11.3 °C
Šogad 9. maijā Maskavā pulcēšoties "pasaules vairākums", apgalvo Krievijas mediji.
No Kremļa propagandas rosības un dažādiem oficiāliem paziņojumiem var noprast, ka šogad 9. maijs būs svarīgs ne vien kā ierastā ieroču žvadzināšana un "krievu pasaules" ideoloģijas kulta centrālais elements, bet lai tieši parādītu, ka Krievija ir atguvusi savu starptautisko ietekmi un visi pārējie to atzīst. Kas tam ir vajadzīgs? Pirmkārt, lai 9. maijā Sarkanajā laukumā blakus Putinam stāvētu un Krievijas armijas parādi vērotu pēc iespējas lielāks skaits dažādu ārvalstu pārstāvju. Tieši tas pašlaik varētu būt svarīgākais Krievijas ārlietu dienesta uzdevums (piemēram, sarunās ar ASV Saūdu Arābijā lielāka loma bija nevis ārlietu ministram Sergejam Lavrovam, bet gan bijušajam baņķierim, Putina ieceltajam īpašajam sūtnim investīciju un ekonomiskās sadarbības jautājumos Kirilam Dmitrijevam).
Pats Putins par uzaicinātajiem gan runā atturīgi, it kā tas viņam tas īpaši nerūpētu. Janvārī kādā preses konferencē viņam tika jautāts, vai vispār vajadzētu aicināt Rietumu pārstāvjus, ņemot vērā, ka Krievijas prezidents pērn neesot saukts ne uz pasākumu Francijā, kad atzīmēta 80. gadadiena kopš sabiedroto spēku izsēšanās Normandijā, ne Aušvicas nometnes atbrīvošanas 80. gadadienas pasākumu Polijā. Uz to Putins neieinteresētā tonī atteica:
"Tas, ka mūs nekur neielūdz... Mēs uz to arī netiecamies. Pašiem sevi jānostiprina, tas ir mūsu galvenais darbs. (..) Taču mēs būsim priecīgi redzēt visus, kas vēlēsies pie mums atbraukt un atzīmēt šo nozīmīgo datumu.
Es pats it kā parakstu kaut kādus ielūgumus, bet vispār ar to nodarbojas Ārlietu ministrija." Viņš gan nelaida garām izdevību piebilst, ka citu sabiedroto ieguldījumu uzvarā pār nacismu Otrajā pasaules karā nevarot salīdzināt ar PSRS.
Taču to, ka šis nav tikai tāds "priecāsimies, ja kāds atbrauks", bet daudz svarīgāks jautājums, rāda tas, cik liela vērība Kremļa propagandā tiek pievērsta katrai piezīmei, kas kaut kur parādās saistībā ar to, ka kādas valsts pārstāvis kaut ko izteicies par braukšanu vai nebraukšanu. Protams, februārī liela ažiotāža bija ap iespēju, ka pēc Putina ielūguma 9. maijā uz Maskavu varētu doties arī ASV prezidents Donalds Tramps. Sapratuši, ka tas tomēr nenotiks, propagandisti ātri ieslēdza atturības režīmu šajā jautājumā. "Trampa nebūs, bet šī ideja jau sākotnēji skanēja absolūti neprātīgi, lai arī tika apspriesta pēc amerikāņu prezidenta galvu reibinošā ārpolitiskā pagrieziena. Taču arī bez viņa Krievijas galvaspilsēta pieņems pēdējā desmitgadē lielāko augsta līmeņa viesu skaitu," apgalvo "RIA Novosti". Tas apliecināšot to, ka Rietumi neesot spējuši izolēt Krieviju un padarīt to par izstumto visas pasaules acīs, jo nu Sarkanajā laukumā būšot "pasaules vairākuma līderi". Svarīgākās personas, kas tiek gaidītas – Ķīnas prezidents Sji Dziņpins, Indijas premjers Nārendra Modi un Brazīlijas prezidents Lula da Silva. Tālāk mediji izplūst minējumos. "Pavisam noteikti" būšot arī Irānas prezidents Masuds Pezeškiāns, Ēģiptes prezidents Abdelfatahs al Sisi, bet Apvienoto Arābu Emirātu vadītājs Mohameds bin Zājids al Nahjāns "atbrauks pats vai atsūtīs kādu princi".
Tikko esot pienācis apstiprinājums, ka būšot arī Palestīnas pašpārvaldes vadītājs.
Tādi braucēji kā Baltkrievijas vietvaldis Aleksandrs Lukašenko, Tadžikistānas vadītājs Emomalī Rahmons un citi līdzīgi pieminēti vairāk ķeksīša dēļ, jo tie jau nekur neliksies. Taču kā intriģējošu noslēpumu Kremļa propaganda nolēmusi pasniegt iespēju, ka 9. maijā Maskavā varētu būt arī Ziemeļkorejas vadonis Kims Čenuns. "Nekāda apstiprinājuma pagaidām nav, taču, ja viņš atbrauks, tas kļūs par unikālu notikumu. Korejas varas noslēgtības dēļ šīs valsts līderi to reti atstāj un gandrīz nekad nepiedalās samitos vai starptautiskās ceremonijās (pēdējo reizi tas bija 1980. gadā)," vēsturisko nozīmīgumu notikumam, kas vēl nemaz nav noticis, cenšas piešķirt "RIA Novosti".
Tomēr var nojaust, ka "saldais ēdiens" Putina režīmam būtu kāda Eiropas valstu vai, kā Kremļa propagandā pieņemts apzīmēt, "kolektīvo Rietumu" pārstāvja ierašanās, ar to parādot, ka izdevies tos sašķelt. Pagaidām gan nekā daudz, ar ko palepoties nav.
Doties uz Maskavu apsolījis tikai Slovākijas premjers Roberts Fico, kurš teicis: "Jūtu, ka tas ir mans personiskais pienākums."
Vēl – pēdējā laikā savu iekšpolitisko problēmu pārņemtais Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs, kuram tiekot gatavota arī individuāla tikšanās ar Putinu. Esot runājami "daudzi svarīgi jautājumi", kā norādījis Putina palīgs Jurijs Ušakovs. "RIA Novosti" tomēr izsaka cerību – ja pats Tramps nebrauks, varbūt varot atsūtīt "kādu speciālo pārstāvi". Ja ne ASV prezidenta īpašo sūtni Stīvu Vitkofu, tad vismaz kādu no atvaļinātajām militārpersonām, un varbūt līdz tam izdošoties vienoties par Putina un Trampa tikšanos.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".
