Atmaskots! Krievija gatavo lielu provokāciju Baltijas valstīs?

"Man ir nelāga sajūta, ka Krievijas diktatūra gatavo lielu provokāciju Baltijas valstīs. Pēdējās nedēļās valsts propagandas ēters ir piepildīts ar pretbaltiešu materiāliem, bet par kulmināciju kļuva [Krievijas Ārlietu ministrijas īpašās pārstāves Marijas] Zaharovas intervija par "krievu apspiešanu" un "policejisko režīmu"," tā sociālajā vietnē "X" raksta "Deutsche Welle" žurnālists Konstantīns Egerts.

Citi soctīkla lietotāji gan viņam iebilst, ka Baltijas valstis no Kremļa propagandas redzesloka nekad nav pazudušas – dažādi draudi un apvainojumi skanējuši jau sen, tajā skaitā arī no tās pašas Zaharovas. Pēdējā laika specifika gan ir tā, ka Krievijā biežāk tiek apspriests, vai vajadzētu iekļaut Latviju, Lietuvu un Igauniju Krievijas sastāvā. Agresīvi aicinājumi iznīcināt Baltijas valstu valstiskumu un "radīt tādus noteikumus, lai šīs valodas saglabātos tikai rezervātos, kā savulaik izdarīja amerikāņi ar indiāņiem", kā tas nesen tika solīts Maskavā īpaši organizētā konferencē (tajā gan pārsvarā piedalījās aktīvisti un propagandisti, kas paši agrāk bijuši saistīti ar Latviju), mijas ar nicinošiem "kam viņi tādi vajadzīgi" un bieži tiek pasniegta kā pašu baltiešu fobija. Tomēr Krievijas publika tiek pieradināta pie tā, ka šis jautājums it kā ir darbakārtībā.

Pauž rūpes,  bet nemaksā pensijas

Pieminētajā Zaharovas intervijā gan vairāk ir sūdzību par "cilvēktiesību pārkāpumiem", kādus viņa saskatījusi, piemēram, tajā, ka Baltijas valstīs netiekot ielaisti "populāri kultūras darbinieki, kuri aktīvi izsaka savu pilsonisko pozīciju, paužot atbalstu Krievijas vadības atbalstam". Tāpat viņai, protams, nepatīk, ka baltieši atbalsta Ukrainu un daudz kas cits. Lielu daļu intervijas gan aizņem solījumi sniegt atbalstu tiem, kas izlems no Baltijas valstīm doties uz Krieviju, un stāsti par to, cik veiksmīgi šī programma realizēta līdz šim.

Zīmīgi, ka rūpes par tautiešiem un cilvēktiesībām tiek paustas laikā, kad pati Krievija jau vairākus mēnešus kavējas ar pensiju izmaksu te dzīvojošajiem savas valsts pilsoņiem. 

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) 18. martā informējusi, ka Krievijas Federācijas pensiju izmaksa par 2025. gada janvāri, februāri un martu neesot iespējama, jo nav saņemts finansējums no KF Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda. 9. aprīlī no Krievijas ir saņemts 21 369 eiro, lai gan būtu vajadzīgs ap 3,5 miljonu eiro pārskaitījums, ziņo TV3. VSAA uzsver, ka no Latvijas puses nekādi šķēršļi nav likti. Tikmēr izskan aizdomas, ka tieši tāds arī ir Krievijas mērķis – radīt krievu pensionāriem neapmierinātību un iespaidu, ka tā ir Latvijas vaina. Tas jau tiešām sāk izskatīties pēc provokācijas.

"Ko no jums ņemt? Šprotes?"

Soctīklos plaši izplatīti krievu jurista Mihaila Barščevska izteikumi, kur viņš intervijā "RuTube" kanālam "Empatija Manuči" filozofē par to, vai Krievijai vajadzētu uzbrukt Baltijas valstīm. Šī nav pirmā reize, kad Barščevskis, kurš Krievijā kļuva slavens kā televīzijas spēles "Kas? Kur? Kad" dalībnieks, bet vēlāk ieņēmis augstus amatus varas struktūrās, izsaka nicinošu viedokli par Latviju, neaizmirstot piemetināt, ka viņš te visu labi zinot, jo te dzīvo daudzi viņa draugi un paziņas un pats te agrāk bieži braucis. Arī tagad Barščevskis sāk ar to pašu: "Man ir daudz paziņu Baltijas valstīs, īpaši Latvijā. Tur viss ir tādā pakaļā... Bet vietējie politiķi ir noskaņoti karam ar Krieviju. Vietējiem cilvēkiem tiek skalotas smadzenes: "Tūlīt Krievija mums uzbruks." Vai mums ir vajadzīgs vēl viens nabadzīgs reģions? (..) Protams, iekarot mēs jūs varam, bet kur ir jūsu ekonomika? Kur ir Rīgas autobusu fabrika? Kur ir VEF? Visur tagad ir tirdzniecības centri. Kur ir jūsu papīrfabrikas? Kas jums ir? Ko no jums ņemt? Šprotes?"

"Tur viss ir tādā pakaļā." Putina režīmu ilgstoši apkalpojošais jurists Mihails Barščevskis kārtējo reizi izsaka nicinošas piezīmes par Latviju, neaizmirstot piemetināt, ka te viņam esot ļoti daudz paziņu.

Foto: Ekrānuzņēmums no "Rutube"

Savdabīga argumentācija, it kā agresija vienmēr būtu saistīta tikai ar ekonomiskiem apsvērumiem. Tikmēr plašāk šai tēmai pievērsies Kremļa propagandas kanāla "NTV" sarunu šovs "Tikšanās vieta". Jāatzīmē gan, ka šis raidījums atšķirībā, piemēram, no Vladimira Solovjova un Olgas Skabejevas vadītajiem, ir zīmīgs ar to, ka studijā reizēm tiek aicināti komentētāji, kas ne vienmēr stingri piekrīt vadošajai līnijai. Te pat ir izskanējuši piesardzīgi viedokļi par to, vai karš Ukrainā bijis pareizais solis, ko savulaik izteica politiķis Boriss Nadeždins (pēc tam kad viņš sevi 2024. gadā pieteica kā Krievijas prezidenta kandidāts, uz propagandas kanāliem gan vairs netiek saukts). Tomēr tematikas ziņā "NTV" no pārējiem, protams, īpaši neatšķiras. 3. aprīļa raidījuma vadītāji piedāvāja uzaicinātajiem viesiem apspriest jautājumu "Vai jūs gribētu Baltiju atgriezt mūsu valsts sastāvā?", izsludinot par to arī skatītāju balsojumu. Kā iemesls esot tas, ka "drīz būs 35 gadi, kopš no mums aizbēga trīs mūsu māsas – Baltijas republikas". 

Raidījuma vadītājs Andrejs Norkins, it kā vēršoties pie Baltijas valstu amatpersonām, skaidro: "Mēs jūs iekarot netaisāmies, mēs vienkārši veicam balsojumu. Nevajag mums sūtīt notas." 

Vienlaikus viņš arī uzdod toni, no kā var nojaust paredzamo diskusijas iznākumu: "Ja būsim līdz galam godīgi, tā īsti padomju viņi [baltieši] tā arī nekļuva." Līdzīga atziņa tiek veltīta arī Rietumukrainai, par ko tāpat tiek piedāvāts aprunāties – vai viņi mums vajadzīgi, tādi sveši un naidīgi.

Svešie "pribalti"

Visa raidījuma garumā līdzīgas atziņas izsaka vairāki runātāji. Piemēram, intervēts kāds Aleksandrs Barbakadze no Daugavpils, kurš stāsta, ka latvieši un krievi esot "mentalitātes ziņā ļoti atšķirīgi etnosi", un iecere veidot vienotu padomju nāciju jau pašā saknē bijusi lemta neveiksmei. Teikto papildina bijušais Rīgas domes deputāts no "Saskaņas" Ruslans Pankratovs, kurš 2023. gadā aizbēga uz Krieviju, jo Latvijā viņš apsūdzēts par darbībām, kas vērstas uz nacionālā naida un nesaticības izraisīšanu pret ukraiņiem un bēgļiem no Ukrainas. Pašlaik Pankratovs ir biežs viesis Krievijas propagandas šovos. Arī viņam jau PSRS bijusi sajūta, ka latvieši krievus neieredzot, lai arī pret tūristiem no Maskavas, kas atbraukuši uz neilgu laiku, izturējušies labāk, vairāk esot cietuši vietējie krievi. Latvieši tolaik esot saņēmuši instrukcijas no Amerikas Centrālās izlūkošanas pārvaldes, kas likušas izturēties pret varu labvēlīgi un pašiem iekļauties tās struktūrās. Tagad esot kļuvis vēl trakāk. "Viņi dzīvo naidā," apgalvo Pankratovs.

"Viņiem [baltiešiem] tolaik [PSRS] ļāva vairāk. Laikam jau juta, ka būs grūti nolikt pie vietas. Viņi nepieņēma to... (..) šo padomju dzīves veidu, padomju domāšanu, padomju stilistiku. Tas viņiem ir neorganiski," piebilst vēsturnieks Aleksandrs Sitins. Bet 

režisors Vadims Gasanovs secina: "Nekad "pribaltus" par savējiem neuzskatījām. Uzskatījām par svešiem."

Vienīgais, kas "NTV" raidījumā uzstāj, ka Baltijas teritorija Krievijai vajadzīga, ir propagandists Andrejs Sidorčuks, kura ieskatā baltiešu nepatika pret krieviem neesot šķērslis, jo skoti ar angļiem Lielbritānijā arī neesot tajās labākajās attiecībās. Turklāt arī 1940. gadā Staļins esot Baltiju savācis "ne jau tāpēc, ka viņam ļoti gribējās Jūrmalas pludmales, tā bija ģeopolitiska nepieciešamība".

Raidījuma beigās tiek demonstrēti aptaujas rezultāti. Visvairāk – 72% – atbildējuši, ka Baltiju Krievijai nevajag iekarot, jo "mums nevajag iekšējo ienaidnieku". Otrajā vietā ir atbilde "jā, vajag tur ieviest kārtību", par ko balsojuši 15%, vēl 10% atbildējuši "jā, saimniecībā noderēs". Bet vismazāk – tikai 3% – balsojuši par variantu, ka Baltiju nevajag iekļaut Krievijas sastāvā, jo tas būtu starptautisko tiesību pārkāpums.

Taču zīmīgi, ka it kā garāmejot tiek izmesta arī tēze, ka Baltija Krievijai varētu noderēt kā teritorija bez vietējiem iedzīvotājiem. It kā uzjautrinoties, raidījuma vadītājs bilst, ka šādu atbildes variantu viņi gan apsprieduši, bet nolēmuši tomēr nepiedāvāt.

Iesaistās izlūkdienests

Vēl viena tēma, ko saistībā ar Baltijas valstīm izvērsusi Kremļa propaganda, ir, kā to formulē Krievijas Ārlietu ministrija, "centieni aptumšot lielās uzvaras 80 gadu svinības 9. maijā". Arī šis paziņojums rada aizdomas par provokāciju. 

Krievijas Ārējās izlūkošanas dienests SVR esot ieguvis ziņas par Latvijas plāniem jau tuvākajā laikā iznīcināt lielu daļu sarkanarmiešu brāļu kapu.

Pēc SVR informācijas, esot pat izdomāts veids, lai tas viss izskatītos likumīgi un civilizēti. "Noziedzīgā shēma paredz veikt fiktīvus arheoloģiskos izrakumus, kas secinās, ka zem memoriāliem nav karavīru apbedījumu," teikts Krievijas ĀM feisbuka kontā. Tas tikšot uzticēts kādai "meklētāju vienībai", kas "par saprātīgu samaksu" sagatavošot vajadzīgos protokolus. "Taču viņi kļūdās, ja uzskata, ka tas paliks nesodīti, jo mirušie klusēs," norādīts Ārlietu ministrijas ierakstā. Turpat zem tā komentētāji gan pauž, ka šī esot lieliska atziņa, ko krieviem vajadzētu attiecināt pašiem uz sevi – viņi kļūdās, ja domā, ka pastrādātie kara noziegumi Ukrainā, to piesegšana un atbalstīšana paliks nesodīta.

Atmaskots

Foto: Latvijas Mediji

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".