14.3 °C
Ukrainā turpinās nozīmīgi pārkārtojumi valdībā, kas tika gaidīti jau ilgāku laiku. Nozīmīgākais pavērsiens ir ārlietu ministra Dmitro Kulebas demisija, par kuru tika paziņots trešdien. Ārlietu ministra atkāpšanos no amata Ukrainas parlaments izskatīs vienā no tuvākajām sēdēm, paziņojis Augstākās Radas priekšsēdētājs Ruslans Stefančuks. Izskanējis, ka tas varētu notikt jau šodien.
Personāla nomaiņa
Kulebas demisija seko citu Ukrainas valdības locekļu plāniem aiziet no amata. Otrdien par demisiju paziņoja stratēģiskās rūpniecības nozaru ministrs Oleksandrs Kamišins, tieslietu ministrs Deniss Maļuska un ekoloģijas un dabas resursu ministrs Ruslans Strilecs. Par demisiju otrdien paziņoja arī premjerministra Denisa Šmihaļa vietnieces Oļha Stefanišina un Irina Vereščuka. Vereščukas pārziņā ir bēgļu jautājumi, bet Stefanišinas kompetencē ir Eiropas un eiroatlantiskā integrācija. Prezidenta Volodimira Zelenska pārstāvētās partijas "Tautas kalps" parlamenta frakcijas vadītājs Dāvids Arahamija paziņojis, ka pārkārtojumi gaidāmi vairāk nekā pusē ministriju. Aizvadītajās dienās notikušas arī citas nozīmīgas personāla izmaiņas. Par atkāpšanos no amata paziņojis Valsts īpašuma fonda vadītājs Vitālijs Kovaļs. No amata atbrīvots prezidenta biroja vadītāja vietnieks Rostislavs Šurma. Izmaiņas skārušas arī Ukrainas valsts elektrotīkla operatoru "Ukrenergo". Šī uzņēmuma direktoru padome
otrdien pieņēma lēmumu atlaist "Ukrenergo" vadītāju Volodimiru Kudricki, kurš saņēmis pārmetumus par nespēju nosargāt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru pret Krievijas raķešu un dronu uzbrukumiem.
Lielāko interesi tomēr izraisījusi tieši Kulebas demisija. Viņš Šmihaļa valdības ārlietu ministra amatā bijis kopš šīs valdības izveidošanas 2020. gada martā. Kuleba šajā laikā ir aktīvi aizstāvējis Ukrainas intereses diplomātiskajā frontē. Viņš jūlijā apmeklēja Pekinu, kļūstot par augstāko Ukrainas amatpersonu, kas Ķīnā viesojusies kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma 2022. gada februārī.
Plašie pārkārtojumi, kas varētu vēl turpināties, ir lielākie, kas Ukrainā notikuši kopš pilna mēroga kara sākuma. Šajā laikā Ukrainas politiskajā vadībā lielākās izmaiņas notika pagājušā gada septembrī, kad Zelenskis no amata atbrīvoja tā brīža aizsardzības ministru Oleksiju Rezņikovu, kura vietā tika iecelts Rustems Umerovs. Šāds solis tika sperts pēc tam, kad gaismā nāca vairāki korupcijas skandāli Ukrainas Aizsardzības ministrijā.
Lielām izmaiņām Ukrainas militārajā vadībā laiks pienāca šā gada februārī, kad Zelenskis no bruņoto spēku virspavēlnieka amata atcēla Valēriju Zalužniju, kura vietā stājās Oleksandrs Sirskis.
Pārkārtojumi tika gaidīti
Vērienīgo pārkārtojumu iemesls netiek tieši pateikts, tomēr tie nav negaidīti. Zelenskis jau iepriekš ir runājis, ka valdības sastāvā ir gaidāmas izmaiņas. Tīmekļa laikraksts "Ukrainska Pravda", atsaucoties uz avotiem prezidenta administrācijā, jūlija sākumā vēstīja, ka Zelenskis no amata varētu atbrīvot premjeru Šmihaļu. Uzrunā otrdienas vakarā Zelenskis vērsa uzmanību gaidāmajām grūtībām. "Rudens Ukrainai būs ļoti svarīgs. Un mūsu valsts institūcijas ir jābūvē tā, lai Ukraina sasniegtu visus rezultātus, kas mums ir vajadzīgi. Mūsu visu labā. Lai to izdarītu, ir jāstiprina dažas valdības jomas, un personāla jautājumi ir sagatavoti," paziņoja prezidents. Ceturtdien Kijivā
kopīgā preses konferencē ar Īrijas premjerministru Saimonu Harisu Zelenskis uzsvēra, ka Ukrainai šodien ir nepieciešama "jauna enerģija", tostarp "diplomātijā un starptautiskajā politikā".
"Tās ir lielas izmaiņas. Tās tika gaidītas ilgu laiku," intervijā laikrakstam "Kyiv Independent" trešdien paziņoja Ukrainas parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs Oleksandrs Merežko. "Mūs gaida grūti laiki, grūts rudens un ziema. Iespējams, šīs izmaiņas ir saistītas ar jaunu izaicinājumu laiku Ukrainai," piebilda deputāts. Ukrainas politikas analītiķis Mikola Davidjuks intervijā telekanālam CNN norādīja, ka nekādu lielu domstarpību valdībā nebija. Ar šādiem pārkārtojumiem vadošos amatos Zelenskis cer padarīt valdības darbu enerģiskāku, skaidroja eksperts. Prezidenta birojs "to gribēja izdarīt pagājušajā rudenī, pēc tam – decembrī, pēc tam – maijā. Viņi par to runāja, tātad viņiem kaut kas bija jādara. Pretējā gadījumā tauta viņiem neticētu", piebilda Davidjuks.
Kulebas pēctecis vēl nav zināms, bet vairāki Ukrainas mediji ir vēstījuši, ka šo amatu varētu uzņemties ministra vietnieks Andrijs Sibiha.
Sagaidāms, ka jaunais ārlietu ministrs pavadīs Zelenski šomēnes ieplānotajā Savienoto Valstu apmeklējumā, kur Ukrainas prezidents uzrunās ANO Ģenerālo asambleju, kā arī tiksies ar ASV prezidentu Džo Baidenu. Zelenskis paziņojis, ka viņš ar Kijivas piedāvāto plānu kara izbeigšanai iepazīstinās Baidenu, demokrātu prezidenta amata kandidāti Kamalu Harisu un republikāņu kandidātu Donaldu Trampu.
Aptauja
Kāds ir Ukrainas armijas mērķis, veicot militāru operāciju Krievijas teritorijā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
