Ukrainas Drošības dienests (SBU) Kijivā organizējis žurnālistu tikšanos ar diviem Doneckas apgabalā sagūstītajiem Ķīnas pilsoņiem, kas karā pret Ukrainu karojuši Krievijas pusē.

Reklāma

Ķīnieši ukraiņu gūstā nonāca 8. aprīlī.

Kā sacīja SBU pārstāvis Artems Dehtjarenko, tikšanās notiek ar gūstekņu piekrišanu.

Gūstekņi Džans Žeņbo un Vans Guanjuņs žurnālistiem sacīja, ka vēlas atgriezties Ķīnā.

Pēc gūstekņu teiktā, viņi nonākuši karā Ukrainā, jo Krievijā parakstījuši attiecīgus līgumus.

Viņiem nav nekāda sakara ar Ķīnas valdību, uzsvēra gūstekņi.

"Valdība brīdināja, ka Ķīnas pilsoņiem nav vēlams doties uz vietām, kur notiek kaujas. Gribēju būt mediķis. Tiku ievainots un padevos," sacīja Vans.

Krievijas armijas rindās karo vismaz vairāki simti Ķīnas pilsoņu, un tas nozīmē, ka Krievija cenšas pagarināt karu arī uz ķīniešu dzīvību rēķina, piektdien Ukrainas atbalsta kontaktgrupas Ramšteinas formāta sanāksmē sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

Pēc ziņu parādīšanās par Ķīnas pilsoņu nonākšanu Ukrainas gūstā Ķīnas Ārlietu ministrija norādīja, ka Ķīnas valdība "vienmēr aicina Ķīnas pilsoņus turēties tālāk no bruņota konflikta zonām, izvairīties no jebkāda veida iesaistīšanās bruņotā konfliktā un jo īpaši izvairīties no piedalīšanās jebkuras puses militārajās operācijās".

Laikraksts: Mercs pirmajā ārvalstu vizītē kanclera amatā varētu doties uz Ukrainu

Vācijas konservatīvo līderis Frīdrihs Mercs savā pirmajā ārvalstu vizītē kanclera amatā varētu doties uz Ukrainu, vēsta laikraksts "Die Welt".

Merca iespējamā vizīte maija sākumā šobrīd ir sagatavošanas stadijā, pauduši avoti Berlīnē un Briselē.

Vizīte būtu jāpieskaņo "labas gribas koalīcijas" augstākā līmeņa sanāksmei 9. maijā, kas notiks Kijivā, norāda "Die Welt".

Gaidāms, ka tajā piedalīsies arī Francijas prezidents Emanuels Makrons un Polijas premjerministrs Donalds Tusks.

Ja šie plāni īstenosies, tā būs pirmā Merca ārvalstu vizīte Vācijas kanclera amatā, norāda "Die Welt".

Mercs jau apmeklēja Ukrainu pērn decembrī - toreiz viņš bija Vācijas opozīcijas līdera statusā - un tikās ar prezidentu Volodimiru Zelenski.

Topošais Vācijas kanclers nule paziņojis, ka ir gatavs nodot Ukrainai tāla darbības rādiusa raķetes "Taurus" ar nosacījumu, ka tas tiek saskaņots ar Eiropas partneriem.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 935 160

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 935 160 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1180 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī Krievija zaudējusi 10 629 tankus, 22 150 bruņutransportierus, 26 290 lielgabalus un mīnmetējus, 1364 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 1132 zenītartilērijas iekārtas, 370 lidmašīnas, 335 helikopterus, 32 691 bezpilota lidaparātu, 3145 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 44 339 automobiļus un autocisternas, kā arī 3801 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.

Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.