"Progresīvie" nāk klajā ar grozījumiem Jaunatnes likumā. Turpmāk jaunietis būs no 13 līdz 30 gadiem?

Partija "Progresīvie" nākusi klajā ar grozījumiem Jaunatnes likumā, paplašinot jauniešu vecuma robežas no 13 līdz 30 gadiem. Pašlaik likumā noteikts, ka jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem.

 Partija "Progresīvie" norāda, ka jau šobrīd Latvijā jauniešu organizācijas arvien vairāk veic darbu ar jauniešiem, kuri ir vecāki par 25 gadiem. Tāpat Jaunatnes politikas valsts programma 2021.–2027. gadam paredz atbalstu jauniešiem līdz 30 gadu vecumam, atzīstot nepieciešamību pēc ilgāka atbalsta perioda. Savukārt 13 no 36 jeb 36% no Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstīm ir noteikts augšējais vecuma slieksnis jaunietim 30 gadi vai augstāks. OECD un Pasaules bankas dati liecina, ka jaunieši arvien ilgāk paliek izglītības sistēmā un bieži sāk patstāvīgu dzīvi tikai pēc 25 gadu vecuma. 

OECD 2019. gada ziņojums par jauniešu nodarbinātību Eiropā norāda, ka vidējais vecums, kad jaunieši sāk patstāvīgi dzīvot un pilnībā iekļaujas darba tirgū, ir pieaudzis līdz apmēram 28 gadiem daudzās Eiropas valstīs.

Situācija kopš 1990. gada ir mainījusies, kad jaunieši patstāvīgu dzīvi ar pilnvērtīgu iekļaušanos darba tirgū uzsāka aptuveni 20–22 gadu vecumā.

Tāpat ar grozījumiem politiķi vēlas pašvaldībām uzdot nodrošināt iekļaujošu vidi un pieejamus pakalpojumus visām jauniešu grupām, ņemot vērā sociāli ekonomiskās atšķirības.

Saeimā sākts darbs pie likumprojekta, kas paredz pilnveidot Jaunatnes likuma tiesību normas par jaunatnes politiku un darbu ar jaunatni. Ar grozījumiem likumā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vēlas uzlikt pienākumu pašvaldībām noteikt par darba ar jaunatni atbildīgo institūciju. Tādējādi ikviena no jaunatnes politikā un darbā ar jaunatni iesaistītajām pusēm skaidri varēs identificēt sadarbības struktūru pašvaldības ietvaros, atzīmē IZM.

Tāpat plānots paplašināt pašvaldības tiesības sadarbības mehānismu ieviešanai un īstenošanai. Proti, papildus jaunatnes lietu konsultatīvās komisijas izveidei pašvaldība var veidot arī citu sadarbību mehānismu, piemēram, izveidot neformālas jauniešu grupas, brīvprātīgo kopienas vai cita veida mehānismu.

Ja pašvaldībā tiek izveidota jauniešu dome, tad tām būs jāsniedz iespēja jauniešiem līdzdarboties pašvaldību lēmumu pieņemšanas procesos, kas skar jauniešu intereses gan tiešā veidā, gan netieši. 

Jauniešu kā pilsoniskās sabiedrības aktīvās daļas interesēs ir būt līdzdalīgiem visplašāko jautājumu risinājumu dalībniekiem, tādējādi mācoties demokrātiskās prakses vistuvāk savai dzīvesvietai, vietējā līmenī, argumentējot, formulējot savu viedokli un aizstāvot to, atzīmē IZM.

Ja darbu pašvaldībā uzsāk ne tikai jaunatnes lietu speciālists, bet arī jaunatnes darbinieks, tad viņiem divu gadu laikā pēc stāšanās amatā būtu jāapgūst mācību programma Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, lai pilnveidotu profesionālo pienākumu pildīšanai nepieciešamās pamatkompetences.

Ar likuma grozījumiem tāpat plānots saskaņot jau izmantotos jēdzienus ar jaunatnes politikas un darba ar jaunatni jomas praksē, kā arī precizēt atsevišķu jēdzienu lietojumu.