15.7 °C
Eiropas Savienība (ES) zaudē pacietību un vērsīsies pret Ungāriju, ja tās premjers Viktors Orbāns 1. februārī gaidāmajā ES valstu līderu ārpuskārtas sanāksmē turpinās bloķēt 50 miljardu eiro lielo Ukrainas ilgtermiņa palīdzības paketi, atsaucoties uz saviem informētiem, taču anonīmiem avotiem, šonedēļ vēstīja aģentūra "Bloomberg".
Budepeštu var sodīt, apturot tai balsstiesības ES institūcijās. Taču tas būtu pats radikālākais solis, kam visas dalībvalstis var arī nepiekrist.
Veto, vēlreiz veto
Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto pēc ES valstu ārlietu ministru sanāksmes pirmdien paziņoja, ka neatbalsta priekšlikumu līdzšinējā Ukrainas militārā atbalsta finansēšanas mehānisma vietā veidot jaunu, lai garantētu drošāku veidu, kā sniegt Kijivai kritiski nepieciešamo militāro palīdzību. Līdz šim finansēšana notikusi caur Eiropas Miera fondu (EPF), kad bloka dalībvalstis no tā saņēma kompensāciju par karamateriāliem, ko nosūtījušas Ukrainai.
Kopš pilna mēroga kara sākuma ar minētā fonda starpniecību Ukraina saņēmusi septiņas gan letālās, gan neletālās militārās palīdzības paketes 3,5 miljardu eiro kopsummā.
Katru izmaksu pavadīja apgrūtinošas sarunas, tāpēc Brisele meklē veidu, kā nodrošināt, lai sistēma darbotos raiti un katru reizi nebūtu jābaidās par veto. Jaunais fonds, par kuru runājis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels, pārņemtu EPF aktīvus ap 6,5 miljardu eiro apmērā un ik gadu četru gadu ritumā tiktu papildināts par pieciem miljardiem eiro. Līdz šim pēdējo 500 miljonu eiro izmaksu no EPF Ungārija, kas principā noraida ieroču piegādes Ukrainai, bloķē jau astoņus mēnešus. Bet 2023. gadu noslēdzošajā ES vadītāju sanāksmē decembra vidū Briselē Orbāns uzlika vēl arī veto ilgtermiņa Ukrainas finansiālā atbalsta programmai 50 miljardu eiro apmērā, kur 33 miljardi eiro līdz 2027. gadam tiktu piešķirti kā aizdevumi, bet 17 miljardi eiro – kā granti. Orbāns pēc tam savas valsts medijiem skaidroja, ka ES vispirms esot jāatbloķē Ungārijai paredzētais finansējums, "kas tai pienākas". Veto uzlikšana palielinot izredzes to panākt. ES augstākās amatpersonas jau tad brīdināja, ka atradīs ceļu, kā apiet Budapeštas liktos šķēršļus.
Saskaņā ar "Bloomberg" avotiem dalībvalstis gatavojas pieņemt Ukrainas palīdzības pasākumu kopumu 1. februāra samitā Briselē neatkarīgi no Ungārijas nostājas. Gatavošanās tam noritot pilnā sparā.
Kā rezerves variantu apsver iespēju bloka valstīm finansējumu Ukrainai pārskaitīt ārpus ES budžeta. Katra valsts garantētu summu, ko plāno novirzīt Kijivai. Ungārijas ārlietu ministrs Sijārto paudis, ka ar ES palīdzību saistītos jautājumus vēl skatīšot 29. janvārī gaidāmajās viņa un Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas sarunās Užhorodā, Rietumukrainā. Budapešta izskatīšot veto noņemšanu, ja Kijiva "garantēs", ka nepapildinās tā saukto starptautisko kara sponsoru sarakstu ar uzņēmumiem no Ungārijas.
Neapskaužama situācija
Par balsstiesību apturēšanu Ungārijai ES sanāksmēs kā soda sankciju uzstājas daļa dažādu frakciju Eiroparlamenta deputātu, atsaucoties uz ES līguma 7. panta 2. punktu, kas paredz šādu iespēju, ja dalībvalsts vairākkārt pārkāpusi ES pamatvērtības. Taču eksperti brīdina, ka tik radikālam solim atlikušās 26 dalībvalstis visas var arī nepiekrist, kas paplašinātu konfliktu. Populistiskais Slovākijas premjers, Orbāna domubiedrs Roberts Fico, 16. janvārī, viesodamies Budapeštā, paziņoja, ka "nekad nepiekritīs", ja Brisele mēģinās "sodīt valsti par to, ka tā cīnās par savu suverenitāti un nacionālajām interesēm".
Fico Orbānam apsolījis bloķēt tādus lēmumus, kas ierobežos Ungārijas tiesības ES. Arī par Itālijas premjeres Džordžijas Meloni valdību runā kā par tādu, kas var nepiekrist Ungārijas degradēšanai.
Tikmēr amerikāņu "The Wall Street Journal" ("WSJ"), atsaucoties uz ukraiņu amatpersonu un ekonomistu aplēsēm, šajās dienās raksta, ka bez ES un ASV palīdzības Ukrainas budžetam 2024. gadā draud aptuveni 37 miljardu eiro deficīts. Tas nozīmē neizmaksātus pabalstus, pensijas un valsts darbā strādājošo algas. Lai izkļūtu no situācijas, Kijivai nāktos drukāt hrivnas. Tas, kā zināms, ir īstermiņa pasākums, kas veicina inflāciju, grauj visu ekonomiku un ticību valstij. Kamēr Vašingtonā un Briselē turpinās strīdi, Ukraina ieviesusi peļņas nodokli bankām, palielinājusi iekšējo aizņēmumu un pārdalījusi nodokļu ieņēmumus, kas ļāvis sagaidīt februāri. Vēl dažus mēnešus var iegūt, aizkavējot algu izmaksas un aizņemoties vēl vairāk pašmāju bankās un ārējos kredīttirgos. Tomēr, ja Rietumu palīdzības joprojām nebūs, nāksies palaist naudas drukājamo mašīnu. "WSJ" aizrāda, ka tāds scenārijs novedis pie ekonomiska kraha ne vienu vien valsti, piemēram, Venecuēlu. Tiesa, Kijivas Ekonomikas skolas eksperte Natalija Šapovala izdevumam atzinusi, ka no naudas drukāšanas tāpat izvairīties nez vai izdosies. Praktiski visus savus ieņēmumus Ukraina tagad iegulda aizsardzībā, un jārēķinās, ka šogad izdevumi palielināsies. Un, ja vēl ierēķina Kijivas nodomu 2024. gadā mobilizēt armijā vairākus simtus tūkstošu iedzīvotāju, tad jāatceras, ka katra militārpersona Ukrainai izmaksā miljonu hrivnu jeb 24 tūkstošus eiro gadā.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
