StStokholmā otrdien sācies pārkāpumu pret vidi jomā Zviedrijas vēsturē skandalozākais un lielākais tiesas process. Apsūdzēta tiek nu jau bankrotējušā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "NMT Think Pink" vadība. Savulaik cildināts, tas īstenībā nodarbojās ar savākto toksisko atkritumu "izsēšanu" pa atkritumu izgāztuvēm visā valstī, tā vietā, lai šos atkritumus pārstrādātu.
Kriminālā "biznesa gazele"
Kompānija sevi ambiciozi pieteica ap 2015. gadu, kad daudzas pašvaldības, būvfirmas, dzīvokļu kooperatīvi un individuālie mājokļu īpašnieki noticēja firmas vilinošajiem solījumiem nokārtot atkritumu jautājumu, turklāt videi drošā veidā. Turpmākajos piecos gados tās milzīgie rozā cieto atkritumu maisi bija redzami daudzās Stokholmas vietās. 2018. gadā "NMT Think Pink" saņēma prestižo Zviedrijas izdevuma "Dagens Industri" balvu "Biznesa gazele" kā straujāk augošais un veiksmīgākais jaunuzņēmums. Tagad par smagu ekoloģisku noziegumu pastrādāšanu apsūdzētas un tiesas priekšā stājušās 11 ar šo "biznesa veiksmes stāstu" saistītas personas.
Pēc definīcijas ekoloģisks noziegums ir sabiedrībai bīstams prettiesisks nodarījums, kas apdraud pastāvošo ekoloģisko tiesību kārtību un sabiedrības ekoloģisko drošību, nodarot kaitējumu videi un cilvēku veselībai. Konkrētajā gadījumā
"NMT Think Pink" vismaz 200 tūkstošus tonnu atkritumu no galvaspilsētas Stokholmas un tās apkaimes neatļauti noglabāja vismaz 21 izgāztuvē, nemaz netaisoties tos pārstrādāt atbilstoši valstī pieņemtajām normām,
kaut iepriekš skaļi bija solījusi pretējo. Tonnām no celtniecības objektiem izvestu būvgružu, tāpat sadzīves elektronika, plastmasas un metāla izstrādājumi, vecas autoriepas un tamlīdzīgi tika izbērti izgāztuvēs bez šķirošanas un pārstrādes. Daļu apbēra ar zemi, daļu bez šķirošanas vienkārši apvilka ar plēvi kā siena ruļļus un pameta. Tādā veidā vidē – augsnē, ūdenī, gaisā – nonāca gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem un augiem bīstamais svins, dzīvsudrabs, varš, arsēns, augsti toksiskais polihlorētais bifenils (PCB), naftas produkti un citas ķīmiskās vielas. Īstenībā nelikumīgo un videi bīstamo atkritumu izgāztuvju skaits ir vēl lielāks nekā 21, taču, kā laikrakstam "Dagens Nyheter" paskaidroja viena no izmeklētājām Linda Šona, pārbaužu loku nācies sašaurināt, jo tuvojās izmeklēšanas termiņa beigas.