Šodien Kabiles centrā plkst. 13 paredzēts atklāt vides objektu – piemiņas zīmi, atgādinot par 1945. gada 24. decembra notikumiem, kad nacionālajiem partizāniem izdevās gandrīz uz dienu ieņemt un noturēt Kabili, atkal uzvelkot virs tās Latvijas karogu.
"Apvienojot etnogrāfisko zīmju spēku un tautas koptās tradīcijas, piemineklis kalpos kā simboliska vieta, kur atzīmēt gan Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu, gan Lāčplēša dienu. Pieminekļa ornamentu daļa izgatavota tā, lai tajā būtu iespējams novietot sveces – līdzīgi kā pie Rīgas pils sienas Daugavmalā. Līdzās piemineklim uzstādīts karoga masts, kā arī stends ar informāciju par nacionālo partizānu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, plašāk aprakstot tieši Kurzemes nacionālo partizānu likteņus," skaidro Kuldīgas novada pašvaldībā. Tēlnieka Kristapa Gulbja un radošās sabiedrības SIA "Divi putni" radītais objekts ir vairāk nekā divus metrus augsts. Tā uzstādīšanas iniciatori ir Latvijas Nacionālo karavīru biedrība un Rendas Nacionālās pretošanās kustības muzejs kopā ar Kultūras ministriju, Kuldīgas novada pašvaldību, kā arī Zemessardzes 4. Kurzemes brigādi.
Notikumus, kas 1945. gada 24. decembrī risinājās Kabilē, mēdz saukt arī par Trešajām Ziemassvētku kaujām.
Kaujās pieredzējušā bijušā leģionāra Ēvalda Pakuļa jeb "Šerifa" vadītās Kabiles mežabrāļu grupas sākotnējais mērķis bija atbrīvot iepriekš miliču arestēto partizānu Rūdolfu Eglīti. Uzbrukums, kas sākās plkst. 8 no rīta, tika rūpīgi plānots, jo Kabilē uzturējās vismaz 25 miliči un iznīcinātāji, kamēr nacionālo kaujinieku bija 20. Pirms sākt kauju, partizāni pārgrieza telefona līniju un ierīkoja slēpņus uz ceļiem, pa kuriem varēja pienākt papildspēki. Pagastmāju un vietējo miliciju ieņēma ar kauju un no milicijas pagraba atbrīvoja vairākus ieslodzītos, taču izrādījās, ka Eglītis jau pārvests uz Kuldīgas čeku.
Apšaudē krita četri čekisti un iznīcinātāji, bet vēl vairākus ievainoja. Partizāni zaudēja trīs kritušos, vienlaikus iegūstot ļoti nepieciešamos ieročus un munīciju.
Latvijas karogs Kabilē plīvoja līdz pulksten 16, kad partizāni devās prom. Ap 300 čekas karavīru ar lielgabalu un mīnmetējiem pagasta centrā ieradās vien stundu pēc tam.
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
0.1 °C












































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)










































































































































