Krievijas iebrukums Ukrainā un jau gandrīz trīs gadus ilgstošais karš ir atklājis kādu nepatīkamu patiesību par mūsdienu armijām – tās ir absolūti negatavas dronu mestajam izaicinājumam. 

Mazie droni, kas par dažiem desmitiem vai simtiem eiro vai dolāru nopērkami sadzīves elektronikas veikalā vai arī viegli ražojami, ir kļuvuši par īstu lāstu kaujas laukā – no tiem nav iespējams paslēpties, daudzos gadījumos tie spēj nest līdzi arī nelielu kaujas lādiņu, piemēram, rokas granātu, un, ja kāds no tiem tiek zaudēts, tad to viegli aizstāj nākamais drons. Šādi droni virs mūsdienu karalauka var spietot simtiem, nosūtot komandieriem reālā laika izlūkošanas datus un arī paši iznīcinot mērķus. Savukārt pretgaisa aizsardzība, kas veidota, lai pārtvertu lidmašīnas un spārnotās raķetes, netiek tai līdzi – ja viena puse spēj izlikt kaujas laukā tūkstošus lētu dronu, tad otra puse, kuras rīcībā ir desmiti vai, labākajā gadījumā, simti pretgaisa raķešu, katra no kurām maksā pusmiljonu, nespēj tikt ar to galā. Šādā karā nav iespējams uzvarēt ne ekonomiski, ne militāri. Tieši tādēļ aizsardzības joma visā pasaulē drudžaini meklē veidu, kā atbildēt dronu radītajām grūtībām.