19.4 °C
Krievijā spiegošanā apsūdzētā amerikāņu žurnālista Evana Gerškoviča tiesas prāva sāksies 26. jūnijā, pirmdien pavēstīja Krievijas tiesa.
Prāva noritēs aiz slēgtām durvīm. Jau iepriekš bija zināms, ka žurnālistu tiesās Jekaterinburgā, kur viņš tika aizturēts. Krievijas prokuratūra apgalvo, ka Gerškovičs ir strādājis ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes labā un vācis informāciju par tanku ražošanas uzņēmumu "Uralvagonzavod". Prokuratūra paziņoja, ka reportieris vācis "slepenu informāciju" par "militārā aprīkojuma ražošanu un remontu" tanku ražotnē.
Gerškovičs, viņa pārstāvētais laikraksts "Wall Street Journal" (WSJ) un Vašingtona noliedz Krievijas izvirzītās apsūdzības.
Gerškoviča vecāki, kuri ir ebreju izcelsmes, emigrēja no Padomju Savienības pagājušā gadsimta 70. gados un apmetās ASV. Pats Evans Gerškovičs ir strādājis izdevumos "New York Times" (NYT), "Moscow Times" un AFP, bet kopš 2022. gada sākuma ir WSJ reportieris. Gerškovičs uz Krieviju pārcēlās 2017. gadā, kad sāka strādāt "Moscow Times". Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā viņš Krieviju atstāja, tomēr tur vēlāk atgriezās. Gerškovičs tika aizturēts pagājušā gada 29. martā Jekaterinburgā un vēlāk apsūdzēts spiegošanā. Viņš ir pirmais amerikāņu žurnālists, kurš kopš Aukstā kara beigām Krievijā ir apcietināts saistībā ar apsūdzībām spiegošanā, norāda ASV mediji. Gerškoviča tiesas process varētu ilgt no četriem mēnešiem līdz vienam gadam, vēsta laikraksts NYT, atsaucoties uz šādās lietās iesaistītu juristu teikto.
Trīsdesmit divus gadus vecajam žurnālistam, kurš šobrīd atrodas pirmstiesas apcietinājumā Ļefortovas cietumā Maskavā, draud 20 gadu ilgs cietumsods.
ASV prezidents Džo Baidens nosaucis Gerškovičam izvirzīto apsūdzību par "pilnīgi nelikumīgu", bet WSJ apsūdzējusi Krieviju par "amerikāņu uzkrāšanu Krievijas cietumos, lai tos vēlāk varētu apmainīt". "Žurnālistika nav noziegums. Viņam izvirzītās apsūdzības ir nepatiesas, un Krievijas valdība zina, ka tās ir nepatiesas. Viņš jāatbrīvo nekavējoties!" paziņojis Valsts departamenta pārstāvis Metjū Millers. ASV ir aicinājušas savus pilsoņus neceļot uz Krieviju.
ASV Valsts departaments decembrī paziņoja, ka ir izteicis Krievijai "nozīmīgu" piedāvājumu, lai panāktu Gerškoviča atbrīvošanu, tomēr Maskava esot atteikusies. Gerškoviča vārds iespējamās ieslodzīto apmaiņās skan jau kādu laiku, tomēr Krievijas Ārlietu ministrija ir paziņojusi, ka šāda apmaiņa varētu notikt tikai pēc sprieduma nolasīšanas. Maskava nav slēpusi, ka grib panākt Vācijā par čečenu komandiera Zelimhana Hangošvili slepkavību uz mūžu notiesātā Vadima Krasikova atbrīvošanu. Krievijas diktators Vladimirs Putins to pēc būtības apstiprināja intervijā amerikāņu komentētājam Takeram Karlsonam. Lai arī vārdā Kremļa saimnieks Krasikovu nepieminēja, viņš runāja par ārzemēs uz mūžu ieslodzītu "patriotu", kurš esot "likvidējis bandītu". Vācijas tiesa norādījusi, ka Krasikovs darbojies Krievijas varasiestāžu uzdevumā. Šā gada februārī ieslodzījumā Krievijā mirušā opozicionāra Alekseja Navaļnija līdzgaitnieki ir pavēstījuši, ka neilgi pirms viņa nāves notikušas sarunas par opozīcijas līdera apmaiņu tieši pret Krasikovu.
Krievijā ieslodzījumā atrodas vēl citi ASV pilsoņi, tostarp raidorganizācijas "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" žurnāliste Alsu Kurmaševa, kura pērn tika apcietināta, jo nebija reģistrējusies kā "ārvalstu aģente".
Ieslodzījumā Krievijā kopš 2018. gada atrodas bijušais ASV jūras kājnieks Pols Vīlans, kuram 2020. gadā tika piespriesti 16 gadi cietumā par spiegošanu. 2022. gada decembrī Maskava un Vašingtona panāca vienošanos, tādējādi Krievijā no ieslodzījuma tika atbrīvota amerikāņu basketboliste Britnija Grainere, kurai bija piespriests deviņu gadu cietumsods par "narkotiku kontrabandu", bet Savienotās Valstis piekrita atbrīvot uz 25 gadiem notiesāto ieroču tirgoni Viktoru Butu.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
