1.1 °C
Latgales reģiona iedzīvotāju veselības aprūpes pakalpojumu nepārtrauktības nodrošināšanai valsts pārņems 80,58% SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca" (DRS) kapitāldaļu un ieguldīs 4,6 miljonus eiro tās finanšu stabilizēšanai, otrdien lēma valdībā.
Šāda rīcība nepieciešama, lai garantētu veselības aprūpes pieejamību reģionā, uzlabotu pārvaldību un veicinātu slimnīcas stratēģisko nozīmi gan valsts drošības, gan krīžu pārvarēšanas kontekstā, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju. Valsts līdzdalība tiek īstenota pēc slimnīcas īpašnieku lūguma, jo slimnīca saskārusies ar smagām finanšu problēmām, norāda Veselības ministrija. Ministrija kļūs par 80,58% slimnīcas kapitāldaļu turētāju DRS, Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai paliks 16,57%, Rīgas Stradiņa universitātei – 1,52%, bet Augšdaugavas novada pašvaldībai – 1,33%. Savukārt 4,6 miljoni eiro tiks izmantoti slimnīcas finanšu stabilizēšanai, tai skaitā parādu dzēšanai piegādātājiem un īstermiņa saistību segšanai. Pērn DRS zaudējumi sasniedza 5,8 miljonus eiro, informē ministrija.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri valdības sēdē informēja, ka tad, kad slimnīca tiks pārņemta, uz laiku būs jāieceļ jauna valde.
Ekonomikas ministrs Viktors Valainis vērsa uzmanību, ka šis ir ekstrēms gadījums, kad valsts pārņem pašvaldības uzņēmumu, kurš novests tuvu bankrotam.
Ministru prezidente Evika Siliņa sēdē pauda, ka, ja Daugavpils pašvaldības kapitāldaļas nākotnē saglabājas, svarīgi, lai tie cilvēki, kas bija vainojami pie iepriekšējās saimniekošanas, tur vairs nebūtu. Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa norādīja, ka slimnīca ir pašvaldības kapitālsabiedrība, līdz ar to tās uzraudzība arī ir pašvaldības atbildība, kas arī būtu jāvērtē.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
