Ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu 1851 ārstniecības personu izdevies piesaistīt reģionos.
Mediķus nav iespējams aizdzīt strādāt no Rīgas uz reģioniem, ja viņi to nevēlas, taču ir iespējams pakāpeniski mainīt viņu viedokli, ja ir jūtama būtiska pretimnākšana no valsts un pašvaldībām. Pēc Veselības ministrijas (VM) iniciatīvas, un tas bija veselības ministres Andas Čakšas laikā, tapa projekts "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošanai ārpus Rīgas", kura īstenošanai sešu gadu laikā – no 2017. gada līdz 2023. gada beigām – tika piešķirti gandrīz 19 miljoni eiro no Eiropas Sociālā fonda (ESF).
Tas bija īpašs finansiāls atbalsts jeb naudas kompensācija tiem mediķiem, kuri bija ar mieru sniegt valsts apmaksātos ārstniecības pakalpojumus ārpus galvaspilsētas. Un tā reģionos izdevās piesaistīt no jauna vai ieinteresēt nedoties projām uz Rīgu vai ārvalstīm 1851 mediķi – gan slimnīcās, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, gan ģimenes ārstu praksēs.
Piemēram, ārpus Rīgas finanšu atbalstu saņēma 35 jaunie ģimenes ārsti, bet vēl papildus 48 ģimenes ārsti, kuri bija pensijas vecumā, nodeva savu praksi un zināšanas jaunajiem ģimenes ārstiem, turklāt par to saņemot kompensāciju no Eiropas Sociālā fonda. Taču viens projekts nevar pilnībā atrisināt cilvēkresursu jautājumu medicīnā. Tāpēc jāpiemin tas, ka no 2016. gada ir nozīmīgi palielināts valsts budžeta apmaksātais ģimenes ārstu rezidentūras vietu skaits. Šajā mācību gadā dota iespēja apgūt šo specialitāti 52 jaunajiem ārstiem.
Praksi nodod mazākums no pensijas vecumu sasniegušajiem
"Viens ir ārstniecības personas – ārsti, medicīnas māsas un viņu palīgi, kuri ieguvuši savu kvalifikāciju un sākuši strādāt reģionos, bet otrs, un pie tā mēs piestrādājām īpaši, ir primārā veselības aprūpe, ko nodrošina ģimenes ārsti. Mēs aprēķinājām, ka 43 procenti ģimenes ārstu, kuri ir pirmspensijas vecumā vai jau sasnieguši pensijas vecumu, turpina strādāt.
Nereti rodas paradoksālas situācijas – ārsts, kurš jau ir ne vienu vien gadu pensijā, vēlas turpināt darbu un vienlaikus jaunais ārsts ir ar mieru šo praksi pārņemt, bet viņam tas nav lemts, jo cienījama vecuma kolēģis nevēlas doties projām.
Savukārt tad, kad viņš aiziet pensijā, jaunā daktera vairs nav, jo viņš ir aizgājis strādāt citur," stāsta VM Nozaru cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa.
Mediķu piesaiste reģioniem bijis jaunums. Viņu vidū sākumā esot valdījusi liela neticība, ka būs iespējams saņemt nozīmīgu finansējumu, tāpēc ministrijas ierēdņiem bijis jāpārliecina, ka šajā projektā ir vērts piedalīties. Ministrijas darbinieki stāstījuši par iespējām, piesaistīja arī Nacionālo veselības dienestu (NVD).
"Projekta īstenošanas laikā 48 ģimenes ārsti nodeva praksi 46 jaunajiem ārstiem. Tas gan ir mazākums no tiem, kuri ir pensijas vecumā," secina Anete Mille - Grebeņņikova, VM Ārstniecības personu piesaistes darbam reģionos projekta nodaļas vadītāja. "Vienreizēju pabalstu izmaksā ar nosacījumu, ka no līguma noslēgšanas dienas mediķis piecus gadus strādās pilnu darba slodzi, nodrošinot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Atbalsts ir atkarīgs no ģimenes stāvokļa un citiem faktoriem, kurus ņem vērā, to aprēķinot. Faktiski tās ir piecas zemākās mēnešalgas plus ikmēneša uzturēšanās izmaksu pabalsts. Vienreizējais fonda finansiālais atbalsts var sasniegt vairāk nekā desmit tūkstošus eiro, stāsta ministrijas nodaļas vadītāja.