Trešdien līdz plkst.19 pērkona negaiss Latvijā visvairāk skāra Sēliju un Daugavpils apkārtni, liecina meteoroloģiskā informācija un aculiecinieku ziņojumi.
Jēkabpils novada Aknīstē, kā arī Rites un Saukas pagastā krituši vairākus centimetrus lieli krusas graudi. Šis negaisa mākonis pēc plkst.19 pietuvojās Aizkrauklei un Koknesei.
Liela krusa birusi arī Daugavpils apkārtnē. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Daugavpils novērojumu stacijā nokrišņu daudzums līdz plkst.19 sasniedza 37,6 milimetrus jeb 52% no mēneša normas.
Jauni negaisa mākoņi veidojas Vidzemē, tie virzās no dienvidiem uz ziemeļiem.
Vēlāk vakarā un naktī uz ceturtdienu daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā gaidāmas stipras pērkona lietusgāzes, vietām iespējama vētra un liela krusa, prognozē sinoptiķi.
VUGD izsludina oranžo brīdinājumu
Brīdinot par negaisu ar stiprām lietusgāzēm, Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) izsludinājis oranžo brīdinājumu, kas būs spēkā līdz 31. augusta plkst.6.
Kā informē VUGD, šovakar Latvijas austrumu un centrālajos rajonos gaidāms pērkona negaiss ar ļoti stiprām lietusgāzēm un krasām vēja brāzmām līdz 20 metriem sekundē. Tāpat lokāli ir gaidāma arī lielgraudu krusa. Negaiss turpināsies arī naktī uz ceturtdienu.
VUGD skaidro, ka izsludinot oranžo brīdinājumu, iedzīvotājiem jābūt gataviem ļoti stipram pērkona negaisam, lai varētu sevi pasargāt no zibens.
Tāpat iespējamas krasas vēja brāzmas, krusa un lietusgāzes, kas izraisa strauju ūdens līmeņa celšanos un teritorijas applūšanu. Nolauzti koku zari vai koki, nefiksēti priekšmeti vai atlūzas tiks nestas pa gaisu. Gaidāmi īpašumu bojājumi, traucēta transporta kustība un āra aktivitātes. Ieteicams meklēt patvērumu slēgtās telpās
Ja hidrometeoroloģiskie apstākļi ir radījuši postījumus, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību, komunikācijas vai sabiedriskā transporta kustību, iedzīvotāji ir aicināti zvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruņa numuru 112.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
4.1 °C













































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)













































































