Zelenskis: Krievijas pusē karo vairāki simti ķīniešu

Krievijas armijas rindās karo vismaz vairāki simti Ķīnas pilsoņu, un tas nozīmē, ka Krievija cenšas pagarināt karu arī uz ķīniešu dzīvību rēķina, piektdien Ukrainas atbalsta kontaktgrupas Ramšteinas formāta sanāksmē sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. "Tagad mums ir informācija, ka vismaz vairāki simti Ķīnas pilsoņu karo Krievijas okupācijas spēku sastāvā," sacīja Zelenskis.

"Tas nozīmē, ka Krievija nepārprotami cenšas turpināt karu - pat uz ķīniešu dzīvību rēķina," norādīja prezidents.

"[Krievijas diktators Vladimirs] Putins nebija apmierināts ar karavīriem no Ziemeļkorejas. Tagad viņš cenšas nosegt savu deficītu, iesaistot vēl vienu nāciju - ķīniešus," sacīja Zelenskis.

"Cik ilgi viņš to var turpināt? Mums ir jāstrādā kopā, lai šādi jautājumi būtu nevis par Maskavas izvēli, bet gan par mūsu kopīgo spiedienu uz Maskavu, jo tikai tā tas var nostrādāt," piebilda prezidents.

Ir jādomā arī par nākotni, jo īpaši par to, kas liks Krievijai izvēlēties diplomātiju un mieru rīt, līdzās tam, ka tiek atbalstīta Ukrainas armija un saglabātas sankcijas pret Krieviju, viņš uzsvēra.

"Tas ir mūsu kopīgais liktenis - Eiropas, ASV, NATO. Paldies visiem, kas saprot, cik svarīgi ir palielināt aizsardzības izdevumus Eiropā un stiprināt sadarbību starp mūsu aizsardzības nozarēm," teica Zelenskis.

Avoti: Lielbritānija plāno izvietot Ukrainā karavīrus uz pieciem gadiem

Lielbritānija plāno izvietot Ukrainā militāro kontingentu uz pieciem gadiem, lai novērstu jaunu Krievijas iebrukumu, atsaucoties uz avotiem, vēsta laikraksts "Daily Telegraph".

Britu karavīri nodarbosies ar Ukrainas bruņotos spēku apmācīšanu un atjaunošanu, sacīja laikraksta sarunbiedri.

Briti sadarbosies ar citu rietumvalstu miera uzturēšanas kontingentiem un atradīsies "Eiropas vadībā".

Lielbritānija gatavojas arī aizsargāt Ukrainas gaisa un jūras telpu.

Netiek precīzi norādīts, cik daudz karavīru Londona plāno nosūtīt uz Ukrainu, zināms tikai, ka pēc izvietošanas tie tiks izvesti pakāpeniski piecu gadu laikā.

Miera uzturētāju nosūtīšana uz Ukrainu tika apspriesta 10. aprīlī 30 valstu aizsardzības ministru sanāksmē.

Sarunas notika NATO galvenajā mītnē bez ASV līdzdalības.

Centienus izveidot labas gribas koalīciju, lai nosūtītu karavīrus uz Ukrainu, vada Lielbritānija un Francija.

Saskaņā ar plāniem koalīcijas spēki Ukrainā tiks izvietoti pēc miera līguma noslēgšanas starp Maskavu un Kijivu.

Rietumu karavīriem Ukrainā būs jānodrošina kritiskās infrastruktūras drošība. Gar kontaktlīniju tie izvietoti netiks.

Miera uzturēšanas kontingenta skaits var sasniegt līdz 30 000 cilvēku, iepriekš vēstīja laikraksts "The Times".

Vācija piegādās Ukrainai četras "Iris-T" sistēmas un 300 vadāmās raķetes

Vācija paziņojusi par jaunu militārās palīdzības paketi Ukrainai, kurā ietilpst četras pretgaisa aizsardzības sistēmas "Iris-T" un 300 vadāmās raķetes.

Palīdzība ietvers arī 120 mobilās vadāmās pretgaisa aizsardzības sistēmas, 25 bruņumašīnas "Marder", 15 tankus "Leopard 1A5" un 14 artilērijas sistēmas.

Ukrainai paredzēts piegādāt arī 100 izlūkošanas radarus, 30 raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām "Patriot" un 100 000 artilērijas lādiņu. Tādējādi kopējais Vācijas piegādāto lādiņu skaits sasniegs 500 000.

Vācija plāno līdz 2029. gadam piešķirt Ukrainai militāro palīdzību aptuveni 11 miljardu eiro apmērā, atklājis Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.