16.3 °C
Krievijas diktators Vladimirs Putins vakar Phenjanā tikās ar Ziemeļkorejas vadoni Kimu Čenunu un parakstīja stratēģiskās partnerības līgumu, kas paredz savstarpēju palīdzību uzbrukuma gadījumā.
"Šodien parakstītais visaptverošais partnerības līgums cita starpā paredz savstarpēju palīdzību agresijas gadījumā pret kādu no šī līguma pusēm," paziņoja Putins. Krievijas vadonis piebilda, ka vienošanās aptver "politisko, tirdzniecības, investīciju, kultūras sfēru, kā arī drošības sfēru". Kremlis pavēstījis, ka tikko kā noslēgtais līgums aizstās iepriekšējos dokumentus un deklarācijas, kuras Maskava un Phenjana parakstīja 1961., 2000. un 2001. gadā.
Atbalsta Krievijas karu
Putins Phenjanā ieradās trešdienas agrā rītā pēc vietējā laika. Kims viņu sagaidīja lidostā, bet vēlāk pilsētas galvenajā laukumā, kas nosaukts par godu komunistiskās diktatūras dibinātājam – Kima Čenuna vectēvam Kimam Irsenam, notika oficiālā sagaidīšanas ceremonija. Putina vizītes laikā abi līderi apmainījās dāvanām.
Kremļa saimnieks Kimam esot uzdāvinājis Krievijā ražoto automašīnu "Aurus", paziņojis Putina ārlietu padomnieks Jurijs Ušakovs.
"Aurus" markas auto Putins Ziemeļkorejas vadonim vienreiz jau ir dāvinājis. Vēl pirms sarunām Kims, kurš Putinu nosauca par "korejiešu dārgāko draugu", pauda "pilnīgu atbalstu un solidaritāti Krievijas valdībai, bruņotajiem spēkiem un tautai, veicot speciālo militāro operāciju Ukrainā, lai aizsargātu suverenitāti, drošības intereses un teritorijas nedalāmību". Līdzīgu atbalstu Krievijas karam Ukrainā Kims ir paudis arī iepriekš, norāda aģentūra "Associated Press". Putins paziņojis, ka abu valstu attiecības balstās "vienlīdzībā un abpusējā cieņā". Viņš izteica pateicību Ziemeļkorejai par tās Krievijai izrādīto "konsekvento un nemainīgo atbalstu", tostarp Ukrainas jautājumā un Maskavas cīņā pret ASV "hegemonisko" un "imperiālistisko" politiku.
Putins pēdējo reizi Ziemeļkoreju apmeklēja 2000. gadā, kad viņš tikās ar Kima Čenuna tēvu Kimu Čeniru. Putins Kimu Čenunu Krievijas Tālo Austrumu pilsētā Vladivostokā uzņēma pagājšgad septembrī, bet tagad Ziemeļkorejas līderi uzaicinājis apmeklēt Maskavu. Nav gan zināms, vai Kims dosies uz Maskavu un kā viņš tur nokļūs, norāda raidorganizācija BBC.
Ceļš līdz Vladivostokai pērn Kimam prasīja 20 stundu ilgu braucienu vilcienā. Viņa tēvs Kims Čenirs, kuram bija bail lidot, 2001. gadā vilcienā pavadīja desmit dienas, lai nokļūtu Maskavā.
Kims Čenuns tomēr ir lidojis. Viņš uz tikšanos ar toreizējo ASV prezidentu Donaldu Trampu 2018. gadā Singapūrā ieradās Ķīnas lidmašīnā. Jāpiebilst, ka Ziemeļkorejas vadoņi reti izbrauc no valsts. Apskatnieki norāda, ka šādas rīcības pamatā ir bailes no atentāta vai apvērsuma mēģinājuma viņu prombūtnē.
Abpusēja palīdzība
Putina vizīte Phenjanā un noslēgtais līgums iezīmē abu sankcijām pakļauto valstu sadarbības padziļināšanos. Jau pērn Krievijas bruņoto spēku rīcībā parādījās Ziemeļkorejas artilērijas lādiņi, kas Krievijai nepieciešami kara turpināšanai Ukrainā. Lai gan Maskava, gan Phenjana to ir noliegušas, ir daudz pierādījumu par Ziemeļkorejas bruņojuma piegādēm Krievijai. Mazāk ir skaidrības par to, ko Ziemeļkoreja ir saņēmusi apmaiņā pret militāro palīdzību Krievijai. Apskatnieki runā par ekonomisko palīdzību un tehnoloģiju nodošanu Ziemeļkorejai. Putins pērn septembrī lika saprast, ka ir gatavs palīdzēt Ziemeļkorejai attīstīt tās kosmosa un satelītu programmu. Tas pārkāptu ANO Drošības padomes Ziemeļkorejai noteiktās sankcijas, kuras Krievija iepriekš ir atbalstījusi.
Krievija martā izmantoja savas veto tiesības un bloķēja ANO rezolūciju, kas paredzēja turpināt uzraudzīt Ziemeļkorejai noteiktās sankcijas, kas pret šo valsti ieviestas saistībā ar tās kodolieroču un raķešu programmām.
Krievijas vadoņa vizīte Ziemeļkorejā ir uzskatāma par atgādinājumu, ka Maskava nav viena. "Putins uzsver, ka Krievijai ir draugi, un izplata domu, ka Ukraina nevar uzvarēt karā, jo Krievijai ieroči nebeigsies," intervijā telekanālam CNN norādīja Vašingtonā bāzētā Bruņojuma kontroles un neizplatīšanas centra pētnieks Džons Erats. Krievijas vadonis šādā veidā saviem pretiniekiem arī atgādina par kodolkara iespēju, "izmantojot ASV un Dienvidkorejas bažas par Ziemeļkoreju", lai "Ukrainas draugi piespiestu to piekrist diplomātiskam "risinājumam" pēc Krievijas noteikumiem", piebilda Erats.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
