr šo statusu uz sevi var attiecināt arī SVR, kas ir KGB Pirmās galvenās pārvaldes pēctecis. Gan FSB, gan SVR ir tieši pakļauti prezidentam, kamēr GRU darbojas pie Aizsardzības ministrijas.
Par SVR darbības jomu secinājumus var izdarīt, jau aplūkojot tā emblēmu – divgalvainais ērglis ar zemeslodi pie krūtīm. Izmeklējošās žurnālistikas centrs "Dosje" raksturo: "SVR tiek uzskatīts par aktīvāko Krievijas izlūkdienestu ārzemēs, vismaz Rietumos.
Saskaņā ar vairākiem avotiem SVR ir vislielākais darbinieku un aģentu skaits ārzemēs. Vienlaikus SVR operācijas tiek veiktas daudz slēptāk no sabiedrības nekā FSB darbības."
Bez skandāliem gan nav izticis, 2010. gadā ASV tika aizturēti desmit Krievijas tā saukto guļošo aģentu, kas ilgstoši dzīvoja ASV, izliekoties par parastiem pilsoņiem. Anna Čapmena, kuru īpaši izcēla mediji, kļuva par simbolu šim SVR spiegu tīklam. Tāpat SVR tiek saistīts arī ar 2020. gada masīvo kiberuzbrukumu, kura laikā tika uzlauzti ASV federālo departamentu, kā arī privātu kompāniju (piemēram, "Microsoft") tīkli. 2024. gada darbības pārskatā Latvijas Valsts drošības dienests raksta, ka pret Latviju darbojas visi trīs Krievijas specdienesti: FSB, GRU un SVR, tomēr netiek sīkāk atšifrēts, ar ko katrs no tiem konkrēti nodarbojies. Kā raksta VDD: "2024. gadā Krievijas specdienestu pret Latviju vērstās darbības aizvien radīja galveno apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai, turklāt kļuva agresīvākas un redzamākas. Līdztekus slēptai izlūkinformācijas ieguvei Krievijas specdienesti Latvijas teritorijā organizēja kaitnieciskas darbības pret dažādiem objektiem, lai vairotu bailes un nedrošības sajūtu Latvijas sabiedrībā."
Par vienu no SVR darbības virzieniem tiek uzskatīta arī dezinformācijas izplatība internetā, tomēr diezgan neparasti, ka tas tiek darīts, publicējot karikatūras oficiālajā dienesta interneta vietnē.
Nariškina vizītes Latvijā un "mācību stunda" pie Putina
Kas vada SVR? Kopš 2016. gada šajā amatā atrodas Sergejs Nariškins – sens Putina paziņa. Abi vēlīnajā PSRS periodā izgājuši KGB skolu, bet 90. gadu sākumā darbojušies Sanktpēterburgas pilsētas administrācijā. Pēc Putina kļūšanas par prezidentu Nariškins ieņēmis dažādus augstus amatus Krievijas varas struktūrās.
Zīmīgs ir posms no 2008. līdz 2011. gadam, kad viņš bija prezidenta Dmitrija Medvedeva administrācijas vadītājs un šajā statusā vairākas reizes apmeklēja Latviju.
Mediju arhīvs liecina, ka Latvijas amatpersonas viņu novērtējušas kā labu sarunu partneri, ar kura starpniecību veidot ciešākas attiecības ar Maskavu.
Šo braucienu laikā Nariškins vispirms 2010. gadā atveda ielūgumu Valsts prezidentam Valdim Zatleram apmeklēt Maskavu – vizīte vēlāk arī notika, un sekoja daudz jūsmīgu atziņu (jāatzīmē, ka tas viss pavisam neilgi pēc 2008. gada Krievijas iebrukuma Gruzijā). Latvijā Nariškins pabija arī 2011. gadā, kad pasniedza Krievijas Draudzības ordeni dziedātājai Laimai Vaikulei un tikās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. "Mūsu attiecības ar Krieviju ir labākas nekā jebkad," 2011. gada nogalē ziņu aģentūrai LETA izteicies toreizējais Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, izceļot arī Nariškina lomu.
2011. gadā līdz ar Putina atgriešanos Kremlī Nariškins kļuva par Krievijas Valsts domes priekšsēdētāju. Viņa vadībā parlaments atbalstīja lēmumus par Krimas aneksiju, tomēr viņš pats nebija starp agresīvākajiem vadošo politiķu plejādē un pēc kļūšanas par SVR vadītāju publiskajā telpā bija redzams maz – līdz pat bēdīgi slavenajai 2022. gada 21. februāra Drošības padomes sēdei, kurā pēc būtības tika lemts par uzbrukumu Ukrainai, taču formāli darba kārtībā bija jautājums par Doneckas un Luhanskas neatkarības atzīšanu. Spilgtākais fragments no šīs sanāksmes – Putina un Nariškina dialogs, kur pēdējais izskatās manāmi satraucies, rausta valodu, jauc tekstu un kādā brīdī pauž atbalstu reģionu "iekļaušanai Krievijas Federācijā", uz ko Putins izmejoši norāda: "Par to mēs pagaidām vēl nerunājam." Pēc tam vairāki eksperti izteica pieņēmumu, ka Nariškins bijis viens no tiem, kas, iespējams, nav bijuši gatavi kara scenārijam, tāpēc saņēmis šādu "mācību stundu", kurā publiski jāsniedz pareizās atbildes uz skolotāja jautājumiem. Tomēr turpinājumā šādi starpgadījumi vairs nav novēroti – Nariškins un SVR ir darbojušies atbilstoši Kremļa vadlīnijām, no kā jāsecina, ka arī propagandas vēstījums par "fašistiem" Eiropā un Krievijas draudzību ar ASV nav nejaušība.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
