Jaukā vasaras dienas pēcpusdienā 72 gadus vecā Inta Āboliņa Rīgā piedzīvoja brīžus, kādus līdz šim savā mūžā nebija iedomājusies. Atceroties notikušo, viņa joprojām priecājas, ka ir dzīva, nav sakropļota, un cer, ka arī kreisās rokas plauksta beidzot pārstās sāpēt, kaut gan sekas varēja būt daudz smagākas.
Gandrīz divus mēnešus Inta ārstējusi multiplos virspusējos ķermeņa sasitumus un zilumus, bet jau trīs mēnešus mēģinājusi sameklēt vainīgo, kuru informēt par bezatbildīgi veiktu darbu (pagaidu ceļa zīmes nenostiprināšanu vai nepietiekamu nostiprināšanu), kura dēļ cietusi viņa, bet ciest varēja arī jebkurš cits. Lai šis negadījums arī kļūtu par mācību atbildīgajām iestādēm un atbildīgajām personām turpmāk nepieļaut rupjus pagaidu ceļa zīmju uzstādīšanas un nostiprināšanas noteikumu pārkāpumus. Tikai pēc "Latvijas Avīzes" iesaistīšanās izdevās atrast atbildīgo par notikušo.
Šoks un sāpes
14. jūnija pēcpusdiena bijusi saulaina un nedaudz vējaina, bet līdz stipram vējam tālu. Inta ap plkst. 16 stāvējusi pie gājēju pārejas Rīgā, Brīvības un Elizabetes ielas krustojumā, gaidījusi zaļo luksofora signālu, bet pēkšņi sajutusi triecienu pa galvu un atģidusies... uz brauktuves, kur netālu no viņas galvas nobremzējis kāds automobilis. Līdzās bijuši cilvēki, kuri palīdzējuši piecelties, padevuši no kājas nokritušo sandali, arī somu un dāvanu maisiņu. Pajautājuši, vai viss kārtībā.
"Nodomāju: asinis netek, tātad galva nav pāršķelta... Biju šokā, tāpēc arī sāpes nejutu. Galva nereiba, tobrīd arī ne kreisās rokas plauksta, ar kuru triecos pret asfaltu, un abi ceļgali, kurus spēcīgi sasitu nokrītot, nesāpēja, tāpēc neatliekamo medicīnisko palīdzību nesaucu.
Nespēks gan iestājās uzreiz, tādēļ arī par policijas izsaukšanu un notikumu dokumentēšanu nespēju domāt. Tomēr tik daudz sapratu, ka, vējam uzpūšot, bija nokritusi pagaidu ceļa zīme,
kuras augšējā (trijstūra) daļa trāpīja man pa labajiem deniņiem, bet zemākā (četrstūris) – pa labo plecu un sāniem, uzreiz sajutu sāpes krūšu kaula rajonā. Ceļa zīmei tikko biju gājusi garām, un šķita, ka uz tās pamatnes nekādu stiprinājumu vai balstu nebija... Iespējams, tobrīd vēl nebija... Taču, kad pēc dažām stundām turpat braucām garām uz Gaiļezera slimnīcu, ceļa zīmes pamatne bija nostiprināta," atceras Inta.
Atgriezusies mājās, viņa sajutusi, ka kreisās rokas plauksta strauji pampst un sāp, smelguši deniņi, un puni galvā kļuvuši lielāki, tāpat pastiprinājušās sāpes krūtīs. Meita aizvedusi uz Gaiļezera slimnīcas traumpunktu, kur veikta galvas datortomogrāfija, ribu un plaukstas rentgens un konstatēti virspusēji ķermeņa sasitumi. Traumatologs nozīmējis ģimenes ārsta uzraudzību, miera režīmu, pretsāpju medikamentus un brīdinājis, ka sāpes tikai pastiprināsies. Tā arī noticis. Daudzo sasitumu dēļ pirmās divas nedēļas kustēties varējusi tikai ar grūtībām, abas rokas izmantot minimāli, kas ļoti sarežģījis pat elementāru ikdienas darbību veikšanu. Taču vēl grūtāk apmēram trīs nedēļas bijis dziļāk ievilkt elpu un gandrīz neiespējami nošķaudīties vai noklepoties. Nav varējusi gulēt ne uz labajiem sāniem, ne uz muguras. Tikai pamazām sāpes pārgājušas, arī sacietējumi uzsūkušies un apjomīgie zilumi izbalējuši.
Taču, kad tiekamies septembra vidū, Inta vēl joprojām jūt sāpes kreisajā plaukstā un cenšas uz tās neatbalstīties.
Dramatiskās dienas vakarā Intas znots devies uz notikuma vietu, kur nofotografējis vainīgo ceļa zīmi. Tā nu bijusi piecelta un nostiprināta. Nākamajā dienā meita Rīgas ielu remontdarbu kartē secinājusi, ka tajā vietā mainīti noslēgaku vāki. Darbu veicējs nav bijis norādīts. Viņa elektroniski vērsusies Rīgas domē, lai noskaidrotu darba veicēju. Tikai pēc mēneša saņēmusi atbildi no Rīgas domes Satiksmes departamenta, ka konkrētajā dienā un vietā reģistrēts SIA "Rīgas ūdens" avārijas darbu pieteikums, lai novērstu akas lūkas bojājumu, bet, kas konkrēti veicis darbu, departaments nav norādījis.
21. jūnijā Inta vērsusies Valsts policijā, iesniegumā izstāstot notikušā apstākļus un norādot, ka iegūto traumu dēļ nespējot veikt līgumdarbus, arī ikdienas mājas darbus darot ar piepūli un ne visu varot veikt. Viņa lūdza policiju noskaidrot, kas vainīgs pie bīstamās ceļa zīmes uzstādīšanas, lai atbildīgo iestādi vai personu informētu par notikušo, reizē arī prasot nepieļaut pagaidu ceļa zīmju uzstādīšanas un nostiprināšanas noteikumu pārkāpumus, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, kā arī no vainīgajām iestādēm vai personām saņemtu kompensāciju.