Atmaskots! Kā baltieši "nodeva princesi Diānu"

"Baltijas valstu valdības gatavas apdraudēt pašu zemes pierobežas iedzīvotāju dzīvību un drošību, lai tikai pasargātos no rēgainajiem Krievijas draudiem." Šis citāts no Krievijas propagandas vietnes "Vzgļad" raksturo galvenās līnijas, pie kādām Kremļa dezinformācijas avoti šobrīd turas, komentējot Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, kā arī Polijas un Somijas plānoto izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, uzglabāšanu un ražošanu.

Ardievas Otavai

Baltieši Otavas konvencijai pievienojās gadsimta sākumā, kad šķita, ka Eiropā nopietnu bruņotu konfliktu draudi vairs nepastāv, tāpēc nebūs arī vajadzības pēc potenciālo uzbrucēju aizkavējošiem mīnu laukiem. Notikumi Ukrainā, īpaši Krievijas agresija 2022. gada februārī, parādīja pretējo. 

"Visas valstis, kas robežojas ar Krieviju, izņemot Norvēģiju, plāno izstāties no konvencijas, kas liecina, ka šīm valstīm ir vienota izpratne par draudiem reģionā un tās ir gatavas darīt visu nepieciešamo, lai aizsargātu savu teritoriju un brīvību," teikts Lietuvas Aizsardzības ministrijas sagatavotajā lēmumprojektā par iziešanu no konvencijas, kurā, piemēram, Ķīna, Krievija un ASV nekad nav piedalījušās. Apdraudēto valstu izstāšanās varētu notikt sinhroni un jau šogad.

Dezinformācijas kampaņu veidotājiem Krievijā pretargumentu tam īsti nav, tādēļ lietā likta jau daudzkārt pie citām situācijām, piemēram, atslēgšanās no BRELL gadījumā, piemērotā taktika, kad notiekošo lūko vienkārši izsmiet, noniecināt, klāstīt, ka sliktāk būšot tikai pašiem baltiešiem, vai vienkārši fantazējot. Tā "Sputņik" raksta: "Tagad, dzeloņstiepļu un armatūras žogu būvei iztērējuši simtiem miljonu eiro, baltieši izdomājuši ko jaunu: lai vēl vairāk aizsargātos pret "sirojumiem no austrumiem", viņi, pēc visa spriežot, plāno piekaisīt savas pierobežas teritorijas ar kājnieku mīnām. Militāristiem, kuru rīcībā ir mūsdienīga atmīnēšanas tehnika, izveidot ejas caur mīnu lauku ir paveicams darbs, kas nemaz neprasa tik daudz laika. Bet pierobežas civiliedzīvotājiem kājnieku mīnas gan ir reāls drauds. Piemēram, sēņotāji aizrāvušies var nejauši iemaldīties bīstamajā zonā. Īpaši tas attiecas uz bērniem." Kaimiņvalsts propagandisti neskaidro, kāpēc vispār jāpievērš uzmanība tādam Baltijas valstu solim, ja kājnieku mīnas tāds nieks vien ir. Un kāpēc tad gar Ukrainas–Krievijas frontes līniju pati Krievija iekārtojusi gan plašus mīnu laukus, gan dažādus aizsprostojumus, ja jau no tiem tāpat nav nekādas jēgas? 

Dezinformatori visbiežāk nepiemin, ka Krievijas rietumu robežvalstu atgriešanās pie kājnieku mīnām notiek tikai sakarā ar agresiju Ukrainā. 

Tā vietā prāto par "neracionālu", "nepārdomātu" baltiešu "histēriju" vai ko tamlīdzīgu un tur rūpi par "ogotājiem, sēņotājiem un bērniem". Daļa šādu sacerējumu autoru ļoti uztraucas par migrējošo dzīvnieku likteni; piesauc "kopējās Austrumeiropas ekosistēmas iznīcināšanu" un atceras par Bjelavježas gāršas sumbriem uz Polijas–Baltkrievijas robežas. Vēl dažam šķiet, ka Baltija un Polija ignorējot Starptautiskā Sarkanā Krusta un citu pacifistisku organizāciju viedokli par kājnieku mīnām, un dažs atcerējies arī par princesi Diānu un viņas 20. gadsimta 90. gados īstenoto pretmīnu kampaņu, kas tobrīd tiešām bija pilnībā attaisnojama. Un tas viss bez jebkādas pašas Krievijas darbību pieminēšanas.

Bez kanalizācijas

No sociālajiem tīkliem var uzzināt, ka Latvijā pierobežas ļaudis esot "panikā", ka vairs nedrīkstēs sēņot un art, bet Lietuvā mīnas sprādzienā viens iedzīvotājs, kāds "Jons Petrausks", jau esot gājis bojā. Tiesa, paši lietuvieši neko par tādu "Jonu Petrausku" nezina. Tas nekas, ka mūsu pusē daudzas amatpersonas un eksperti neskaitāmas reizes skaidrojušas, ka piesēt Krievijas un Baltkrievijas pierobežu ar kājnieku mīnām miera apstākļos neviens negrasās un runa ir par plānošanu un iespējām tās izmantot tikai uzbrukuma un reālas kaujas darbības laikā. Jo vairāk tādēļ, ka šobrīd baltiešu arsenālos šādu mīnu nemaz nav, jo iepriekš tas bija liegts. Izstāšanās no Otavas konvencijas īstenībā vien atbrīvo rokas brīvai rīcībai, neaizmirstot, ka Krievijai kājnieku mīnas ir visu laiku un tā šo viltīgo ieroci plaši izmanto.

Interesanti, ka daļa propagandas apgalvo, ka baltieši gribot izmantot "aizliegtu ieroci". 

"RIA Novosti" interpretācijā tas esot viens no daudzajiem "bezjēdzīgajiem naidīgajiem izlēcieniem", ko "bez jebkāda pamata" baltieši atļaujoties pret Krieviju un Baltkrieviju, kuras tikai vēloties dzīvot, "neklausot Rietumu norādījumiem". Maskavā par mīnu laukiem visbiežāk runā kā jau par notikušu faktu. Ne velti Krievijas Ārlietu ministrijas runassieva Marija Zaharova 20. martā pasludināja, ka Krievija, reaģējot uz Polijas un Baltijas valstu aiziešanu no Otavas konvencijas, "veiks militāri tehniska rakstura pasākumus, lai nodrošinātu savu robežu drošību", un izstāšanās "novedīs pie tālākas saspīlējuma eskalācijas, kā arī reģionālās un starptautiskās drošības situācijas degradācijas".

Tikmēr Krievijas Federācijas padomes militāro jautājumu padomnieka Andreja Klinceviča skatījumā poļi un baltieši īstenībā vēloties ne tik daudz mīnēt savas robežas, cik ražot un piegādāt mīnas Ukrainai.

Krievijas propagandistiem, bez šaubām, vienmēr interesējusi Baltijas iedzīvotāju labklājība, tāpēc arī šoreiz tie nobažījušies, vai "jauns militāristiskā neadekvātuma līmenis", kā raksturots "Moskovskij komsomoļec" vietnē, neradīs ekonomisko krīzi, kas Baltijā jau tāpat valdot: "Un tas laikā, kad katrs desmitais latvietis dzīvo bez normālas kanalizācijas, katri septiņi no desmit lietuviešiem uzskata, ka dzīve viņu republikā pasliktinās, bet Igaunija uzstāda Eiropas antirekordu pensionāru nabadzības ziņā." Savukārt Krievijas bruņošanos un militārrūpnieciskā kompleksa darbošanos tā pati propaganda pasniedz kā piemēru veiksmīgai valsts ekonomiskajai izaugsmei.

Atmaskots

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".