27. septembrī plkst. 19.00 Likteņdārzā norisināsies literāri muzikālā cikla "Likteņzīmes" jau ceturtais, pēdējais, koncertuzvedums "Likteņzīmes. Māris Čaklais" ar īpaši spēcinošu programmu. Tajā skanēs Imanta Kalniņa dziesmas ar Māra Čaklā vārdiem, kuras izdziedās Artūrs Skrastiņš, Marts Kristiāns Kalniņš, Līva Kalniņa, Kristiāna Stirāne, Jānis Bērziņš, Valters Sprūdžs, Ivars Kalniņš.
Dzīvē šīs personības bija ne tikai sadarbības partneri – viņus vienoja īstas draudzības saites. Viņu radītais kopdarbs ir kā vēstījums nākamajām paaudzēm, apliecinot vēlreiz un vēlreiz cilvēcisko pamatvērtību spēku cauri laikiem.
Māris Čaklais (1940–2003) – dzejnieks, esejists, prozaiķis, atdzejotājs, žurnālists un laikraksta "Literatūra un Māksla" (1987–1991), žurnāla "Karogs" (2000–2003) redaktors.
Par viņa dzeju Jānis Peters saka: "Māris bija ļoti oriģināli domājošs – viņš nav tik poētisks jeb dzejisks tādā jutekliskā latviešu klasiskās dzejas stilā. Izlasi pirmo rindu un prāto, ka drusku velk uz prozu. Un tad aiziet tik aizgrābjoši emocionālas lietas. Viņš nemaldās pa taciņām, bet pa taisnu ceļu dodas uz dzejoļa un domas mērķi. Skaidrība ir ārkārtīgi nozīmīga viņa dzejā."
Māris Čaklais daudz darbojies arī žurnālistikā, visbiežāk rakstīdams par literatūras un kultūras dzīves notikumiem. Jau studiju gados M. Čaklais strādāja vairākās redakcijās, bijis laikrakstu "Literatūra un Māksla" (1960–1966), "Padomju Jaunatne" (1962–1963) un izdevniecības "Liesma" līdzstrādnieks (1966–1969). Strādājis arī par laikraksta "Literatūra un Māksla" dzejas nodaļas vadītāju (1969–1973), bijis galvenais redaktors (1987–1991), kurš pirmais Latvijā atļāvies uz avīzes vāka nodrukāt Brīvības pieminekļa fotogrāfiju. Pēdējos dzīves gados ražīgi darbojies prozā, sarakstījis grāmatas par komponistu Imantu Kalniņu, arhitektu Gunāru Birkertu, Latvijas Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.
Dzejnieks Māris Čaklais katram no mums saistās ar kaut ko savu, vienam ausīs ieskanēsies "Dzeguzes balss", citam – "Uzsniga sniedziņš balts", vēl citam – "Lilioma dziesma" vai "Viņi dejoja vienu vasaru". Tieši Čaklais ir autors Liepājas himnai – "Pilsēta, kurā piedzimst vējš". Māra Čaklā dziesmu teksti ir pavisam īpašs gadījums, dziesmas, kas tapušas, sadarbojoties ar Imantu Kalniņu nu jau ir klasika. Taču, kā vēlāk Māris Čaklais teiks tajā pašā intervijā Andrievam Ezergailim, "man vienmēr ir interesanti strādāt, kad lietas ir uz robežlīnijas".
Aptauja
Kā vērtējat LASI.LV rakstu kvalitāti?
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
4.1 °C













































































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)













































































