Overcast 3 °C
P. 01.03
Ilgvars, Ivars
Viena no Latvijas jaunākajām ilgtspējīgajām būvēm, "Pillar" piederošais biroju komplekss "New Hanza" Rīgā, kas uzbūvēta, ievērojot "BREEAM" starptautiskā sertifikāta nosacījumus. Uz vienas no būves fasādēm ir izvietoti saules paneļi, pie ēkas uzstādītas elektrouzlādes stacijas, visa koplietošanas daļa veidota tā, lai cilvēki ar dažādām mobilitātes iespējām varētu šo vidi ērti izmantot.
Viena no Latvijas jaunākajām ilgtspējīgajām būvēm, "Pillar" piederošais biroju komplekss "New Hanza" Rīgā, kas uzbūvēta, ievērojot "BREEAM" starptautiskā sertifikāta nosacījumus. Uz vienas no būves fasādēm ir izvietoti saules paneļi, pie ēkas uzstādītas elektrouzlādes stacijas, visa koplietošanas daļa veidota tā, lai cilvēki ar dažādām mobilitātes iespējām varētu šo vidi ērti izmantot.
Foto: Dainis Bušmanis / Latvijas Mediji

Kopš gada sākuma, izsludinot būvniecības konkursus, lielai daļai ēku obligāts ir zaļais publiskais iepirkums.

Sagaidāms, ka šīs jaunās prasības būvniecības iepirkumiem palīdzēs nodrošināt sabiedrībai ilgtspējīgākas, dabai draudzīgākas būves, cita starpā veicinot energotaupību.

Zaļais publiskais iepirkums (ZPI) Latvijā ieviests 2017. gadā, un līdz šā gada 1. janvārim obligātās ZPI iepirkuma prasības bija noteiktas septiņām produktu grupām. Tomēr būvniecības nozarē izpratne par ZPI nosacījumu izpildi bija ļoti izplūdusi. Piemēram, par būvniecības ZPI uzskatīja arī tādu iepirkumu, kurā vienīgais ilgtspējīgais risinājums bija telpu apgaismojumam izmantotās energotaupīgās spuldzes. Kopš šā gada 1. janvāra šāda interpretācija vairs nav iespējama.

Zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) nosacījumu ieviešana ir saistīta ar virzību uz apritīgas būvniecības izveidi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs 2050. gadā un uz klimata mērķu sasniegšanu būvniecībā. 

"ES Zaļais kurss nosaka zaļināšanas prasības, un zaļais publiskais iepirkums ir viens no zaļināšanas instrumentiem," 

plašāku ZPI nozīmi skaidro Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets.

Runājot par būvniecību, zaļās ilgtspējas prasības gan pagaidām būs jāievēro vien tā saucamās trešās grupas būvju projektēšanā, būvniecībā, pārbūvē un nojaukšanā – birojiem, izglītības ēkām, zinātnes ēkām, viesnīcām, dzīvojamām ēkām, kuras ir augstākas par sešiem stāviem, veselības aprūpes iestāžu ēkām, sabiedriskās ēdināšanas ēkām, lauksaimniecības ēkām, glabātavām, rūpnieciskās ražošanas ēkām, sporta ēkām un tirdzniecības ēkām. Piebildīšu, ka būvniecība rada aptuveni 30% siltumnīcefekta gāzu emisiju, tāpēc ir svarīgi tās iespējami daudz mazināt.

Pasūtītājs ir tiesīgs arī noteikt prasību publiskā iepirkumā sertificēt būvprojektu un ēku atbilstoši kādai no starptautiski atzītām ilgtspējas sertifikācijas sistēmām (BREEAM, LEED, DGNB u. c.). Šajā gadījumā pasūtītājs nosaka sasniedzamo sertifikācijas līmeni vismaz 50% apmērā no attiecīgās sertifikācijas sistēmas maksimālo prasību līmeņa, un, ja šādu rezultātu sasniedz būvniecības ieceres īstenošanas rezultātā, tad iepirkums atbilst ZPI prasībām.

Piebildīsim, ka zaļās, ilgtspējas prasības turpmāk būs jāievēro arī ar ES fondu naudu būvētajos zaļajos objektos.

Ieguvumu vidū – energoekonomija

Jaunākā pieejamā zaļā iepirkuma statistika attiecas uz 2022. gadu, kad Latvijā publiskajam iepirkumam tērēja 11,7% iekšzemes kopprodukta (IKP) un ar ZPI principu pielietojumu īstenoja pavisam 1770 iepirkumus, kas no kopējā iepirkumu daudzuma (12 002 iepirkumiem) ir 14,7%.

ZPI 2022. gadā naudas izteiksmē veidoja 1,3 miljardus eiro (bez PVN) jeb 3,5% no IKP. ZPI principi pavisam piemēroti 1770 iepirkumos.

Viena vai vairāku ZPI principu ievērošana būvniecībā 2022. gadā pavisam veidoja 33,3% no kopējās ZPI naudas summas jeb vairāk nekā 393,5 milj. eiro. Jānorāda, ka 

zaļo, ilgtspējas prasību ievērošana būvniecībā līdz šā gada 1. janvārim (tātad – arī 2022. gadā) bija brīvprātīga, kopš aizvadītā gada 1. augusta obligāta tā kļuva vienīgi biroju būvniecībā.

Valdības apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā "Par zaļā iepirkuma izmantošanu valsts pārvaldē 2022. gadā" teikts, ka pēc iepirkumu daudzuma piegāžu iepirkumu īpatsvars ir 50%, pakalpojumu iepirkumu īpatsvars ir 27%, bet būvdarbu iepirkumu īpatsvars 23%. Vērtējot pēc kopējās līgumcenas, pakalpojumu īpatsvars bija 52%, būvdarbu īpatsvars 31%, bet piegāžu īpatsvars 17%. VARAM Koordinācijas departamenta direktors Māris Klismets ZPI būvniecībā vērtē šādi: "Ņemot vērā, ka līdz 31. decembrim ZPI būvniecībā bija piemērojams brīvprātīgi, tad pietiekami augstais zaļā publiskā iepirkuma īpatsvars būvniecības iepirkumos ir labs rādītājs. Pēc šā gada 1. janvāra, kad trešās grupas ēkām zaļais publiskais iepirkums kļūst obligāts, sagaidāms, ka zaļo publisko iepirkumu īpatsvars turpinās palielināties.

Pārsvarā būvniecībā lielie projekti tiek realizēti ar ES atbalstu. Un šo nozari būtiski ietekmē ES fondu līdzekļu pieejamība."

Salīdzinājumam un pārdomām – Lietuvā ZPI īpatsvars būvniecībā ir 89%, sešas reizes lielāks nekā Latvijā. Arī Somijā situācija ir labāka nekā Latvijā.

Reklāma

M. Klismets nosauc šādus ieguvumus no obligātās ZPI kārtības ieviešanas būvniecībā: valsts un pašvaldību sektorā būvēs kvalitatīvākas un ilgtspējīgākas ēkas, lielāka uzmanība būs pievērsta iekštelpu gaisa kvalitātei, samazināts enerģijas patēriņš, ēku ekspluatējot, mazāki izdevumi par enerģiju no valsts un pašvaldību budžetiem, būvniecības atkritumu apsaimniekošanas uzlabošana, šķirošana un atkārtota izmantošana, rūpes par vidi.

Uzmanīs, lai zaļā pieeja procesā nepazūd

Latvijas Ilgtspējīgās būvniecības padomes asociētā biedre un Latvijas Būvnieku apvienības padomniece Brigita Vīksne teic, ka valsts ar obligāto ZPI ir paudusi savu vēlmi rādīt labo piemēru, tomēr līdz šim Latvijā labo piemēru vienmēr rādījis komercsektors. "Tie ir pasūtītāji, uzņēmēji, kas pasūta ilgtspējīgās ēkas," zina teikt B. Vīksne. 

"Valsts sektorā pirms vairākiem gadiem uzbūvētā Ogres bibliotēka aizvien ir vienīgais ilgtspējīgais sertificētais lielākais objekts. 

Savukārt privātuzņēmēji pēc ilgtspējas principiem Latvijā ir pasūtījuši un uzbūvējuši ievērojamu daudzumu ēku."

Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs teic, ka būvuzņēmēji atzinīgi vērtē jauno obligāto zaļā publiskā iepirkuma regulējumu un vienlaikus cer, ka jaunajam regulējumam gatavs ir arī pasūtītājs. "ZPI lielā ES un pasaules klimata neitralitātes mērķa sasniegšanai ir vienkāršs bāzes scenārijs. Tas ir pamatu pamats sākt virzību uz kvalitāti. Lielāks satraukums būvniekiem ir par to, lai pasūtītājiem būtu pietiekami profesionāla izpratne par ZPI, kam seko finanšu atbalsts šāda projekta īstenošanai. Visticamāk, šis virziens ātrumu uzņems pakāpeniski. Mūsu vēlējums ir, lai iepirkuma īstenošanas laikā pasūtītāji nelūgtu būvniekam mainīt iepirkuma specifikācijas pozīcijas. Ja projekts būs profesionāli sagatavots, būvnieki būs priecīgi to īstenot un lepoties ar veikumu." Tātad būvnieki pauž raizes par pasūtītāja iepirkuma veicēja pietiekamu kompetenci.

Savukārt B. Vīksne, papildinot E. Kupču, uzsver vairākus būtiski atšķirīgus nosacījumus salīdzinājumā ar agrāk īstenoto brīvprātīgo ZPI būvniecības nozarē: "Patlaban iepirkuma ekspertiem ir jāmēra zaļās būvniecības rezultāts – kā tas atbilst iepirkuma nolikumā norādītajiem mērķiem. Agrāk šāda pieeja nereti izpalika. Tika ļoti atbildīgi sagatavots iepirkuma nolikums – pilnībā ievērojot iepirkuma regulējumu, tomēr vēlāk – saskaņoti alternatīvi risinājumi. Būvniecībā izmaiņas veic gandrīz visos projektos, īpaši daudz pēdējos gados, un līdz ar to rezultāts nav atbilstošs sākotnējai iecerei. Patlaban ZPI regulējums paredz izmaiņu veikšanu, ņemot vērā ZPI prasības. Tam ir arī plašāks tvērums, tostarp jaunā būvniecība, pārbūve un projektēšana. Daži ZPI nosacījumi ir piemērojami arī būvju nojaukšanas darbiem."

Būvniecības ZPI līgumā ir jābūt iekļautām vairāku nosacījumu izpildes pārbaudēm, toskait – prasībai par būves energosertifikāta atjaunošanu trīs gadus kopš būves nodošanas ekspluatācijā. 

Ir noteikts maksimālais pieļaujamais neatjaunojamās enerģijas īpatsvars patēriņā. Lai to nepārsniegtu, būvē, iespējams, būs jāuzstāda atjaunojamās enerģijas avoti. 

Būves projektētājam ir jāparedz arī pasīvie risinājumi. Tātad, vēloties uzsākt ZPI, vēl pirms jaunbūves projektēšanas darbiem ir jāizvēlas arī pareizs ēkas novietojums. Nākamais jaunums – četras nedēļas pēc būves pabeigšanas telpās ir jāveic gaisa kvalitātes mērījumi. B. Vīksne teic, ka tie attiecas uz apdares materiālu un uz iekštelpu virsmu materiālu kvalitāti, uz veselībai kaitīgiem izgarojumiem. E. Kupčs papildina: "Uzraudzība liks pasūtītājam noteikti būt rūpīgākam, domājot par visu procesu, tas nozīmē, ka ilgtermiņā varam sagaidīt mazāk remontdarbu ēkā un lētākas būs arī tās uzturēšanas izmaksas. Jaunais iepirkums risina arī apkārtējās vides sakārtošanu, tostarp, balstoties uz ZPI, tiek nodrošināta mazāka atkritumu daudzumu radīšana, atkritumu šķirošana, ērtākas vides izveide ar auto stāvvietām un velonovietnēm un mikromobilitātes nodrošināšana."

"Pasūtītājam ir jāaudzē kompetence un sava līdzatbildība procesā, kas ir ļoti pozitīvi," rezumē B. Vīksne.

Valsts īpašumu apsaimniekotāji esot gatavi

Lielākā valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmuma VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova ir gandarīta, ka nacionālā līmenī vienojamies par kopīgu izpratni, ka arī būvniecība kā process un ēka kā gala rezultāts var būt radīta ar atbildību pret vidi un cilvēku: "Izpratne par ilgtspējīgām ēkām mainās, un līdzi tam būs jāmainās arī mums. 

Jaunā noteikumu redakcija ir kā pamats, bet secinājumus nozare varēs izdarīt pēc pirmajiem projektiem: uzlabot gan ZPI, gan savu praksi."

J. Gavrilova arī uzsver, ka būvējot, pārbūvējot un restaurējot ir ļoti būtiski, lai ieguvējs būtu arī ēkas ikdienas lietotājs. Tātad tie cilvēki, kuri šajās ēkās darbojas, tās regulāri apmeklē. Ikviena cilvēka labsajūtu un arī veselību nodrošinās atbildīga materiālu izvēle, pārdomāta ventilācija, telpu sildīšana un dzesēšana, apgaismojums, ergonomika, automatizācijas iespējas, racionāls un organizācijas vajadzībām atbilstošs telpu plānojums.

J. Gavrilova: "Prakse rāda, ka varam skatīties plašāk, meklējot katrai ēkai un projektam piemērotāko variantu. Piemēram, ZPI prasa biroja telpās nodrošināt noteiktu darba vietu skaitu ar skatu uz ārtelpu, aizsardzību no saules. Nozares labā prakse rāda, ka varam iekļaut dažādus apgaismojuma avotus līdztekus dabiskajai gaismai, iespējas apgaismojumu pielāgot savām vajadzībām vai arī sensoru un automātiskos risinājumus, kas apgaismojumu vai tā kontroles līdzekļu lietojumu automatizē. Ja ir spožāka saule, automātiski nolaižas žalūzijas, ja telpā nav cilvēka – apgaismojums izslēdzas automātiski."

VNĪ zaļajam publiskajam iepirkumam līdzvērtīgas, pat detalizētākas prasības ir apkopojuši VNĪ "Ilgtspējas prasībās", kuras kā obligātas tiek piemērotas projektos, kuru vērtība pārsniedz miljonu eiro. Pirmais projekts, kur ilgtspējas prasības iekļaus visplašākā mērogā, ir jaunas robežšķērsošanas vietas izveide Kundziņsalā (patlaban notiek tā projektēšanas pirmais posms). Daļēji ilgtspējas prasības esot iekļautas Ģenerālprokuratūras ēkas Rīgā, Kalpaka bulvārī 6, atjaunošanas projektā, kurā būvdarbus varētu sākt šā gada otrajā pusē. 

Ilgtspējas prasību elementus var redzēt arī VNĪ agrāk īstenotajos attīstības projektos, toskait atjaunotajā Rīgas pils kastelā, kur daļa mēbeļu veidotas no restaurācijas procesā saglabātām sijām. 

Savukārt Dailes teātra skvērā renovācijā atkārtoti tika izmantotas akmens flīzes, kā arī tā zemākajā vietā izveidota apzaļumota lietusūdens infiltrācijas ieplaka – moderns risinājums, kas ilgtspējīgā veidā sakārto lietus notekūdeņu novadīšanu.

Pašvaldības vēlas uzkrāt pieredzi

Cēsu novada pašvaldības Juridiskā departamenta iepirkumu nodaļas vadītāja Maija Klimoviča teic, ka pašvaldība jauno kārtību vērtē pozitīvi tāpēc vien, ka, prasības nosakot par obligātām, tiks veicināts rezultāts. Tagad liela daļa pasūtītāju ievērojot vien zaļo iepirkumu prasību minimumu, galvenokārt tādēļ, ka tas ir finansējuma jautājums. Uz jautājumu, vai Cēsu novada iepirkumu eksperti ir pietiekami zinoši ZPI prasību formulēšanā iepirkuma nolikumā un šā iepirkuma īstenošanā, M. Klimoviča atbildēja, ka Cēsu novada pašvaldība patlaban vēl tikai plāno vairākus svarīgus projektus, kur jaunās prasības būs piemērojamas obligāti, tāpēc patlaban esot pāragri atbildēt par gatavību. 

"Sākot darbu pie konkrēta iepirkuma, sapratīsim pilno zaļā publiskā iepirkuma nosacījumu spektru. Patlaban varam runāt vien teorētiski, praktiskā puse parādīsies tikai darba rezultātā,"

tā M. Klimoviča. Pirmie plāni, kas saistīti ar būvniecības obligātā ZPI pielietojumu, esot Cēsu pilsētas vidusskolas daļēja pārbūve, Priekuļu vidusskolas pilna mēroga pārbūve un Krājumu glabātavas jaunbūve.

Savukārt Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektora vietnieks būvniecības jautājumos Didzis Jēriņš par jauno ZPI kārtību saka: "Lai izvērtētu likumdošanas normu ietekmi uz būvniecības procesu, ir nepieciešama pieredze to īstenošanā. Liepājas valstspilsētas pašvaldībai ir kvalificēti inženiertehniskie darbinieki, kas var sagatavot tehniskās specifikācijas. Protams, tas prasa papildu laiku, taču šādi būvobjekti tiek realizēti reti. Iespējams, palielināsies būvizmaksas, kas var sarežģīt projektu īstenošanu." D. Jēriņš pieļauj, ka mazākajām pašvaldībām, iespējams, būs grūtāk piesaistīt būvniecības speciālistus. Pēc viņa pieredzes, liels izaicinājums ir projektētāju darba kvalitāte, īpaši tām būvkompānijām, kuras uz katru projektu veido jaunu komandu, piesaistot projektētājus īslaicīgi. "Būvkompānijām ar saviem pastāvīgiem speciālistiem un pieredzi darboties jaunā režīmā, visticamāk, problēmu nebūs," tā D. Jēriņš. Liepājas valstspilsēta šajā gadā ir iecerējusi izsludināt būvdarbu ZPI konkursu bērnudārza "Kriksītis" būvniecībai Eduarda Veidenbauma ielā.

Viena no Latvijas jaunākajām ilgtspējīgajām būvēm, "Pillar" piederošais biroju komplekss "New Hanza" Rīgā, kas uzbūvēta, ievērojot "BREEAM" starptautiskā sertifikāta nosacījumus. Uz vienas no būves fasādēm ir izvietoti saules paneļi, pie ēkas uzstādītas elektrouzlādes stacijas, visa koplietošanas daļa veidota tā, lai cilvēki ar dažādām mobilitātes iespējām varētu šo vidi ērti izmantot.

Kas ir zaļais publiskais iepirkums jeb ZPI?

  • Publisko iepirkumu likumā zaļais iepirkums ir definēts šādi: tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkums, kuru ietekme uz vidi to aprites ciklā ir mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem ar tādu pašu lietojuma mērķi, kas iegādāti, nepiemērojot zaļā publiskā iepirkuma principus.

ZPI prasības un kritēriji

ZPI prasības un kritēriji projektēšanai:

  • Primārās enerģijas patēriņa novērtējums un primārās neatjaunojamās enerģijas maksimālais slieksnis;
  • Velosipēdu un mikromobilitātes transporta līdzekļu novietne;
  • Atkārtoti izmantojamu vai pārstrādājamu atkritumu uzglabāšana;
  • Ūdens taupīšanas ietaises;
  • Vizuālais kontakts ar ārtelpu;
  • Ventilācija un gaisa kvalitāte;
  • Izbūves un apdares materiālu izvēle;
  • Pasīvie iekštelpu klimata regulēšanas risinājumi;
  • Atkārtoti izmantotu materiālu vai viegli pārstrādājamu materiālu izmantošana.

ZPI prasības un kritēriji būvdarbiem:

  • Likumīgas izcelsmes kokmateriāli;
  • Atkritumu apsaimniekošana būvobjektā;
  • Izbūves un apdares materiālu ietekme uz iekštelpu gaisa kvalitāti.

ZPI prasības un kritēriji likvidēšanas, nojaukšanas un būvlaukuma sagatavošanas darbiem:

  • Būvgružu (tai skaitā demontēšanas) šķirošana un nodošana speciālos poligonos.

Avots: MK noteikumi nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība".

 

Sava enerģija

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma