13.2 °C
Laikā, kad Ukrainas armija iegājusi Krievijas Kurskas apgabalā, Baltijas nomelnošanai Kremļa propagandistiem, šķiet, atliek mazāk vaļas, kaut pilnībā šis dezinformācijas virziens arī nav aizmirsts.
Pārdrošais un negaidītais, Krieviju un Vladimiru Putinu pazemojošais ukraiņu trieciens saniknojis propagandas frontes cīnītājus patiešām līdz histērijas līmenim, un nu atklātībā izlaužas vistumšākie krievu šovinisma apziņas slāņi, tādas tēzes, kādām līdzīgas varēja vērot vien pašā 2022. gada februāra iebrukuma sākuma posmā, kad Maskavā kļuva skaidrs, ka plāns "Kijiva trīs dienās" apņēmīgās ukraiņu pretošanās dēļ izgāzies.
"Pirmo reizi kopš Lielā Tēvijas kara..."
Krievijas masu informācijas līdzekļos translētais virsvēstījums, niknākā vai maigākā formā pasniegts, ir apmēram šāds: tāda Ukrainas valsts un ukraiņu tauta nākotnē nedrīkst pastāvēt. To ar atbaidošu, gluži klīnisku naidu 14. augustā burtiski paudusi, piemēram, viena no Krievijas valsts ziņu aģentūras "RIA Novosti" apskatniecēm. Komentāra virsraksts tā arī vēsta: "Nekādu sarunu. Ukraina vienkārši nedrīkst pastāvēt!" Neiedziļinoties murgainajā sacerējumā un spriedumos par ukraiņu tiesībām uz eksistenci un savu valsti, par tā noskaņu sapratni var iegūt arī no pāris citātiem. "Ienaidnieks pirmo reizi kopš Lielā Tēvijas kara ir uz mūsu zemes. Pa Kurskas apgabalu braukā vācu kaujas mašīnas (ar to acīmredzot domāti Ukrainas armijas izmantotie vācu bruņutransportieri "Marder". – Red.).
Kolektīvie Rietumi ar priecīgiem kviecieniem atbalsta savu lielgabalu gaļu (domāti ukraiņi. – Red.). Civilizētā Eiropa atzinīgi uzņem teroru pret krieviem."
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis publikācijā, tiesa, ne pirmo reizi, nosaukts laikam tikai propagandistiem līdz galam saprotamā vārdā par "ebreju – nacistu". Un tālāk: "Mēs nogalināsim nacistus, līdz attīrīsim mūsu zemi. Bet, ja būs nepieciešams nospiest odzi pašā tās midzenī, aiziesim arī līdz tam – tas Rietumu līderiem ielāgošanai. Šodien šī apziņa ir atnākusi pie visiem, pat no politikas pašiem attālākajiem ļaudīm, pat pie pašiem ietiepīgākajiem pacifistiem."
Propaganda ļoti cenšas, lai Krievijas iedzīvotāji notiekošo tā arī uztvertu kā kādu Otrā pasaules kara Kurskas kaujas atkārtojumu, kad iebrukuši nacisti un notiek eksistenciāla cīņa par valsts pastāvēšanu, nevis ka tās ir Putina izraisītā kara, noziedzīgu kļūdu un nerealizējamu ambīciju sekas. Interneta komentāri pie šādām ziņām – īsti vai troļļu sacerēti – patiešām lielākoties ir atzinīgi, taču, par laimi, netrūkst arī to, kas ironiski jautā, vai tad arī pats autors ir gatavs "iet līdz Ļvivai" vai sūtīt turp savu dēlu. Daži pat secina, ka tāds raksts "velk uz starptautisko tribunālu".
Maldinošie video
Apskatnieki ārpus pašas Krievijas ar interesi vēro, kā Krievijas propaganda cenšas tikt galā ar Kremļa tēlam pēc būtības katastrofālo notikumu. Tā jau pirmajās dienās valsts ziņu aģentūras TASS, "RIA Novosti" un Krievijas Aizsardzības ministrija sāka izplatīt no droniem un lidmašīnām uzņemtus kadrus, kā Krievijas armijas kaujas helikopteri un citi lidaparāti it kā veiksmīgi uzlido ukraiņu kara tehnikai, met vadāmās aviobumbas, raida raķetes un tamlīdzīgi. Acīmredzot
šiem kadriem bija jārada iespaids, ka pretinieks Kurskas apgabalā tūlīt, tūlīt tiks sakauts un padzīts "no krievu zemes". Tomēr Putina režīmam opozicionārais izdevums "The Insider" ļoti drīz ievēroja, ka šie kadri jau kaut kur redzēti.
Izrādījās, ka tās ir ainas nevis no Kurskas apkaimes, bet gan pirms vairākām nedēļām un mēnešiem uzņemti kadri no frontes pie Luhanskas, Doneckas un Ukrainas Sumu apgabalā. Ar Kurskas apgabalu tiem nebija nekāda sakara. Izrādījās arī, ka vēl nedēļu pēc kauju sākuma Krievijas teritorijā, no Krievijas armijas avotiem interneta platformās nebija parādījies neviens ticams videosižets, kas parādītu krievu un ukraiņu karavīru sadursmes. Toties ukraiņu karavīru nofilmēta materiāla par atzīmēšanos dažādos Kurskas ciemos un Sudžas pilsētā bija pārpārēm.
Cits interesants novērojumu objekts ir Kremļa propagandistu leksikons un jaunvārdi notiekošā aprakstīšanai. Bija jau pierasts, ka ukraiņu droni nevis ietriecas mērķos Krievijā, bet vienkārši "nokrīt", parasti jau "notriekti" kā "atlūzas", izraisot nevis sprādzienus vai ugunsgrēkus, bet "blīkšķus" un "aizdegšanos". Tagad, aprakstot Kurskas un Belgorodas iedzīvotāju bēgšanu no karadarbības zonas, propaganda runā par organizētu "brīvprātīgo evakuāciju", lai tikai nepieminētu vārdus "bēgļi" vai "bēgšana". Novērotāji ir pārsteigti, ka
pat brīdī, kad karš ienācis pašā Krievijā, oficiālajā apritē joprojām ir eifēmisms "speciālā militārā operācija", krieviskā saīsinājumā "СВО", bet karadarbību Kurskas apgabalā sauc par "pretterorisma operāciju".
Kā vienā no publikācijām atzīmējusi "Radio Svoboda": "Krievijas preses virsraksti par Ukrainas armijas ielaušanos Kurskas apgabalā ir brīnišķīgi: "Izmisuma trieciens", "Izmisīgs izrāviens pirms kapitulācijas", "Izmisīgais uzbrukums Kurskas apgabalam nozīmē Ukrainas beigas"."
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
