Iedzīvotāji necietīs, bet darbinieki pat iegūs. Tāds ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadības pretarguments Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības iebildumiem pret ieceri samazināt “ātrās palīdzības” darbinieku skaitu, darba laiku un brigāžu skaitu naktīs. Viedokļu krustugunīs nonāca 360TV ziņas “Ziņneši”, mēģinot noskaidrot, vai un kādas būs sekas arodbiedrības pārmetumiem.
Izmaiņas NMPD darba organizācijā esot plānotas tā, lai neciestu iedzīvotāji un pakalpojumu kvalitāte. Izmaiņas skars tikai darbiniekus, tā apgalvo dienesta vadība. NMPD Brigāžu atbalsta vadības centra vadītājs Dmitrijs Sergejevs norāda, ka viena no pārmaiņām būs izmaiņas tālruņa 113 darba organizācijā. Darbinieki, kuri pieņem izsaukumus no iedzīvotajiem, nestrādās 24 stundu maiņās, bet 8 stundu maiņās. Tas ļaušot uzlabot izsaukuma pieņemšanas kvalitāti un pacientu drošību, jo maiņas beigās darbinieki vairs nebūs noguruši.
Tāpat arī jaunais modelis paredz, ka darbinieku darba vieta darba līgumos būs brigāžu atbalsta centrs ar visiem punktiem. Šīs pārmaiņas ļaušot novērst darbinieku iztrūkumu kādā punktā un iedzīvotajiem tiks nodrošināta brigāžu pieejamība visos punktos. Vēl pārmaiņas paredz, ka atsevišķās vietās Latvijā, kur iedzīvotāju skaits samazinājies un izsaukumu kļuvis mazāk, iecerēta parēja no 3 cilvēku brigādēm uz 2 cilvēku brigādēm.
Arodbiedrība ar šīm pārmaiņām nav mierā, tapāt ka ar to, ka plānotās pārmaiņas netika apspriestas ar viņiem. Dienestā savukārt teic, ka operatīvā darba organizēšanas jautājumus neesot bijis nepieciešams saskaņot ar arodbiedrībām.
Nākamnedēļ abām pusēm ir plānotas pārrunas, kurās iedzīvotāju un arodbiedrības bažas dienests varēšot kliedēt. Sergejevs norāda, ka gaidāmās pārmaiņas NMPD pakalpojumu kvalitāte noteikti necietīs, savukārt atsevišķās pozīcijās tā pat uzlabosies.
VIDEO:
Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, X, Bluesky, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.
Abonē LASI.LV gadam vai kādu no "Latvijas Mediju" periodiskajiem izdevumiem 2026. gadam, un laimē 1500 eiro vai Philips kafijas automātu. Loterijas atļaujas nr. 8744.
Pieraksties LASI.LV redaktora vēstkopai šeit.
Pieraksties vēstkopai un divas reizes nedēļā saņem padziļinātu LASI.LV galvenā redaktora aktuālo ziņu, kompetentu viedokļu un interesantāko interviju apkopojumu.
Ko tu saņemsi:
- Daudzveidīgus komentārus un kompetentus Latvijas Mediju žurnālistu un autoru viedokļus par aktuālo
- Ekspertu komentārus par dažādiem praktiskiem, noderīgiem tematiem
- Aizraujošus materiālus par vēsturi, psiholoģiju, kultūru
- Gata Šļūkas karikatūru
- Tavā e-pasta kastītē katru ceturtdienu
6.2 °C
















































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






































































































































