Apvienotās Karalistes premjerministrs Kīrs Stārmers trešdien viesojās Briselē, kur tikās ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāju Robertu Metsolu, kā arī Eiropadomes vadītāju Šarlu Mišelu.

Reklāma

Lielāko uzmanību izpelnījās Stārmera saruna ar fon der Leienu, britu premjeram aicinot uz ciešākām Apvienotās Karalistes un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības attiecībām.

Pirmā vizīte

Kopš Stārmers jūlijā stājās premjera amatā, šī ir viņa pirmā viesošanās ES institūcijās Briselē. Britu premjers tomēr pirms tam apmeklēja Berlīni, Parīzi, Romu un Dublinu, raisot aizdomas, ka attiecību uzlabošanu ar Eiropu grib panākt, apejot ES institūcijas. Stārmera vizīte Briselē tomēr notikusi, turklāt ar fon der Leienu viņš apspriedās arī pagājušajā nedēļā ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā. Savukārt tagad Briselē panākta vienošanās par turpmākām sarunām. Šogad ieplānotas vēl vienas Stārmera un fon der Leienas sarunas, bet no nākamā gada tiks rīkoti oficiāli Apvienotās Karalistes un ES samiti. Stārmers gan atzina, ka viņa solītā attiecību "pārstartēšana" ar ES nebūs viegls uzdevums, neskatoties uz pozitīvāku noskaņu, kas panākta, leiboristiem šogad Lielbritānijā nomainot 14 gadus pie varas esošos konservatīvos. Stārmers vērsa uzmanību uz tādiem jautājumiem kā ekonomiskā izaugsme, klimata pārmaiņas, enerģētiskā drošība un nelegālā imigrācija. 

Britu premjers tomēr vairījās atklāt, kā tieši plāno uzlabot vienošanās, kuras Apvienotā Karaliste noslēgusi ar ES. 

Šīs vienošanās, kas regulē abu pušu attiecības, tika panāktas smagās sarunās, kuras Brisele, domājams, negrib atkārtot.

Konstruktīvākas sarunas

Stārmera saruna ar fon der Leienu bijusi arī mēģinājums "pāršķirt lappusi" iepriekšējam britu sarunu vešanas stilam, paziņoja britu premjers, solot, ka tagad tās notiks "konstruktīvākā veidā". "Tas nenozīmē, ka nebūs izaicinājumu. Tas nenozīmē, ka būs viegli," piebilda Stārmers.

Stārmers, kurš referendumā 2016. gadā balsoja par Apvienotās Karalistes palikšanu ES, uzsvēris, ka viņa plāni uzlabot attiecības ar 27 valstu bloku neparedz padarīt breksitu par nebijušu. Premjers Briselē atkārto savas sarkanās līnijas attiecībās ar ES. 

"Atgriešanās pie pārvietošanās brīvības, muitas savienības un vienotā tirgus nenotiks," paziņoja Stārmers, runājot par ES ekonomiskajām struktūrām. 

Viņš arī noraidīja EK izstrādāto "jauniešu mobilitātes" plānu, kas dotu tiesības 18 līdz 30 gadu veciem ES pilsoņiem ar atvieglotiem noteikumiem dzīvot, studēt un strādāt Apvienotajā Karalistē. Briti šī plāna ietvaros ES baudītu līdzīgas priekšrocības. Stārmers bažījas, ka šāda plāna īstenošana daļēji atjaunos pārvietošanās brīvību, kas tika izbeigta, Lielbritānijai izstājoties no ES, norāda apskatnieki. Tas saniknotu breksita atbalstītājus. Britu valdība arī cenšas samazināt ne tikai nelegālo imigrāciju, bet arī legālo imigrāciju. Šāda plāna īstenošana šos centienus apgrūtinātu. Pārvietošanās brīvība ir "sarkanā līnija", paziņoja Stārmers, aicinot koncentrēties uz to, "ko mēs varam izdarīt, nevis to, ko nevaram izdarīt".

Leiboristu valdība grib uzlabojumus Tirdzniecības un sadarbības līgumā, kas regulē Apvienotās Karalistes un ES attiecības. Šo līgumu paredzēts pārskatīt 2026. gadā. 

Londona izteikusi vēlmi slēgt jaunu drošības vienošanos, atvieglot Apvienotās Karalistes un ES tirdzniecību, kā arī panākt profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu. 

Apskatnieki tomēr norāda, ka britiem būs kaut kas jādod pretī, lai varētu panākt progresu Stārmera piedāvātajos jautājumos. Tiek pieļauts, ka Londona tomēr piekritīs jauniešu mobilitātes plānam, pirms tam panākot tā ierobežošanu. Laikraksta "Guardian" uzrunātie politiķi un diplomāti šonedēļ pavēstīja, ka sarunu sākšana par jauniešu mobilitātes plānu ir priekšnoteikums, lai panāktu vienošanos citos jautājumos. Fon der Leiena trešdien arī lika saprast, ka Brisele papildu jautājumus būs gatava apspriest tikai tad, ja briti ievēros jau panāktās abu pušu vienošanās.

Drošības jautājumi

Ņemot vērā sarežģītās breksita sarunas, ES negrib iesaistīties ilgstošās sarunās, ja pastāv liels risks, ka tajās nekas netiks panākts, norāda raidorganizācija BBC. Šādos apstākļos sadarbība drošības un aizsardzības jautājumos varētu būt taisnākais un vieglākais ceļš. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma ES un Lielbritānijas attiecības ir uzlabojušās, vērtē BBC. Abas puses ir ieviesušas sankcijas pret Krieviju un piegādājušas bruņojumu Ukrainai. Fon der Leiena Briselē trešdien uzsvēra, ka nemierīgā pasaule liek ES un britiem domāt par aktīvāku sadarbību. 

"Šādos nemierīgos laikos līdzīgi domājošiem partneriem ir jāsadarbojas ciešāk," EK vadītāja norādīja Stārmeram.

Nav zināms, kā turpmāk attīstīsies abu pušu centieni apkarot nelegālo imigrāciju un cilvēku kontrabandu pāri Lamanšam. Vācijas un Francijas iekšlietu ministri ir lūguši EK panākt oficiālu vienošanos ar Apvienoto Karalisti, lai tā legāli uzņem vairāk patvēruma meklētāju un citu migrantu. Parīze un Berlīne norāda, ka lielai daļai migrantu, kas nonākuši Francijā un Vācijā, galamērķis ir Apvienotā Karaliste.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.