17 °C
Kaut gan Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam sasniegt Eiropas Savienības klimatneitralitāti, Krievijas iebrukums Ukrainā pāris plānotos darbus pamainījis, piemēram, atteikšanos no dabasgāzes kā fosilā kurināmā.
2022. gadā Eiropas Parlaments pat atbalstīja dabasgāzes un arī atomenerģijas nokristīšanu par zaļo enerģiju, lai dabasgāzi no ASV un Tuvo Austrumu valstīm varētu masveidā izmantot Krievijas gāzes vietā. Tādējādi pieaugošais Eiropas pieprasījums pēc gāzes nozarei devis signālu – investēt!
Finanšu medijs "Bloomberg" ziņo, ka nākamo desmit gadu laikā uzņēmumi, pamatā ar ASV īpašnieku struktūru, investēs 223 miljardus dolāru, lai palielinātu dabasgāzes "izpumpēšanu" no zemes. Savukārt vēl triljons dolāru varētu ieguldīt dažādās gāzi darbināmās stacijās un ražotnēs. "Bloomberg" norāda, ka Eiropas dabasgāzes patēriņš šogad augs par 3%, kas ir vairāk nekā vidēji pasaulē.
Tiesa gan, dabasgāze no fosilajiem kurināmajiem rada mazāko izmešu apjomu, tomēr to iespaidu uz klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu nevar ignorēt.
Piemēram, ASV prezidenta Džo Baidena administrācija uz laiku apturējusi sašķidrinātās dabasgāzes eksporta licenču izsniegšanu, kamēr notiek pētījumi par LNG ietekmi uz klimata pārmaiņām. Domājams, ka no pētnieku lēmumiem būs atkarīga miljardiem dolāru nākotne, tostarp šī kurināmā nonākšana vai nenonākšana Eiropā.
Vai Eiropa nerīkojas liekulīgi? No otras puses – Vācija investīcijas gāzes infrastruktūrā redz kā investīcijas nākotnē, pēcāk šo infrastruktūru pielāgojot zaļajam ūdeņradim.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš šajā ziņā nesaredz nekādu pretrunu, jo gāze – lai gan fosilais resurss – kā kurināmais palīdz pārejas procesā no dabai nedraudzīgākiem fosilajiem kurināmajiem. "Tas ir tāpat kā ar Veco derību un Jauno derību, kur teikts, ka Dievs uzticēja cilvēkiem atbildību par dabu.
Zaļā kursa galvenais mērķis ir nostabilizēt un pat samazināt globālo temperatūru. Lai izpildītu šo uzdevumu, mums jāpanāk CO2 samazināšana.
Zaļais kurss izklausās pēc kaut kā, kas būtu saistīts tikai ar mežu stādīšanu, saules un vēja parku būvniecību, bet tas tomēr ir kas vairāk. Dabasgāze nodrošina enerģētisko drošību, siltumu, elektrību, arī transportu. Vispirms ir jāmēģina aizvietot lielākos emitētājus, un tie ir ogļu kurinātāji un jau pēc tam – transports," norāda Ozoliņš. Viņš ir pārliecināts arī, ka būtu jānošķir vienkārša gāzes dedzināšana no gāzes izmantošanas, lai radītu kādu pievienoto vērtību – preces, kuras var kalpot gadu desmitiem.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
