Mediju sapieri: Kritisks brīdis Gruzijai

Pēc Gruzijas parlamenta vēlēšanām 2024. gada 26. oktobrī valsts atrodas kritiskā demokrātiskās attīstības posmā. Valdošā partija "Gruzijas sapnis" saglabāja varu, saņemot teju 54% balsu, tomēr sabiedrības protesti un starptautiskā kritika par iespējamiem pārkāpumiem ir radījusi nopietnus jautājumus par valsts politisko nākotni.

Oficiālie rezultāti un opozīcijas reakcija

Pēc parlamenta vēlēšanām galvenās politiskās figūras ir paudušas pretējus viedokļus par vēlēšanu leģitimitāti, kas liecina par dziļu politisko šķelšanos un gaidāmo nestabilitāti.

"Gruzijas sapņa" līderi apgalvo, ka vēlēšanas bijušas caurskatāmas un godīgas. Turpretī opozīcijas līderi un Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili ir pauduši bažas par iespējamiem krāpšanas gadījumiem un pārkāpumiem vēlēšanās. Prezidente ir publiski atbalstījusi tautas aicinājumus aizsargāt demokrātiju, aicinot pilsoņus aizstāvēt demokrātiju un nosaucot vēlēšanas par izšķirošām Gruzijas demokrātiskajai nākotnei. Viņa apsūdz "Gruzijas sapni" par valsts novirzīšanu no tās prorietumnieciskajiem centieniem.

Valdošās partijas "Gruzijas sapnis" dibinātājs Bidzina Ivanišvili partijas uzvaru skaidroja ar partijas uzsvaru uz mieru un stabilitāti, īpaši attiecībā uz Krieviju. 

Ivanišvili apgalvoja, ka partijas pievilcības centrā ir izvairīšanās no konfliktiem un Gruzijas suverenitātes saglabāšana.

Opozīcijas partijas "Apvienotā nacionālā kustība" vadītāja Tina Bokučava asi apšaubīja šos rezultātus, apgalvojot, ka vēlēšanās ir plaši izplatīta krāpšana un vēlētāju iebiedēšana. Bokučava vainoja "Gruzijas sapni" par demokrātisko procesu graušanu un aicināja Tbilisi rīkot masu protestus, lai pieprasītu atkārtotas vēlēšanas.

Prezidente Salome Zurabišvili, eiropeisko vērtību aizstāve, apgalvoja, ka vēlēšanas ir ietekmējusi "Krievijas speciālā operācija", kuras mērķis ir izjaukt Gruzijas ceļu uz Eiropu. Aicinot uz protestiem, Zurabišvili mudināja pilsoņus pretoties "totālai balsu viltošanai", uzskatot šo brīdi par kritisku Gruzijas demokrātiskajai nākotnei.

Vēlēšanu strīdi atkārtojas

Lai labāk izprastu 2024. gada parlamenta vēlēšanas, ir jāatgādina Gruzijas vēlēšanu pretrunīgā vēsture. Arī 2020. gada parlamenta vēlēšanas tika asi kritizētas un tika izteiktas apsūdzības par balsu viltošanu un administratīvo resursu ļaunprātīgu izmantošanu.

Šoreiz nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultāti ir pretrunā ar Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) ziņojumu. Ar opozīciju saistīto plašsaziņas līdzekļu pasūtītās nobalsojušo vēlētāju aptaujas, ko veica uzņēmumi "HarrisX" un "Edison Research", liecina, ka "Gruzijas sapņa" atbalsts ir ievērojami mazāks, nekā ziņo CVK. Turpretī trešā nobalsojušo vēlētāju aptauja, ko "GORBI" veica valdību atbalstošā TV kanāla "Imedi" vajadzībām, liecināja par pārliecinošu "Gruzijas sapņa" uzvaru.

Žurnālista Nodara Meladzes pētnieciskā reportāža TV "Pirveli" atklāja iespējamus pārkāpumus vēlēšanu laikā Gardabani reģionā. 

Raidījumā tika demonstrēti pierādījumi, ka iedzīvotāji tika kukuļoti un iebiedēti, lai, kā ziņots, ietekmētu balsojumu par labu "Gruzijas sapnim".

Reaģējot uz šīm apsūdzībām, Gruzijas prokuratūra ir uzsākusi izmeklēšanu par iespējamu parlamenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.

"Gruzijas sapņa" līderis Mamuka Mdinaradze kritizēja opozīcijas apgalvojumus par balsu viltošanu, jo īpaši tos, kas liecina, ka līdz 300 000 balsu ir safabricētas. Viņš uzsvēra, ka aptuveni 90% vēlētāju balsoja elektroniski, tādējādi uzsverot caurskatāmību. Mdinaradze gan atzina: "Mums ir 81 apstiprināta, identificēta lieta, ko mēs iesniegsim prokuratūrai, ja opozīcija nevar iesniegt vai neiesniegs konkrētus pierādījumus."

Krievijas ārvalstu ietekmes likuma nozīme

Vēl viens būtisks jautājums pirms šīm vēlēšanām bija pretrunīgi vērtētais "Krievijas likums", kas oficiāli zināms kā "ārvalstu ietekmes" likums. Šis likums nosaka, ka organizācijām, kas saņem vairāk nekā 20% finansējuma no ārvalstu avotiem, ir jāreģistrējas kā "ārvalstu aģentiem". Daudzi baidās, ka līdzīga likuma pieņemšana Gruzijā varētu apdraudēt plašsaziņas līdzekļu brīvību un būtiski ietekmēt pilsonisko sabiedrību, norādot, ka tas ir līdzīgs Krievijas 2012. gada "ārvalstu aģentu" likumam, kas plaši tiek izmantots, lai ierobežotu plašsaziņas līdzekļus un pilsonisko sabiedrību.

"Krievijas likums" izraisīja masveida protestus visā Gruzijā, un desmitiem tūkstošu iedzīvotāju vairākkārt izgāja ielās. 28. oktobrī vienā no lielākajām demonstrācijām Tbilisi pulcējās tūkstošiem cilvēku, pieprasot likuma atcelšanu un Gruzijas rietumu virziena saglabāšanu. Prezidente Zurabišvili publiski nosodīja šo likumu, nosaucot to par "krievisku savā būtībā".

Neraugoties uz plašo opozīciju, "Gruzijas sapņa" līderi aizstāv ārvalstu ietekmes likumu kā nepieciešamu caurskatāmības nodrošināšanai. 

Parlamenta priekšsēdētājs Šalva Papuašvili apgalvoja: "Mūsu likuma mērķis ir nodrošināt caurskatāmību sabiedrībā, un tam nav nekādas saistības ar tā saukto Krievijas likumu." 

ES pārstāvji ir mudinājuši Gruzijas valdību atturēties no šādu tiesību aktu pieņemšanas, brīdinot, ka tas varētu apdraudēt Gruzijas centienus kļūt par ES dalībvalsti.

Kas notiks tālāk?

Pēc 26. oktobrī notikušajām parlamenta vēlēšanām Gruzijas sabiedrība polarizējusies, un ir iespējami dažādi attīstības scenāriji, no kuriem katram ir būtiska ietekme uz tās demokrātisko stabilitāti un starptautiskajām attiecībām.

Pirmais: opozīcija varētu uzturēt ilgstošus protestus, un sabiedrības spiediens valdību piespiestu kompromisam. Otrs: starptautiskās sankcijas un diplomātiskā izolācija liktu valdībai izvēlēties vai nu piekāpties, vai arī nonākt lielākā izolācijā. Trešais: tiktu sasniegts iekšpolitiskais kompromiss sarīkot jaunas vēlēšanas strīdīgajos apgabalos. Ceturtais: ilgstošs diplomātiskais spiediens kopā ar finansiālās palīdzības nosacījumiem varētu mudināt valdību prioritizēt demokrātiskās reformas.

Ņemot vērā iespējamos scenārijus, "Gruzijas sapnis" konsekventi pieturas pie apgalvojuma par stabilitātes saglabāšanu Gruzijā. 

Divas dienas pirms vēlēšanām valdošās partijas "Gruzijas sapnis" goda priekšsēdētājs Bidzina Ivanišvili sniedza retu televīzijas interviju žurnālistei Magdai Anikašvili "Imedi TV", kas tika pārraidīta 2024. gada 21. oktobrī, tieši pirms parlamenta vēlēšanām. Šajā gandrīz 1,5 stundas ilgajā iepriekš ierakstītajā intervijā Ivanišvili pievērsās arī konkrētām politiskām figūrām, kas mudina Gruziju atvērt "otro fronti" Krievijas un Ukrainas konfliktā, kas, viņaprāt, varētu apdraudēt Gruzijas suverenitāti un valsts drošību. Aicinājumi īstenot agresīvu politiku pret Krieviju tikai palielinot riskus Gruzijai, novirzot valsti no tās ilgtermiņa mērķa – miermīlīgas attīstības un integrācijas Eiropā.

Gruzija ir kritiskā brīdī. Valdības reakcijai uz vēlēšanu sūdzībām, starptautisko kritiku un demokrātijas standartu ievērošanu būs izšķiroša nozīme tās turpmāko attiecību veidošanā ar Rietumiem. Gruzijas līderiem būs jālīdzsvaro iekšējā stabilitāte ar ārējām partnerattiecībām. Tā kā ES un ASV mudina īstenot būtiskas reformas, no Gruzijas turpmākajiem soļiem būs atkarīgs, vai tā turpinās ceļu uz integrāciju ES vai riskēs nonākt izolācijā. Tuvākās nedēļas un mēneši būs izšķiroši, lai noteiktu Gruzijas demokrātisko identitāti, tās apņemšanos ievērot neitralitāti un tās vietu pasaulē.

Opozīcijai trūkst līderu

Iraklijs Melašvili, politikas analītiķis.

Foto: Publicitātes

Iraklijs Melašvili, politikas analītiķis: "Vajadzīgi spēcīgāki opozīcijas pārstāvji, kas spētu mobilizēt sabiedrības atbalstu, reaģējot uz iespējamām vēlēšanu problēmām. Neatkarīgi no tā, vai tie ir "Maidanam" vai 2003. gada norisēm līdzīgi notikumi, ir nepieciešama cita veida opozīcija. Īpaši jau opozīcijā mums nav politiķa ar pietiekami spēcīgu atbalstu, kuram cilvēki varētu viegli sekot. Ja atklāsies ievērojams skaits faktu un valdība joprojām ietiepsies, neviens nevar prognozēt, kā attīstīsies situācija un cik liels būs sabiedrības neapmierinātības uzplūds. Pirmais uzdevums ir paskaidrot, kas noticis, – ir jāsniedz fakti, nevis viedokļi. Kad fakti būs zināmi, tas vispirms būs atkarīgs no sabiedrības. Rietumi mūsu vietā nevar izveidot demokrātisku valsti."

Ramazs Sakvarelidze, politologs.

Foto: Publicitātes

Ramazs Sakvarelidze, politologs: "Apgalvojums, ka vēlēšanas tika falsificētas, nav pietiekami pārliecinošs. Patiesībā jaunas vēlēšanas valdībai nāktu par labu – nav garantijas, ka tā zaudēs. Opozīcija, visticamāk, saņemtu vēl mazāk balsu. Kad opozīcija redzēs, ka gan Gruzijas pilsoņi, gan valdība ieņem stingru nostāju, uz Rietumiem orientētās partijas pamazām atradīs iemeslus atkāpties, jo šāds spiediens varētu viņiem kaitēt. Tad Rietumi varētu lūgt viņus, tāpat kā iepriekš, atgriezties parlamentā. Viņi teiks: "Mūsu partneri mūs konsultē." Viss izskatīsies loģiski, parādot, ka proeiropeiskās partijas ir ņēmušas vērā Eiropas ieteikumus. Un tad mēs atgriezīsimies normālā dzīvē."