Partly cloudy 25.4 °C
S. 13.07
Margarita, Margrieta
Bildi pavadošie komentāri soctīklos pārsvarā ir šādi – lūk, Kallasa kritizē Krieviju un PSRS, stāsta, ka viņas vecvecāki cietuši represijās, bet te redzams, ka viņas ģimene tolaik dzīvoja ļoti labi un pati Kaja izskatās ļoti apmierināta. Taču foto nemaz nav tapis padomju okupācijas gados.
Bildi pavadošie komentāri soctīklos pārsvarā ir šādi – lūk, Kallasa kritizē Krieviju un PSRS, stāsta, ka viņas vecvecāki cietuši represijās, bet te redzams, ka viņas ģimene tolaik dzīvoja ļoti labi un pati Kaja izskatās ļoti apmierināta. Taču foto nemaz nav tapis padomju okupācijas gados.
Foto: Ekrānuzņēmums no Tvitera / Latvijas Mediji

Krievijas dezinformācijas apskats: Eiropas Savienības amatam izvirzītā Kaja Kallasa esot "kodolrusofobe"

Reklāma

Ar histērisku reakciju Kremļa propagandas medijos un vienlaikus mērķtiecīgu un masīvu dezinformācijas kampaņu soctīklos sagaidīta Eiropas Savienības valstu vadītāju līmenī panāktā vienošanās par līdzšinējo Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu kā nākamo ES augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikā. 

Kallasas stingrā pozīcija un atbalsts Ukrainai jau iepriekš bija izraisījusi rosību Maskavā. Piemēram, šā gada sākumā atklājās, ka 

Krievijas varasiestādes viņu iekļāvušas meklēto personu sarakstā, apsūdzot okupācijas laika pieminekļu nojaukšanā, bet bijušais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs pārmeta Kallasai "nacismu" pēc tam, kad Igaunija, līdzīgi kā vairākas citas valstis, pieņēma lēmumu ierobežot Krievijas pilsoņu iebraukšanu valstī. 

Igaunijas premjere bija sacījusi, ka krieviem ieceļošana ES jāuztver kā privilēģija, nevis neatņemamas tiesības. 

Arī šoreiz Medvedevs, kurš Putina varas struktūrās ieņem otršķirīgus amatus, tomēr publiski ir viens no lielākajiem kara atbalstītājiem, bijis aktīvākais jaunumu komentētājs, izpaužoties savā "Telegram" kanālā. Vispirms viņš mēģinājis izsmiet Igauniju, piekarinot apzīmējumus "superlielvara" un "draudīgā", savukārt Kallasai veltījis raksturojumu "viltīgā dāmiņa", atgādinot, ka viņa kā valdības vadītāja Igaunijā pēdējā laikā neesot baudījusi lielu vēlētāju atbalstu, taču ilgstoši izvairījusies no demisijas. 

Kā raksta Medvedevs, Kallasa "lieliski apvieno divas no vissvarīgākajām iezīmēm veiksmīgam Eiropas politiķim: kodolrusofobiju un milzīgo iedzīvošanās kāri", turklāt tieši viņas valdīšanas laikā Igaunijā esot legalizētas viendzimuma laulības, neskatoties uz to, ka demogrāfiskā situācija valstī esot slikta. Protams, Medvedevam nav pa prātam arī Urzula fon der Leiena kā Eiropas Komisijas prezidente un Marks Rute kā nākamais NATO ģenerālsekretārs, tomēr šķiet, ka tieši Kallasa viņam sagādājusi lielākos sirdsēstus.

Orbāna kurss

Oficiālo Kremļa viedokli ierasti pauž Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs, un pierasts, ka tas ir vairāk izplūdis un arī ne tik agrasīvs kā apkārtējai svītai. Šoreiz Peskovs komentējis, ka Urzula fon der Leiena "neatbalsta Eiropas Savienības un Krievijas attiecību normalizāciju" un "arī Kallasas kundze līdz šim nav demonstrējusi diplomāta spējas, taču labi zināma ar saviem nepieņemamajiem un dažkārt pat nekaunīgi rusofobiskajiem izteikumiem".

Tiesa, par vērtīgākiem Kremļa propagandā šoreiz uztverti nevis pašmāju amatpersonu izteikumi, bet tie, kas nākuši no ārvalstīm. 

Pirmkārt, Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna, kurš bija apšaubījis Kallasas kandidatūru, un tas jāskata kontekstā ar paša Orbāna pēdējā laika aktivitātēm, kopš Ungārija jūlija sākumā kļuvusi par prezidējošo valsti Eiropas Savienības Padomē. Šis statuss, ko ES valstis uz sešiem mēnešiem saņem rotācijas kārtībā, nenozīmē, ka Orbāns tagad varēs noteikt ES ārpolitiku, taču dod iespēju politiski pavilkt deķi uz sev vēlamo pusi, ko viņš darījis, nekavējoties dodoties vizītē vispirms uz Kijivu, pēc tam Maskavu, it kā lai panāktu miera sarunu sākšanu. 

"Igaunija ir valsts, kas ļoti stipri atbalsta karu. Viņa [Kallasa] aktīvi aizstāv pozīciju, ka Krieviju šajā karā vajag uzvarēt. Mēs toties uzskatām, ka šajā karā nav iespējams panākt risinājumu kaujas laukā. Un viņai vajadzētu pārstāvēt arī mūsu pozīciju. Vai viņa to spēs, rādīs laiks. Es uzreiz negribu izteikt neuzticību, vienkārši mums ir šaubas," intervijā savas valsts televīzijas kanālam izteicies Ungārijas premjers.

Jāpiebilst, ka Orbāna un Kallasas pretstāve iezīmējusies vēl pirms viņas apstiprināšanas amatā. Reaģējot uz Ungārijas vadītāja braucienu pie Putina, Kallasa tviterī ierakstījusi: "Maskavā Viktors Orbāns nekādā veidā nepārstāv Eiropas Savienību vai ES pozīcijas. Viņš izmanto ES prezidentūras amatu, lai sētu apjukumu. ES ir vienota, nepārprotami atbalsta Ukrainu un ir pret Krievijas agresiju." Saturiski līdzīgs ir arī Eiropas Komisijas prezidentes Urzulas fon der Leienas ieraksts: "Nomierināšana Putinu neapturēs. Tikai vienotība un apņēmība pavērs ceļu uz visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru Ukrainā." Toties Orbāna ārpolitiskās aktivitātes saņēmušas pozitīvas atsauksmes no Vācijas galēji labējās partijas "Alternatīva Vācijai" ("AfD").

Reklāma
Reklāma

Vēl viens ārvalstu politiķis, kura komentāru par Kallasas kandidatūru Kremļa propaganda uzskatījusi par ievērības vērtu, lai to plaši citētu, ir Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs, kurš bija sniedzis interviju savas valsts kanālam "TV Prva" un paziņojis, ka "Rietumi gatavojas karam". 

"Tā nav nekāda filozofija, ir skaidras nepārprotamas lietas... Saņemsim Eirokomisiju, kas tagad būs radikāli antikrieviska, atšķirībā no iepriekšējās, kas bija [vien] antikrieviska. Saņemam cilvēku, ar kuru, ticu, mēs varētu izveidot labas attiecības, jo tāds ir mūsu darbs – Kallasas kundzi no Igaunijas, taču viņai ir liegta iebraukšana Krievijā. Tātad tiek izvēlēts cilvēks, kas nākamos 4–5 gadus nevarēs iebraukt Krievijas teritorijā," neizpratni pauž Vučičs, no kā var secināt, ka viņš pārstāv līdzīgu virzienu kā Orbāns. Serbija gan nav Eiropas Savienības dalībvalsts, taču vēlas par tādu kļūt.

Pat Goblinam ir ko teikt

Tas, ko par Kaju Kallasu pašlaik raksta Kremļa propaganda, pēc būtības nav nekas jauns – viņa jau iepriekš saņēmusi neskaitāmus pārmetumus par rusofobiju, tāpat kā daudzi citi Eiropas politiķi, kuri Maskavas skatījumā neietur pareizo līniju. Savulaik portāls "Baltnews" apgalvojis, ka Igaunijas premjere esot "ieķērusies varā kā ērce". 

Dmitrija Medvedeva žultainās piezīmes par Kaju Kallasu pārpublicējuši daudzi Kremļa propagandas portāli.

 Var tikai pabrīnīties, kādus personāžus Krievijas mediji aicina paust viedokli. Piemēram, portāls "Sputņik" kā "ekspertu" piedāvā kādu Dmitriju Pučkovu, kurš kaimiņvalstī plašāk zināms ar segvārdu Goblins. Slavens viņš kļuvis ar to, ka 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā čerkstošā balsī ierunāja tulkojumu videokasetēs ar Holivudas filmu pirātiskajām versijām. Taču nu arī Goblinam, izrādās, ir ko teikt par Kallasu, kuras vadībā Igaunija, viņaprāt, neko daudz neesot sasniegusi, "izņemot visādu transgenderu un tamlīdzīgu tiesības", un viņš nesaprotot, par kādiem nopelniem viņai piešķirti kādi Eiropas amati.

Skat, kādas viņai mēbeles

Tomēr zīmīgāka šoreiz ir dezinformācijas kampaņa, kas līdz ar Kallasas izvirzīšanu sākās soctīklos – tā nebija tik daudz vērsta uz Krievijas publiku, bet daudz plašāku auditoriju gan Eiropā, gan citās valstīs. Runa ir par kādu vēsturisku fotogrāfiju, kas vispirms aktīvi tika izplatīta "Telegram" un tviterī, pievienojot dažādus komentārus, bet vēlāk vēstījumu nodošanai tika izmantoti arī Krievijas veidotie dezinformācijas tīkli (piemēram, "Pravda").

Bildē redzama Kaja Kalasa vēl pusaudzes gados kopā ar saviem vecākiem. Kā zināms, arī viņas tēvs Sīms Kallass ir pazīstams Igaunijas politiķis – bijis Igaunijas premjerministrs, finanšu ministrs, ārlietu ministrs, parlamenta deputāts un Eiropas komisārs. Ilgstoši vadījis Igaunijas Reformu partiju, kuru šobrīd pārstāv viņa meita. Bildi pavadošie komentāri soctīklos pārsvarā ir šādi – lūk, Kallasa kritizē Krieviju un PSRS, stāsta, ka viņas vecvecāki cietuši represijās, bet te redzams, ka viņas ģimene tolaik dzīvoja ļoti labi un pati Kaja izskatās ļoti apmierināta. Galvenais pierādījums labajai padomju laika dzīvei acīmredzot domātas dzīvokļa mēbeles.

Pašai Kallasai un citiem Igaunijas politiķiem nācās iesaistīties, lai norādītu uz nepatiesajiem faktiem. Igaunijas parlamenta deputāte no Reformu partijas Karmena Jollere tviterī raksta, ka bilde tapusi nevis padomju okupācijas gados, kā visur tiek apgalvots, bet gan ap 1994. vai 1995. gadu un "bildē redzamās mēbeles ir ģimenes relikvija, PSRS tādas netirgoja". Arī pati Kaja Kallasa turpat piebildusi: "Tā ir patiesība. Bilde uzņemta ilgi pēc tam, kad jau bijām brīvi no okupācijas. Mēbeles ir no 30. gadiem. Tās saglabāja mana otra vecmāmiņa (nevis uz Sibīriju izsūtītā), un tas liecina, ka Igaunija pirms okupācijas bija plaukstoša valsts."

Jāpiebilst, ka Sīms Kallass 90. gados bija Igaunijas centrālās bankas vadītājs, un ģimene, protams, nedzīvoja trūkumā. Kā ziņo Igaunijas mediji, bilde pirmo reizi esot publiski parādījusies 2019. gadā, kad to kopā ar citām līdzīgām publicējuši portāli "Elu24" un "Limon" ar virsrakstu "Tādu Kaju Kallasu jūs vēl nebūsiet redzējuši". Kremļa propaganda to jau iepriekš esot ievērojusi un izmantojusi sev vajadzīgo vēstījumu nodošanai, tomēr tik plaši tas izmantots tieši šobrīd.

 

Atmaskots

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma