2.1 °C
Novembris ir ne tikai Latvijas, bet arī žurnāla "Mājas Viesis" 800. numura iznākšanas mēnesis. Doma izveidot žurnālu ar tādu pašu nosaukumu, ar kādu jau reiz iznāca (1856–1910) žurnāls, kas pauda pārliecību, ka tikai latvieši paši spēj veidot pilnvērtīgu savas tautas kultūru, pieder kādreizējam "Lauku Avīzes" dibinātājam Voldemāram Krustiņam.
1997. gada 30. decembrī iznāca "Mājas Viesa" pirmais numurs, kas toreiz bija laikraksta formātā kā toreizējās "Lauku Avīzes" sestdienas izdevums. Man bija tas gods apmēram pusotru gadu būt "Mājas Viesa" atbildīgajai redaktorei, pēc tam žurnāla vadības grožus pārņēma Dace Terzena. Kā šodienas numurā raksta Dace, mājvieši ne mirkli neaizmirst par savu galveno uzdevumu – rūpēties, aizstāvēt un rakstīt par latviskajām vērtībām, kopt latviešu valodu, celt saulītē mūsu kultūrvēsturisko mantojumu un izcilās personības. Šajā "Latvijas Avīzes" numurā aicinājām kolēģus atcerēties, kurš žurnāla numurs katram bijis īpašs.
Bet es novēlu kolēģiem gan to, kas virsrakstā vienā no pirmā "Mājas Viesa" lappusēm: "Lai jaunajā gadā netrūktu maizes un sāls!", gan arī – lai, turpmākos numurus veidojot, netrūktu lasītāju un gandarījuma par darbu!
Stingri uz savām kājām!
Dace Terzena, žurnāla "Mājas Viesis" galvenā redaktore: 2002. gada 4. janvāra numurs bija pagrieziena punkts žurnāla vēsturē, tāpēc to izceļu īpaši – kaut arī "Mājas Viesi" vēl kādu laiku varēja nopirkt un abonēt tikai kopā ar toreizējo "Lauku Avīzi", kopš šā brīža tas sāka iznākt kā atsevišķs žurnāls tikai "Mājas Viesim" raksturīgā "lielajā" formātā 40 lappušu apjomā ik nedēļu. Gan šajās, gan visās vēlākajās būtiskajās pārmaiņās plecu pie pleca esam bijušas kopā ar uzticamo kolēģi Laimu Vilsoni, kura, būdama pensijā, arī šobrīd ar savu pienesumu ik numurā atbalsta žurnālu. Toreiz nostājāmies uz savām kājām un stingri stāvam joprojām!
Kas 1. vietā? Latviešu valoda!
Ilze Pētersone, žurnāla "Mājas Viesis" galvenās redaktores vietniece: Visi mīļi, visi labi – tā varētu teikt, kad jāizvēlas viens no žurnāliem "Mājas Viesa" 800. numura sumināšanai. Un tomēr pirmajā vietā izvirzītu tos, kur esam rakstījuši par latviešu valodu, – gan pašas savulaik veidotajā rakstu sērijā "Valoda uz galodas", gan ierosinātajā "Rakstnieka autogrāfā", kur allaž centos pievērst uzmanību valodas jautājumam. Tāpēc virsotnē lieku 2023. gada septembra izdevuma numura sarunu ar sociālās kampaņas "Runā latviski" un "Atkrievisko Latviju" idejas autori un uzturētāju Liānu Langu, kas neatlaidīgi cīnās par latviešu valodas veselību, Latvijas atkrieviskošanu, vārdu sakot, rusifikācijas seku izskaušanu.
Pa dižgaru ceļu
Signe Mengote, žurnāliste: Kad "Mājas Viesa" komandā darbojies jau astoņus gadus, nav nekāds brīnums, ka kaut kas ir izkritis no prāta, taču katram žurnālistam ir daži īpaši raksti vai numuri, kas paliek atmiņā. Man tāds ir 2022. gada 8. septembra numurs un stāsts par "Dižgaru ceļu" Smiltenes novadā, kur katrs satiktais cilvēks bija tik gaišs un sirsnīgs, ka sasmēlos enerģiju vēl vismaz vairākiem numuriem uz priekšu. Joprojām atceros ar smaidu!
Pārsteidzošs un iedvesmojošs
Andris Tiļļa, žurnālists: Tāds man palicis atmiņā 2024. gada 3. oktobra "Mājas Viesis". Žurnālā ar savu izdomu artavu piedalos jau kopš tā izdošanas. Uzņēmumā strādāju no 1994. gada – tātad jau 30 gadus esmu šī zīmola komandā. Šajā numurā iepazinu mūsu lasītāju Laumu Upelnieci, kura teju 14 gadus bijusi stjuarte. Viņas vectēvs un tēvs bijuši kurelieši, kas cīnījās par brīvu Latviju. Joprojām turpinu rakstu ciklu "Apkaimes odiseja" - par neparastāko kādas Rīgas apkaimes vēsturē, kultūrā, sadzīvē. Šajā numurā iepazinām mazāk zināmo Juglā. Kā allaž, manā pārziņā ir žurnāla izklaides daļa ar anekdotēm, krustvārdu mīklu un modes sleju "Pamanīts!", kas ir kā dūrīte pret ikdienišķi garlaicīgo ģērbšanos un iedvesmo stilā būt izteiksmīgākiem krāsās, piegriezumā, aksesuāros... Vārdu sakot, starojiet dzīvespriekā!
"Latvija, tu esi man, kā no sudraba izliets zvans..."
Zigmunds Bekmanis, žurnālists: Šīs rindas piestāv arī žurnālam "Mājas Viesis", kura 800. numurs nāca klajā novembrī, kad dzimusi mūsu valsts. Jau otro gadu desmitu tajā ieguldīts arī mans darbs, sākot ar ceļojumu aprakstiem un beidzot ar intervijām, staciju, krogu un nu arī dzirnavu stāstiem.
Un skanēja "Musica serena"
Vita Krauja, žurnāliste: Pagalmā koki, arī simtgadīgais ozols, šķita rudenīgi puskaili. Pēteris Vasks, kura mājās Mārupē pirms diviem gadiem ciemojos šādā pašā rudenīgā dienā kā šobrīd, noteica, ka būšot jārīko lapu grābšanas talka. Bet manas viesošanās iemesls bija tas, ka viens no pasaulē zināmākajiem latviešu skaņražiem bija saņēmis Vācijas skaņu ierakstu industrijas balvu "Opus Klassik". Nominēta bija virkne spožāko Eiropas mūziķu un ierakstu, bet par Gada komponistu atzīts Pēteris Vasks. Gatavībā sākt sarunu jau izvilku no somiņas savu diktofonu, kad Pēteris ieminējās – varbūt vēlies paklausīties? Tas nebūs ilgi, desmit minūtes… Un viņš uzlika atskaņotājā savu balvu saņēmušo ierakstu. Aiz loga joprojām virpuļoja rudenīgi dzeltenīgās lapas. Mēs klusējām un klausījāmies. Skanēja "Musica serena". Desmit fantastiski piepildītas minūtes...
Abonē šeit.
KONTEKSTS
Grāmatu izdevniecība "Latvijas Mediji" darbu sāka 1998. gadā ar latviešu rakstnieka Vladimira Kaijaka romānu "Enijas bize". Oriģinālliteratūra allaž ir bijusi izdevniecības galvenais stūrakmens un veiksmes stāsts. Vairāki romāni saņēmuši "Lielo lasītāju balvu". Šodien izdevniecība "Latvijas Mediji" piedāvā oriģinālo un tulkoto literatūru, vēsturi un dokumentālo literatūru, praktiskās grāmatas, gadagrāmatas, kalendārus, bērnu grāmatas. Katru gadu izdevniecība lasītāju rokās nodod vairāk nekā 100 dažādu nosaukumu darbus.
Jaunākās grāmatas meklē izdevniecības veikalā šeit.
