4.1 °C
Diezin vai Latvijā ir kāda vieta, kur nav neviena no kara plosītās Ukrainas atbēguša iedzīvotāja? Pārlapojot reģionālos laikrakstus, ir sajūta, ka ukraiņi ir atraduši sev mājvietu pat vistālākajos mūsu valsts reģionos.
"Latvijas Avīze" divās publikācijās ("Ukraiņu dzīve jaunajā pasaulē", 10. oktobris un "Ukrainas ārste: "Ar pacientiem runāju latviski."", 11. oktobris) pētīja, kā Ukrainas civiliedzīvotāji ir iejutušies Ludzas novadā, kur, pēc Iekšlietu ministrijas sniegtās informācijas, patvērumu ir atraduši vairāk nekā 900 Ukrainas cilvēku. Daļa ir piestājusi uz palikšanu, kamēr beigsies karš, daļa ir nogruntējusies uz ilgāku laiku, jo vairs neesot māju, kurp atgriezties, bet daļa ir devusies labākas dzīves meklējumos uz turīgākām Eiropas valstīm. Taču cauri daudzajiem uzklausītajiem stāstiem skanēja divas būtiskas problēmas: daudziem ukraiņiem Latvijā ir ierobežotas darba iespējas, ja viņi nav ieguvuši augstāko latviešu valodas līmeni.
Savukārt jaunajai paaudzei bieži ir grūtības mācīties latviešu skolās, jo viņiem ir problēmas apgūt mūsu valsts valodu, tāpēc viņi turpina mācības attālināti Ukrainas skolās.
Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar Saeimas deputātiem patlaban meklē risinājumus, kā Ukrainas skolēnus integrēt Latvijas izglītības sistēmā. "Līdz nākamajam mācību gadam šie risinājumi būs, bet vēl nav zināms, tieši kādi," teic Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis ("Apvienotais saraksts"), kura vadītā komisija kopā ar valdību, kā arī Izglītības, zinātnes un kultūras komisiju iesaistījusies šīs problēmas risināšanā.
No vairāk nekā 200 skolotājiem profesijā strādā 36
Laikraksta "Dzirkstele" žurnāliste Diāna Odumiņa raksta par matemātiķi Olgu Mukosienko no Mariupoles, kura Ukrainā ir beigusi aspirantūru, bijusi lektore universitātē un jau divus gadus dzīvo Gulbenes novada Rankas pagastā. Olga esot vairāku matemātikas grāmatu autore Ukrainā.
Viņa, palīdzot ukraiņu bērniem iejusties Latvijas izglītības sistēmā, no latviešu valodas ukrainiski ir iztulkojusi matemātikas grāmatas un kontroldarbu uzdevumus, kā arī ir izstrādājusi savus paņēmienus matemātikas uzdevumu risināšanā.
Taču, kā izrādās, to var izdarīt arī bez ļoti labām latviešu valodas zināšanām, jo Olga tikai aizvadītajā vasarā esot sākusi neatlaidīgi apgūt latviešu valodu pie skolotājas Birutas Rukmanes.
Diemžēl Ukrainas matemātiķei Rankas pamatskolā šobrīd ir pavisam neliela darba slodze – tikai viena matemātikas mācību stunda nedēļā un par to viņai maksā tikai 33 eiro mēnesī. Viņa latviešu valodu nav apguvusi tādā līmenī, lai savā darba vietā varētu sarunāties valsts valodā un saziņā ar kolēģiem bieži lūdz pāriet uz krievu valodu. Tikai pēc gandrīz trim Latvijā nodzīvotajiem gadiem viņa ir sapratusi, ka intensīvi ir jāmācās latviešu valoda, stāsta Rankas pamatskolas direktore Aiga Loseva.
Savukārt Ukrainas skolotāja Anna Dudnika ar ģimeni ir atradusi mājvietu Alūksnē, kur patlaban strādā par pārdevēju kafejnīcā "Pie Jāņkalniņa", raksta "Alūksnes un Malienas Ziņas". Šogad Anna ieguvusi Valsts izglītības satura centra apliecību par latviešu valodas apguvi A1 līmenī, bet ar to ir par maz, lai strādātu par skolotāju.
Biedrības Ukrainas un Latvijas zinātnes un izglītības, sporta un kultūras centra "Volia.LV" vadītāja Ludmila Vakalo "Latvijas Avīzei" pastāstīja, ka patlaban mūsu valstī dzīvo vairāk nekā 200 Ukrainas skolotāju, kuri šeit ieradušies kara laikā. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijas dati liecina, ka mūsu valsts izglītības sistēmā ir nodarbināti tikai 36 Ukrainas pedagogi. L. Vakalo:
