1.2 °C
"Zelta mikrofona" balvas par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikas attīstībā saņems televīzijas režisore Svetlana Rudzīte un festivāla "Bildes" rīkotāja Tija Auziņa, informēja balvas pārstāve Mudrīte Grundule.
Šogad balvas pasniegšana norisināsies 29. gadu. Līdz šim mūža ieguldījuma balvu saņēmuši 34 industrijas profesionāļi, izpildītāji, komponisti un dziesmu vārdu autori. Balvas kandidātus iesaka un apstiprina Latvijas Skaņu ierakstu producentu, izdevēju un izplatītāju apvienības (LaMPA) biedri.
Balvas rīkotāji norāda, ka Rudzīte ir televīzijas muzikālo šovu tradīcijas pamatlicēja. Viss viņas darba mūžs pagājis Latvijas Televīzijā. Viņas un komandas paveiktais ir "Ielūdz Raimonds Pauls", "Krodziņā pie Paula", Raimonda Paula Ziemassvētku koncerti 1988.gadā, festivāla "Latvju ziņģe" koncerti, "TV Varavīksne", "Mikrofona" dziesmu aptaujas noslēguma koncerti, simfoniskās mūzikas koncerti, dziesmu svētku translācijas, portretraidījumi, muzikālas videofilmas, televīzijas klubiņš "Pie Vecā Ratiņa", "Jarānšovs", "Kuldīgas dzīru" estrādes lielkoncerti.
Par pirmo patstāvīgo Rudzītes darbu kļuva ansambļa "Menuets" koncerts. Profesionālā izglītība iegūta Sanktpēterburgas Mūzikas, teātra un kinematogrāfijas institūta televīzijas režisoru fakultātes televīzijas režisoru nodaļā, kas absolvēta 1975.gadā.
Drīz pēc tam kopā ar redaktori Maiju Adernieci tapa raidījums televīzijas ekrānos - Ivara Vīgnera leļļu teātra izrādei "Šveiks" sacerētu melodiju uzvedums varietē stilā ar Margaritas Vilcānes un Ojāra Grinberga piedalīšanos. Balvas rīkotāji akcentē, ka Rudzīte saucama par televīzijas muzikālo šovu tradīcijas pamatlicēju. Toreiz Jāņu naktī parādītajam uzvedumam gan sekoja Drošības komitejas reakcija, pieprasot paskaidrojumus par šo raidījumu.
Septiņdesmito gadu nogalē Rudzīte sāka muzikālo šovu tradīciju ar populāru mūziķu piedalīšanos - "TV diskotēka", "Bez mīlestības nevaru nekā", "Klasiskās mūzikas melodiju virpulī", "Svētki pilsētā". Īpaša tēma režisores darbā bija sadarbība ar Raimondu Paulu: "Ielūdz Raimonds Pauls", "Vakara melodija", videofilma "Atgriešanās", pirmais Ziemassvētku koncerts ar maestro dziesmām televīzijā 1988.gadā, vēlāk raidījumi "Paulovīzija", "Krodziņā pie Paula", festivāli "Latvju ziņģe" un maestro Līgo vakara koncerti.
Par sevišķiem nopelniem Latvijas kultūras labā 2011.gadā televīzijas ilggadējai režisorei Rudzītei piešķirts Atzinības krusts. Viņas mūža ieguldījums Latvijas populārās mūzikas attīstībā tagad tiek godināts ar Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu "Zelta mikrofons".
Grundule informēja, ka Auziņa festivālu "Bildes" aizsāka 1985. gada rudenī. Viņa dzimusi Valgā, mācījās Valkas 1. vidusskolā. Auziņa ir beigusi Valkas mūzikas skolu, kas atbalsojās turpmākajā profesionālajā darbībā, jau strādājot Rīgas Tehniskās universitātes Studentu klubā par kultūras masu darba vadītāju. Viņas pārziņā bija atpūtas pasākumu, koncertu un izstāžu organizēšana. Tā radās iespēja iepazīties ar radošo inteliģenci - jaunajiem māksliniekiem, fotogrāfiem, literātiem, arhitektiem. Uz koncertiem aicinātie mūziķi kļuva par draugiem un domubiedriem daudzu gadu garumā. Pasākumi notika gan augstskolas lielajā zālē, gan Anglikāņu baznīcā, kas tolaik bija Studentu kluba mājvieta.
Auziņas darbīgums īstenojās ne tikai studentu ballīšu organizēšanā, bet arī Teātra un Mākslas dienu, institūta diskotēku konkursu rīkošanā. Daudzus gadus viņa pulcināja aktīvākos pārstāvjus uz mācību gada noslēguma pasākumu "Puķu nakts" - ballīti bez reklāmas, toties ar daudzpusīgu muzikālo programmu.
Auziņas gādībā tika organizēti koncerti Studentu celtnieku vienību (SCV) festivālu dalībniekiem pagājušā gadsimta 80. gados. Vēlāk pēc Auziņas iniciatīvas sarīkoti vairāki studentu celtnieku vienību veterānu salidojumi ar atbilstošiem muzikāliem priekšnesumiem.
Deviņdesmito gadu sākumā Rīgas Arhitektu namā darbojās Auziņas mūzikas salons, veidojot tobrīd tam laikam jaunu mūziķu sanākšanas - kluba tradīciju. Auziņas rosinātas un daudzus gadus veidotas ir dziesminieces Austras Pumpures vārdadienas svinības jeb Austras diena. Šo darbu šobrīd turpina "Austras biedrība".
No 1985. gada, katru rudeni mūziķi, Auziņas rosināti, sniedza radošo atskaiti, mākslinieki rādīja savas muzikālās dotības, tapa spontānas apvienības, uzstājās pieredzējuši kolektīvi. "Bildēs" notikušas spilgtas debijas, ieskaitot grupas "Opus pro", "Time After Time", "Rīgas viļņi", "Labvēlīgais tips", "Dzidriņas Megasistēma", "Rebel", "Putnu balle", "Mirta un Hot Acoustic", "Stiprās sievas", te radās iespēja pirmoreiz plašākai publikai savu daiļradi demonstrēt "Dzeltenajiem pastniekiem", Pitam Andersonam ar "Arhīvu", "Prāta vētrai".
2003. gadā izveidots "Bilžu birojs", kas nodarbojas ar koncertu, izstāžu, citu pasākumu rīkošanu, kā arī izdevējdarbību - klajā nākuši mūzikas albumi, kā arī kalendāri un mākslas grāmatas, atspoguļojot "Bilžu" mākslas sadaļu.
Daudzus gadus "Bildes" Latvijas mūzikas biedrības rīkotajās mūziku aptaujās atzītas par "Gada muzikālo notikumu Latvijas mūzikas dzīvē", Auziņai un festivālam pasniedzot balvas "Raimonds". Par ilggadēju un nesavtīgu ieguldījumu Latvijas kultūrā kultūras darbiniece, ilggadējā mūzikas un mākslas festivāla "Bildes" organizatore Auziņa 2009. gadā kļuva par Atzinības krusta kavalieri un 2015. gadā saņēma KM Atzinības rakstu. Par ilggadējo, pašaizliedzīgo ieguldījumu mūzikas industrijā Auziņai tiks pasniegta Latvijas mūzikas ierakstu gada balva "Zelta Mikrofons 2025".
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties un reizi nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
