Sunny -0.8 °C
T. 04.12
Baiba, Barba, Barbara
SEKO MUMS
Reklāma
Jelgavas pilsētas slimnīcai Eiropas Sociālā fonda projekts palīdzējis piesaistīt un noturēt 86 mediķus. Viņu vidū visvairāk jeb 41 ir medicīnas māsu palīgi un 35 medicīnas māsas. Attēlā no kreisās: Bērnu nodaļas māsu palīdze Santa Bāriņa, Iekšķīgo slimību nodaļas māsu palīdzes Maija Rumpe, Liene Cēsniece un Skaidrīte Auziņa.
Jelgavas pilsētas slimnīcai Eiropas Sociālā fonda projekts palīdzējis piesaistīt un noturēt 86 mediķus. Viņu vidū visvairāk jeb 41 ir medicīnas māsu palīgi un 35 medicīnas māsas. Attēlā no kreisās: Bērnu nodaļas māsu palīdze Santa Bāriņa, Iekšķīgo slimību nodaļas māsu palīdzes Maija Rumpe, Liene Cēsniece un Skaidrīte Auziņa.
Foto: Publicitātes

Ar Eiropas Sociālā fonda finansējumu 1851 ārstniecības personu izdevies piesaistīt reģionos.

Reklāma

Mediķus nav iespējams aizdzīt strādāt no Rīgas uz reģioniem, ja viņi to nevēlas, taču ir iespējams pakāpeniski mainīt viņu viedokli, ja ir jūtama būtiska pretimnākšana no valsts un pašvaldībām. Pēc Veselības ministrijas (VM) iniciatīvas, un tas bija veselības ministres Andas Čakšas laikā, tapa projekts "Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošanai ārpus Rīgas", kura īstenošanai sešu gadu laikā – no 2017. gada līdz 2023. gada beigām – tika piešķirti gandrīz 19 miljoni eiro no Eiropas Sociālā fonda (ESF).

Tas bija īpašs finansiāls atbalsts jeb naudas kompensācija tiem mediķiem, kuri bija ar mieru sniegt valsts apmaksātos ārstniecības pakalpojumus ārpus galvaspilsētas. Un tā reģionos izdevās piesaistīt no jauna vai ieinteresēt nedoties projām uz Rīgu vai ārvalstīm 1851 mediķi – gan slimnīcās, gan Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā, gan ģimenes ārstu praksēs.

Piemēram, ārpus Rīgas finanšu atbalstu saņēma 35 jaunie ģimenes ārsti, bet vēl papildus 48 ģimenes ārsti, kuri bija pensijas vecumā, nodeva savu praksi un zināšanas jaunajiem ģimenes ārstiem, turklāt par to saņemot kompensāciju no Eiropas Sociālā fonda. Taču viens projekts nevar pilnībā atrisināt cilvēkresursu jautājumu medicīnā. Tāpēc jāpiemin tas, ka no 2016. gada ir nozīmīgi palielināts valsts budžeta apmaksātais ģimenes ārstu rezidentūras vietu skaits. Šajā mācību gadā dota iespēja apgūt šo specialitāti 52 jaunajiem ārstiem.

Praksi nodod mazākums no pensijas vecumu sasniegušajiem

"Viens ir ārstniecības personas – ārsti, medicīnas māsas un viņu palīgi, kuri ieguvuši savu kvalifikāciju un sākuši strādāt reģionos, bet otrs, un pie tā mēs piestrādājām īpaši, ir primārā veselības aprūpe, ko nodrošina ģimenes ārsti. Mēs aprēķinājām, ka 43 procenti ģimenes ārstu, kuri ir pirmspensijas vecumā vai jau sasnieguši pensijas vecumu, turpina strādāt. 

Nereti rodas paradoksālas situācijas – ārsts, kurš jau ir ne vienu vien gadu pensijā, vēlas turpināt darbu un vienlaikus jaunais ārsts ir ar mieru šo praksi pārņemt, bet viņam tas nav lemts, jo cienījama vecuma kolēģis nevēlas doties projām. 

Savukārt tad, kad viņš aiziet pensijā, jaunā daktera vairs nav, jo viņš ir aizgājis strādāt citur," stāsta VM Nozaru cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa.

Mediķu piesaiste reģioniem bijis jaunums. Viņu vidū sākumā esot valdījusi liela neticība, ka būs iespējams saņemt nozīmīgu finansējumu, tāpēc ministrijas ierēdņiem bijis jāpārliecina, ka šajā projektā ir vērts piedalīties. Ministrijas darbinieki stāstījuši par iespējām, piesaistīja arī Nacionālo veselības dienestu (NVD).

"Projekta īstenošanas laikā 48 ģimenes ārsti nodeva praksi 46 jaunajiem ārstiem. Tas gan ir mazākums no tiem, kuri ir pensijas vecumā," secina Anete Mille - Grebeņņikova, VM Ārstniecības personu piesaistes darbam reģionos projekta nodaļas vadītāja. "Vienreizēju pabalstu izmaksā ar nosacījumu, ka no līguma noslēgšanas dienas mediķis piecus gadus strādās pilnu darba slodzi, nodrošinot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Atbalsts ir atkarīgs no ģimenes stāvokļa un citiem faktoriem, kurus ņem vērā, to aprēķinot. Faktiski tās ir piecas zemākās mēnešalgas plus ikmēneša uzturēšanās izmaksu pabalsts. Vienreizējais fonda finansiālais atbalsts var sasniegt vairāk nekā desmit tūkstošus eiro, stāsta ministrijas nodaļas vadītāja.

Reklāma
Reklāma

Ģimenes ārstu aptaujāšana notiek arī šogad. Latvijai mediķu stimulēšanai doties strādāt ārpus Rīgas ir piešķirti 6,6 miljoni eiro no ESF. Aptaujā noskaidrots, ka 2025. gadā visā valstī plāno pārtraukt līgumu ar NVD 37 ģimenes ārsti, 2026. gadā – 44 ārsti, 2027. gadā – 36 ārsti, 2028. gadā – 24 ārsti, bet 2029. gadā – 29 ģimenes ārsti. Taču tas nebūt nenozīmē, ka paaudžu maiņa notiks pilnībā. Šogad savu praksi plāno atstāt 15 ģimenes ārsti, bet jau pārtraukuši strādāt un nodevuši savas prakses 28 ģimenes ārsti. Diemžēl 14 prakses ir tādas, kuras pārtraukušas līgumu, bet tur reģistrētos pacientus ir pārņēmuši citi ģimenes ārsti, nevis vietā atnākuši jauni.

"Labā ziņa ir tāda, ka esam atvēruši astoņas jaunas prakses tajās vietās, kur ir liela nepieciešamība pēc ģimenes ārstiem. 

Zemgalē tādas ir divas prakses – Bauskā un Jaunjelgavā. Kurzemē jauna prakse ir atvērta Kuldīgā, Latgalē – Daugavpilī un Rēzeknē. Ilgstoši bija brīva prakses vieta Cēsīs, bet nu tā atkal strādā. Jauni ģimenes ārsti sākuši strādāt arī Carnikavā un Siguldā," stāsta NVD Līgumpartneru departamenta direktore Daiga Vulfa.

Ikmēneša piemaksa – tikai tiem, kas strādā ārpus pilsētām

Kad ģimenes ārsts pārtrauc darba līgumu ar NVD, ne vienmēr praksē reģistrētie cilvēki tiek laikus brīdināti, kurš tad pārņems aizejošā ārsta pacientus.

D. Vulfa: "Mēs nesakām ne jau tāpēc, ka mēs negribam teikt, bet gan tāpēc, ka mēs intensīvi meklējam, kurš šo praksi pārņems. Līdz ar to vilcināmies informēt iedzīvotājus. Šāds stils ir jāmaina. Pat ja mums vēl nav informācijas par to, kas notiks ar šo praksi, tajā reģistrētos pacientus jāaicina pierakstīties pie citiem ģimenes ārstiem. Taču jebkurā gadījumā pie prakses laikus ir jābūt izvietotai informācijai, ka konkrētais ģimenes ārsts dodas pensijā. Šī informācija ir jānosūta arī pašvaldībai. Ja atrodam jaunu ģimenes ārstu, tad iedzīvotājiem laikus ir jāsniedz papildu informācija. Informācijai ir jābūt vismaz mēnesi, pirms ģimenes ārsts atstāj savu darba vietu."

Vulfa atzina, ka, aptaujājot jaunos ģimenes ārstus, kā arī tos, kuri vēlas doties pensijā, ir noskaidrots, ka vienreizējais naudas pabalsts viņiem ir bijis būtisks. 

Taču svarīgāk par to ir dzīvesvietas nodrošināšana, sakārtota infrastruktūra un ikmēneša piemaksa par to, ka viņi izvēlējušies strādāt ārpus Rīgas.

Augustā aptaujāti 247 jaunie ģimenes ārsti. "Atbildēja 75 ārsti, un mēs uzskatām, ka tas ir pietiekami, lai aptauja būtu objektīva. Lielākā daļa jeb 83% bija norādījuši, ka visbūtiskākais faktors ir dzīvesvieta, 72% – ka svarīga ir sakārtota infrastruktūra, bet ikmēneša piemaksa kā būtiska bija 68% no pieminētajiem 75 ārstiem. Aptaujā bija iekļauts jautājums arī par vienreizējo pabalstu, un arī to puse no aptaujātajiem bija atzīmējusi kā svarīgu," skaidroja Vulfa.

Ikmēneša piemaksu var saņemt tikai tie ģimenes ārsti, kuri strādā ārpus pilsētām. Jo mazāks iedzīvotāju blīvums, jo lielāka piemaksa.

Patlaban valstī esot septiņas teritorijas, kur ir brīvas ģimenes ārsta prakses vietas. Tā ir Skrunda, Kandava, Tukums, Līgatne, Cesvaine, Strenči, kā arī Jēkabpils, kur ilgstoši pastāv problēma nodrošinājumā ar ģimenes ārstiem.

Reklāma
Reklāma

Kāpēc nedodas pensijā

Kāpēc ģimenes ārsti, kuri sasnieguši septiņdesmit un pat astoņdesmit gadu vecumu, kūtri dodas pelnītā atpūtā? NVD darbinieki tiem cienījama vecuma ārstiem, kuri neaizpildīja aptaujas anketu, zvanīja, jo no visiem bija jāsaņem atbildes par došanos pensijā vai darba turpināšanu.

D. Vulfa: 

"Primāri ir personīgie faktori, kāpēc ārsts nepārtrauc līgumu ar NVD, un pie tiem var pieskaitīt daudz dažādu iemeslu, tostarp arī to, ka ārsts, iespējams, nav tik ražīgi maksājis nodokļus un, aizejot pensijā, viņa ienākumi krietni saruktu. 

Nav noslēpums, ka ģimenes ārsta prakses saņem stabilu ikmēneša finansējumu. Tie gan ir minējumi un novērojumi, jo aptaujā tik tieši tas netika norādīts.

Atceros, ka viena no kolēģēm, par kuru es biju pārsteigta, ka viņa aiziet pensijā ar pirmo pensionēšanās dienu, man teica: meitiņ mīļā, ir jāprotas laikus aiziet, jo pēc tam es vairs nesapratīšu, ka man ir jāiet pensijā. Varbūt nostrādā arī šis faktors, ka ārstam, turpinot darbu, tā rutīna ir tik liela, ka viņš patiešām neapzinās, ka laiks doties projām.

Ir bijuši gadījumi, ka ārsti, kuru prakses pārņem jaunie kolēģi, jutušies aizvainoti, jo viņiem ir grūti izbeigt darba attiecības. Taču jāņem vērā arī tas, ka ir tādi vecākās paaudzes ārsti, kuri pilda misiju, jo ilgstoši nav neviena, kurš būtu ar mieru pārņemt viņa praksi."

Līgumi lauzti ar daudziem medicīnas māsu palīgiem

Kristīne Kļaviņa pastāstīja, ja mediķis, kas saņēmis ESF atbalstu, nenostrādā piecus gadus, nauda ir jāatmaksā. Visvairāk kompensāciju esot piešķirts tieši medicīnas māsas palīgiem. Tie esot 697 šīs specialitātes pārstāvji, kas saņēmuši ESF finansējumu. Diemžēl ar daudziem līgumi esot lauzti. Iemesli esot dažādi – dzīvesvietas maiņa, nespēja sastrādāties, veselības stāvokļa pasliktināšanās tik ļoti, ka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija vairs neļaujot strādāt šajā profesijā.

Par māsu palīgiem nereti kļūst sanitāri, un šo profesiju iespējams iegūt samērā īsā laikā – pietiek ar vienu mācību gadu koledžā. Māsu palīgi, sasniedzot 30 gadu vecumu, nereti turpina izglītoties un kļūst par medicīnas māsām. 

Līgumi augšminēto iemeslu dēļ esot pārsvarā lauzti nevis ar jaunākā gadagājuma māsu palīgiem, bet tiem, kuri sasnieguši 50 gadu slieksni, un vecākiem.

Nākamajai sešgadei – 6,6 miljoni

Lai mediķu interese par darbu reģionos neapsīktu, no 2024. gada janvāra līdz 2029. gada nogalei būs pieejams jauns ESF finansējums, un tie ir 6,6 miljoni eiro.

Reklāma
Reklāma

"Kopējā aploksne bija mazāka, un līdz ar to mazāks piešķīrums valstīm. Esam gandarīti, ka mediķu interese joprojām ir liela. Sākām pieņemt pieteikumus šī gada 23. augustā, un jau saņemti vairāk nekā 300 pieteikumu. Projekta kopējais mērķis ir piesaistīt 458 mediķus visā Latvijā. Finansējumam ir pieteikušies daudz ārstu, un par to esam īpaši gandarīti," pastāstīja Anete Mille - Grebeņņikova.

Rīgā ļoti izteikta problēma esot medicīnas māsu trūkums, savukārt reģionos – speciālistu nepietiekamība. Kristīne Kļaviņa: 

"Jāņem vērā arī tas, ka jaunā paaudze vairs nav gatava iekāpt, piemēram, medicīnas māsas kurpēs universitātes slimnīcā. Tie vairs nav tie laiki, kad cilvēks ir gatavs sevi totāli upurēt, īpaši, ja mājās ir bērni un ģimene."

Kāds man no tā labums?

"Gandrīz visi ir mums uzticīgi un turpina strādāt"

Kārlis Smilga, Jelgavas pilsētas slimnīcas vadītājs.

Kārlis Smilga, Jelgavas pilsētas slimnīcas vadītājs: "Slimnīcai ir nozīmīgs guvums no Eiropas Sociālā fonda iniciatīvas, jo tas mums ir palīdzējis piesaistīt un noturēt 86 mediķus. Viņu vidū visvairāk jeb 41 ir medicīnas māsu palīgi un 35 medicīnas māsas. Sanitāriem tas ir bijis ļoti labs stimuls, lai mācītos par māsu palīgiem, jo pretendēt uz fonda naudu drīkst tikai ārstniecības personas. Mēs nākam pretī sanitāriem, lai viņu darba slodze būtu tāda, kas atļauj mācīties.

Jāteic, ka liela atsaucība un vēlme mācīties radās tieši tad, kad bija pieejams šis finansiālais atbalsts. 

Stimuls mācīties palielina drošību pacientam, jo bijušais sanitārs kļūst kompetentāks. Situācija pamazām virzās uz to, ka Latvijā varēsim nomainīt sanitārus pret medicīnas koledžā izglītību ieguvušajiem medicīnas māsu asistentiem.

Gandrīz visi mediķi, kuri saņem fonda finansējumu, ir mums uzticīgi un turpina šeit strādāt. Izņēmums ir tikai daži, kuri galvenokārt ģimenes apstākļu dēļ ir aizgājuši projām, lai turpinātu darbu citās slimnīcās reģionos.

Jelgavas pilsētas slimnīca atšķirībā no citiem stacionāriem atrodas tuvu Rīgai, tāpēc mums ir ļoti jākonkurē ar galvaspilsētas ārstniecības iestādēm. Tur algas ir ļoti vilinošas, un tāpēc Eiropas Sociālā fonda atbalsts ir svarīga papildu motivācija, piemēram, mediķiem no Olaines vai Mārupes strādāt pie mums, nevis Rīgā."

"Fonda naudu ambulatorajam sektoram nedod"

Liene Česle, Limbažu slimnīcas vadītāja.

Liene Česle, Limbažu slimnīcas vadītāja: "Finansiālu atbalstu no Eiropas Sociālā fonda ir saņēmusi viena medicīnas māsa, kura sāka pie mums strādāt, kā arī vairāki medicīnas māsas palīgi, kuri no jauna pie mums ir uzsākuši darba gaitas vai arī pārkvalificējušies no sanitāriem par māsu palīgiem.

Diemžēl ārstus nav izdevies piesaistīt, jo jaunie ārsti tomēr vēlas strādāt lielajās slimnīcās, kur ir daudz plašākas iespējas sevi pilnveidot. Viņi neredz savu profesionālo izaugsmi nelielajos stacionāros.

Reklāma
Reklāma

Lai pieteiktos fonda finansējumam, ir noteiktas prasības, piemēram, jābūt pilnai darba slodzei, un neviens jaunais ārsts nevēlas tā uzreiz parakstīties uz to, lai visu laiku strādātu tikai vienā nelielā slimnīcā. 

Viens no nosacījumiem ir tas, ka ārstam ir jāstrādā tikai stacionārā, jo ambulatorais darbs no fonda netiek finansiāli atbalstīts. Limbažu slimnīcā darbu uzsāka jauni rehabilitācijas speciālisti, bet viņi diemžēl neatbilda šiem nosacījumiem, jo mums rehabilitācija ir kā ambulators pakalpojums.

Kad tika izsludināta pieteikšanās Eiropas Sociālā fonda finansējumam, slimnīcā nebija pilnas slodzes vakances, bet šobrīd mēs esam ar mieru piesaistīt kādu jauno ārstu uzņemšanas nodaļā. Patlaban to meklējam. Bet akūtu speciālistu trūkumu izjūtam tieši ambulatorajā sektorā."

"Zaļenieki izvēlējās mani"

Elīna Liepiņa, Zaļenieku pagasta ģimenes ārste.

Elīna Liepiņa, Zaļenieku pagasta ģimenes ārste: "Otrajā rezidentūras gadā sāku meklēt ģimenes ārsta praksi, kuru es varētu pārņemt, jo trešajā rezidentūras gadā biju nolēmusi tur strādāt. Man izdevās to atrast Zaļeniekos, jo daktere Maruta Bērziņa bija nolēmusi doties pensijā. Jāteic, ka Zaļenieki izvēlējās mani, jo tobrīd, kad es meklēju savu darba vietu, ģimenes ārste Bērziņa, kura bija vienīgā ģimenes ārste Zaļeniekos, bija nolēmusi vairs nestrādāt.

Trešajā rezidentūras gadā sāku pieņemt pacientus, lai pacienti varētu iepazīt mani un es viņus, lai nav tā, ka pēkšņi vienā dienā viņi ierauga svešu seju. Dakterei praksē bija reģistrēti vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku, un gandrīz visi tagad ir reģistrēti arī manā praksē. Kopš sāku strādāt Zaļeniekos, manā praksē klāt nākuši vēl pāris simti cilvēku.

Mācoties otrajā rezidentūras gadā, saņēmu informāciju, ka ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu no Eiropas Sociālā fonda. Nekavējoties pieteicos. 

Man ir paveicies, ka nav jātērē lieli līdzekļi par prakses telpām, jo tās pieder pašvaldībai, kura veica remontu un pielāgoja manām vajadzībām. Lielāko daļu aprīkojuma atstāja iepriekšējā daktere, tāpēc sākumā ieguldījums nebija tik liels, kāds tas būtu, atverot pilnīgi jaunu praksi. No Eiropas Sociālā fonda saņemto naudas summu es nesaukšu, jo tā ir konfidenciāla informācija. Jelgavas novada ģimenes ārstiem ir paveicies, jo arī novada pašvaldība sniedz finansiālu atbalstu ģimenes ārstiem telpu uzturēšanai. Katru dienu uz darbu braucu no Jelgavas.

Daktere man atstāja gatavu praksi – bija jāuzvelk tikai baltais halāts un jāsāk strādāt. Arī trīs darbinieki, ārsta palīgs, medicīnas māsa un reģistrators, kuri bija strādājuši dakteres Bērziņas praksē, turpina darbu.

Liela problēma joprojām ir garās rindas uz izmeklējumiem. Tāpēc pacienti meklē iespējas ne tikai Jelgavā, bet arī Dobelē un brauc arī uz Bausku. Ja nepieciešama magnētiskā rezonanse, tad dodas pat uz Kuldīgu un Saldu."

Projekta rezultāti

  • No 2018. līdz 2023. gadam iesniegti 2102 pretendentu pieteikumi.
  • Noslēgts 1851 līgums ar ārstniecības personām.
  • Piesaistītas ārstniecības personas: Zemgalē – 319, Kurzemē – 349, Vidzemē – 384, Latgalē – 648, Rīgas reģionā – 151.
  • Paaudžu nomaiņa ģimenes ārstu praksēs – prakses nodevuši 48, prakses pārņēmuši 46.
  • Piecās psihoneiroloģiskajās ārstniecības iestādēs piesaistītas 397 ārstniecības personas.
  • No 2018. līdz 2023. gadam kompensācijās izmaksāti 16,9 milj. eiro.
  • Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam piesaistīti 307 speciālisti.

AVOTS: Veselības ministrija.

Ieguldījums izaugsmei.

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija nenes atbildību par paustajiem uzskatiem. #ieguldījumsizaugsmē

Reklāma
Reklāma
Reklāma
LASI.LV galvenais redaktors Jānis Žilde.

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

Pieraksties šeit

Redaktora vēstkopa

Pieraksties vēstkopai un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora ziņu, viedokļu un interviju apkopojumu.

Pieraksties šeit
PAR SVARĪGO
Reklāma