0.1 °C
Šobrīd ļoti saasinājies jautājums par postījumiem – mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Kā daudzās neformālās sarunās izteicies Latvijas Mednieku asociācijas vadītājs Haralds Barviks, tad mežsaimnieki, it īpaši AS Latvijas valsts meži un arī lauksaimnieku organizācijas kūda uz briežu un aļņu genocīdu.
Es esmu par to, ka visam ir jābūt līdzsvarā, Latvijas mežos ir jābūt dzīvniekiem, bet šobrīd mēs, mednieki, esam nonākuši tādā kā strupceļā, no kura izeju ar šādiem uzstādījumiem es gluži vienkārši neredzu.
Pirmkārt, nav saprotams, kā tas ir, ka vienu dzīvnieku sugu grupu, kas arī nodara postījumus, taupa un to skaitu ierobežot praktiski nav iespējams. Runa ir, protams, par lielajiem plēsējiem. Toties citu sugu grupu mēģina teju vai likvidēt – ne reizi vien ir izskanējis viedoklis, ka Latvijā pietiktu ar kādiem 500 aļņiem. Tas neizbēgami novestu pie plēsēju lielāka kaitējuma nodarīšanas lauksaimniecības dzīvniekiem un eventuāli – pie pašu plēsēju skaita samazinājuma, un tad būtu jāķeras pie jauniem nenormāli dārgiem projektiem, lai šo sugu dzīvnieku skaitu palielinātu. Otrkārt, pēc jaunākajiem lietotnes Mednis datiem, šogad mednieki nomedījuši par 40% vairāk staltbriežu nekā šādā laika posmā pagājušajā gadā. Tas nozīmē, ka mednieki medī, medī intensīvi un dara, ko var, lai izpildītu limitu. Kā jau iepriekš teicu, Mednis iedos aktuālos datus, kas parādīs pavisam citu reāliju, nekā daudzi iedomājas, arī to, ka mednieki medī, it īpaši tur un tad, kad ir postījumi. Es pieņemu, ka šie dati ne visai patiks lauksaimniekiem un mežsaimniekiem. Tāpat būtu arī pareizi meklēt elastīgākus risinājumus un iespējas, lai novērstu problēmas konkrētās vietās un reģionos, saprast, kas tieši tur notiek, kāpēc ir milzu postījumi, kāpēc ir būtiski pieaudzis dzīvnieku skaits, un meklēt risinājumus, ja medniekiem nav iespējas medīt vai populāciju samazināt. Pampāļos šā gada jūnijā jau notika ļoti konstruktīva diskusija un parādījās arī labi risinājumi.
Problēma ir tāda, ka mūsu normatīvie akti ir ļoti neelastīgi attiecībā uz neparastām situācijām. Būtu reāli jāstrādā pie priekšlikumiem, kā šo sistēmu uzlabot, lai varētu ātri reaģēt tad, kad tiešām dzīvnieki ēd matus no galvas nost. Tas jādara ne tikai attiecībā uz pārnadžiem, bet arī lielajiem plēsējiem!
Šaujam garām!
Skaties sarunu ar Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktoru Andi Puru:
REDAKTORES IZVĒLE NOVEMBRĪ
Trofeju apstrādei
Ir mednieki, kas izvēlas paši apstrādāt savas trofejas, un šis ir līdzeklis, kas atvieglos tieši vārīšanas procesu. Līdzeklis jāpievieno ūdenim, kurā vārās trofeja, un pēc tam to būs vieglāk notīrīt.
Piedāvā Outdoorexperts.lv.
Maziņš un efektīvs
Bija iespēja notestēt Thermtec Wild 650 termālo kameru, un tā ļoti pozitīvi pārsteidza – it īpaši ar attēla kvalitāti. Godīgi, neko tik labu nebiju gaidījusi. Gan funkcionalitāte, gan attēla kvalitāte. Turklāt laimējās ar šo kameru piefiksēt vilkus, kas no manis atradās nepilnu 150 metru attālumā. Ar ierīci bija ļoti viegli un ērti identificēt, kas ir tie baltie objekti, kas tur kustas.
Piedāvā GPSPRO.lv.
