Pasaules hokeja čempionāts 2030. gadā atkal notiks Rīgā

Ja vien neatgadīsies kas neparedzēts, tad pēc četriem pavasariem Rīgā atkal tiks spēlēts lielais hokejs.

Latvijas Hokeja federācija (LHF) kopā ar Somijas kolēģiem kā vienīgie pretendenti ir pieteikušies rīkot 2030. gada pasaules čempionātu, vēloties atkārtot 2023. gada kopdarbu.

Palikusi formalitāte

Piedāvājums iesaistīties projektā nācis no Somijas puses, "Latvijas Avīzei" teic LHF valdes loceklis Edgars Buncis. Viņš ir arī federācijas meitasuzņēmuma "Hokeja akadēmija" valdē. Tieši "Hokeja akadēmija" rīkoja iepriekšējos divus pasaules čempionātus Rīgā un ir gatava to darīt arī trešo reizi. "Viens no mūsu argumentiem, pretendējot uz šo čempionātu, – beidzot varēsim to noorganizēt normāli, jo iepriekšējās divās reizēs tā pavisam noteikti nebija. 2021. gadā lēmums par to, ka abas grupas tiks izspēlētas Rīgā, tika pieņemts tikai simt dienas pirms turnīra sākuma, piedevām tas bija kovida čempionāts, savukārt 2023. gada čempionātu mums piešķīra vien gadu pirms tā, kad pieņēma lēmumu, ka čempionāts nevar notikt Krievijā. Darbs jau notiek, šodien pie mums ierodas starptautiskās federācijas (IIHF) pārstāvji tehniskajā vizītē attiecībā par arēnu, treniņhalli un viesnīcām. Tīri formāli, kas gan ir maz ticams, IIHF kongress var arī nenobalsot un atlikt lēmumu uz gadu, taču domāju, ka viss būs kārtībā," Buncis norāda, ka rīkošanas tiesību iegūšana drīzāk ir tikai formalitāte.

Racionāli apsvērumi

Pirms trīs gadiem pasaules čempionāta spēles notika Tamperē un Rīgā, somiem uzņemot arī pusfinālus un cīņas par medaļām. Latvijas izlases hokejisti mājup no Tamperes lidoja ar bronzas godalgām kaklā. Loģiski spriežot, šoreiz izšķirošos mačus pienāktos rīkot Latvijā, taču nekā – medaļu spēles atkal notiks pie somiem. Viņi šoreiz par turnīra norises vietu izvēlējušies Helsinkus, jo somu investoru grupa pērn no Putina oligarhiem Timčenko un Rotenberga atpirka Helsinku multifunkcionālo halli ("Hartwall Arena") un tā atkal ir pieejama.

"Šādam izšķirošo spēļu sadalījumam apakšā ir racionāla loģika, jo pusfināls un fināls sev līdzi nes arī lielāku maksājumu par rīkošanas tiesību licenci,

turklāt, manā skatījumā, biļetes uz medaļu spēlēm ir pietiekami grūti pārdot, jo īpaši Latvijā. Ņemot vērā šos apsvērumus, mēs pat neesam uzstājuši uz to, ka gribētu medaļu spēles pie sevis," lomu sadalījumu skaidro Buncis.

Cik maksā rīkošanas tiesības jeb IIHF licence? "Pēc jaunajiem noteikumiem divus miljonus eiro. Pirms trim gadiem tas bija pusotrs miljons, un togad maksājām trešdaļu no summas, somi divas trešdaļas. Arī tagad mums būs mazākā daļa," norāda LHF pārstāvis.

Rēķinās ar valsts atbalstu

Sabiedrībai vēl svarīgāks jautājums ir par valsts un pašvaldības iesaisti turnīra rīkošanā. Pirms trim gadiem valsts no sava budžeta apmaksāja jau minēto licences pusmiljonu, savukārt Rīgas dome organizatorisko izdevumu segšanai piešķīra 570 000 eiro. Buncis par turnīra izmaksām un to, cik daudz vai maz vajadzēs no valsts, vēl atturas runāt. "Šobrīd ģeopolitiskā situācija pasaulē ir ļoti mainīga un ir grūti paredzēt 2030. gada nosacītos ekonomiskos rādītājus un valūtu vērtības, tāpēc pie kaut kādiem skaitļiem šobrīd vēl negribu pieskarties. Skaidrs ir viens – mēs rēķināmies ar to, ka valsts un pašvaldība nāks palīgā. Kaut vai ņemot vērā faktu, ka nupat Eiropas čempionātam basketbolā valsts un pašvaldības ieguldījums bija aptuveni 12 miljoni eiro. Mēs ceram, ka arī šāds starptautisks pasākums kā hokeja čempionāts var rēķināties ar valsts un pašvaldības atbalstu," tiešs ir Buncis.

Pēc basketbola čempionāta valdības līmenī izskanēja, ka šādu lielpasākumu rīkošana valstij ir izdevīga, jo ekonomiskā atdeve krietni pārsniedzot ieguldījumus. 

2023. gada čempionāta rīkošanas izmaksas Rīgā bija 8,09 miljoni eiro, bet, ņemot vērā inflāciju un ģeopolitiskās zemestrīces, nākamais turnīrs noteikti būs dārgāks.

Šogad pasaules čempionāts notiks Šveicē (Cīrihe/Frīburga), 2027. gadā Vācijā (Manheima/Diseldorfa), 2028. gadā Francijā (Parīze/Liona), bet 2029. gadā Slovākijā (Bratislava/Košice).

Politiskā konjunktūra

Jāatzīmē, ka 2023. gada čempionātam jau pieminēto pusmiljonu valdība piešķīra vien tad, kad turnīrs bija teju pusē, bet atteica vēl 250 tūkstošu eiro piešprici, kas bija nepieciešama IIHF kongresa rīkošanas izmaksām. Kariņa valdība hokejam naudu deva negribīgi. Vai situācija šobrīd ir mainījusies, ņemot vērā, ka nesenajās Milānas olimpiskajās spēlēs premjere Evika Siliņa kopā ar Latvijas hokeja izlasi kāpa pat uz slidām? "Tā nu tas bija. Kad mēs stāstām, ka pat 2021. gada kovida pasākums bez skatītājiem ir bijis pa nullēm, tad mūs šķietami neviens nedzird, bet, kad basketbols uztaisa savu čempionātu un valsts iegulda tajā 12 miljonus, tad visi pēkšņi ir pārliecināti, ka tas ir interesanti, izdevīgi un ir atkal jātaisa. Skaidrs, ka pašreizējā politiskā konjuktūra ļauj par tādām lietām runāt ar politiķiem. Ar Rīgas domes pārstāvjiem ir bijušas provizoriskas sarunas, un viņi ir ieinteresēti, savukārt šobrīd vērsties pie valdības, ņemot vērā, ka rudenī pēc Saeimas vēlēšanām situācija var mainīties, manuprāt, ir pāragri. Labā ziņa ir tā, ka Latvijā lēnām, bet nonāk pie saprašanas, kas jau sen ir Rietumeiropā, ka sporta kultūra un sporta pasākumi ir liela daļa no dzīves sastāvdaļas, piedevām ar plusa zīmi," uzskata Buncis.

Te gan sanāk pretruna, jo hokejā uz pasaules čempionātu rīkošanu neviens rindā nestāv. "Hokejā pretendentu loks ir pārāk šaurs. Kas var tādu pasākumu sarīkot? Ziemeļamerika atkrīt, savukārt valstis, kas to teorētiski varētu, – Lielbritānija, Slovēnija, Ungārija, – tās nevar garantēt, ka spēlēs augstākajā divīzijā, jo visu laiku atrodas starp izkrišanu un iekļūšanu. Pirms pieņēmām lēmumu pieteikties šī turnīra rīkošanai, mēs analizējām un interesējāmies, vai ir vēl citi, kas grib. Norvēģi gribēja un izskatīja iespēju, bet tad pārslēdzās uz 2034. gadu, kad Norvēģijas hokejam būs simtgade.