Paplašinot vērtējamo albumu klāstu, kā arī ieviešot vienu jaunu nomināciju un ierobežojumus ar mākslīgā intelekta palīdzību tapušiem darbiem, "Zelta mikrofons" no otrdienas sāk ierakstu pieņemšanu.
Kā preses konferencē žurnālistiem norādīja Latvijas producentu un izpildītāju apvienības (LaIPA) valdes priekšsēdētājs Uģis Higo Glāzītis-Āboltiņš, darbu pieņemšana notiks līdz 1. decembrim. Tāpat decembrī plānots paziņot balvas nominantus, savukārt "Zelta mikrofona" ceremonija notiks nākamā gada 18. janvārī Latvijas Nacionālajā teātrī.
"Zelta mikrofona" žūrijas priekšsēdētājs Jānis Žilde uzsvēra, ka apstiprinātajā balvas nolikumā ir pāris papildinājumi, taču, viņaprāt, nav būtisku izmaiņu, piemēram, netiks vērtēti ieraksti, kas ir pilnībā tapuši ar mākslīgā intelekta palīdzību, taču tas nenozīmē, ka to nevar izmantot kā rīku.
Tāpat Žilde uzsvēra, ka paredzēta viena jauna nominācija - "Gada mūzikas ierakstu producents", kas, žūrijas priekšsēdētāja ieskatā, ir kvalitatīvi un kvantitatīvi izvērtējama. Viņš skaidroja, ka par kvalitāti liecinās skaņu ierakstu producenta darbu nomināciju skaits "pieciniekā", bet kvantitāti - ja producenta darbi ir saņēmuši vairākas nominācijas, matemātiski apsteidzot citus, tad producents saņems "Zelta mikrofona" balvu.
Viņš akcentēja, ka būtisku izmaiņu nav arī žūrijas sastāvā. Tajā darbosies gandrīz 50 žūrijas locekļi, kuru vidū ir arī jaunie mūzikas žurnālisti. Žilde teica, ka ir plāns uzaicināt arī ekspertus no literārās pasaules.
"Žūrija ir dinamisks, mainīgs veidojums, bet principi, pēc kādiem vērtējam ierakstus, nemainās - katru nomināciju vērtēs vismaz septiņi žūrijas locekļi,"
preses konferencē pauda "Zelta mikrofona" žūrijas priekšsēdētājs.
Viņš norādīja, ka "Zelta mikrofons" paliek uzticīgs savām tradīcijām un turpinās kā pamatformātu vērtēt albumu. Pēc Žildes paustā, nolikumā ir samazināts albuma garums. Par albumu uzskatīs arī 15 minūšu garu minialbumu. Viņš uzsvēra, ka aizvadīto gadu laikā ir notikušas izmaiņas cilvēku klausīšanās paradumos - straumēšanas servisi parāda tendenci, ka apmēram 70% klausītāju atskaņošanai izvēlas atsevišķas dziesmas vai dziesmu sarakstus.
"Lai arī albuma formāts ir zaudējis savu nozīmību, tas nav zaudējis savu būtību kā metode. Īpaši svarīgi tas ir mūziķiem, kuri vēl aizvien domā albuma kategorijās. [..]
Tā ir iespēja paust dziļāku konceptuālu vēstījumu, ko nevar izdarīt ar vienu dziesmu, tas disciplinē māksliniekus, jo ir kaut kāds kvalitātes siets, lai atlasītu labākās no saradītā albuma formātā. Tas ir arī pieturpunkts vēsturē," sacīja Žilde, piebilstot, ka runas par albuma formāta nāvi ir pāragras un "Zelta mikrofons" turpinās vērtēt albumus.
Savukārt LaIPA valdes locekle, "Zelta mikrofona" radošā direktore Agnese Rozniece, kura plašāk pazīstama kā Agnese Rakovska, preses konferencē norādīja, ka ceremonijas tapšanā ir iesaistīts režisors Uģis Olte. Viņa pauda prieku, ka, tiekoties un runājot ar Olti par to, ko šogad varētu pateikt, viens no vārdiem bijis izglītība.