Būvniecības ZPI līgumā ir jābūt iekļautām vairāku nosacījumu izpildes pārbaudēm, toskait – prasībai par būves energosertifikāta atjaunošanu trīs gadus kopš būves nodošanas ekspluatācijā.
Ir noteikts maksimālais pieļaujamais neatjaunojamās enerģijas īpatsvars patēriņā. Lai to nepārsniegtu, būvē, iespējams, būs jāuzstāda atjaunojamās enerģijas avoti.
Būves projektētājam ir jāparedz arī pasīvie risinājumi. Tātad, vēloties uzsākt ZPI, vēl pirms jaunbūves projektēšanas darbiem ir jāizvēlas arī pareizs ēkas novietojums. Nākamais jaunums – četras nedēļas pēc būves pabeigšanas telpās ir jāveic gaisa kvalitātes mērījumi. B. Vīksne teic, ka tie attiecas uz apdares materiālu un uz iekštelpu virsmu materiālu kvalitāti, uz veselībai kaitīgiem izgarojumiem. E. Kupčs papildina: "Uzraudzība liks pasūtītājam noteikti būt rūpīgākam, domājot par visu procesu, tas nozīmē, ka ilgtermiņā varam sagaidīt mazāk remontdarbu ēkā un lētākas būs arī tās uzturēšanas izmaksas. Jaunais iepirkums risina arī apkārtējās vides sakārtošanu, tostarp, balstoties uz ZPI, tiek nodrošināta mazāka atkritumu daudzumu radīšana, atkritumu šķirošana, ērtākas vides izveide ar auto stāvvietām un velonovietnēm un mikromobilitātes nodrošināšana."
"Pasūtītājam ir jāaudzē kompetence un sava līdzatbildība procesā, kas ir ļoti pozitīvi," rezumē B. Vīksne.
Valsts īpašumu apsaimniekotāji esot gatavi
Lielākā valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanas uzņēmuma VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes locekle Jeļena Gavrilova ir gandarīta, ka nacionālā līmenī vienojamies par kopīgu izpratni, ka arī būvniecība kā process un ēka kā gala rezultāts var būt radīta ar atbildību pret vidi un cilvēku: "Izpratne par ilgtspējīgām ēkām mainās, un līdzi tam būs jāmainās arī mums.
Jaunā noteikumu redakcija ir kā pamats, bet secinājumus nozare varēs izdarīt pēc pirmajiem projektiem: uzlabot gan ZPI, gan savu praksi."
J. Gavrilova arī uzsver, ka būvējot, pārbūvējot un restaurējot ir ļoti būtiski, lai ieguvējs būtu arī ēkas ikdienas lietotājs. Tātad tie cilvēki, kuri šajās ēkās darbojas, tās regulāri apmeklē. Ikviena cilvēka labsajūtu un arī veselību nodrošinās atbildīga materiālu izvēle, pārdomāta ventilācija, telpu sildīšana un dzesēšana, apgaismojums, ergonomika, automatizācijas iespējas, racionāls un organizācijas vajadzībām atbilstošs telpu plānojums.
J. Gavrilova: "Prakse rāda, ka varam skatīties plašāk, meklējot katrai ēkai un projektam piemērotāko variantu. Piemēram, ZPI prasa biroja telpās nodrošināt noteiktu darba vietu skaitu ar skatu uz ārtelpu, aizsardzību no saules. Nozares labā prakse rāda, ka varam iekļaut dažādus apgaismojuma avotus līdztekus dabiskajai gaismai, iespējas apgaismojumu pielāgot savām vajadzībām vai arī sensoru un automātiskos risinājumus, kas apgaismojumu vai tā kontroles līdzekļu lietojumu automatizē. Ja ir spožāka saule, automātiski nolaižas žalūzijas, ja telpā nav cilvēka – apgaismojums izslēdzas automātiski."
VNĪ zaļajam publiskajam iepirkumam līdzvērtīgas, pat detalizētākas prasības ir apkopojuši VNĪ "Ilgtspējas prasībās", kuras kā obligātas tiek piemērotas projektos, kuru vērtība pārsniedz miljonu eiro. Pirmais projekts, kur ilgtspējas prasības iekļaus visplašākā mērogā, ir jaunas robežšķērsošanas vietas izveide Kundziņsalā (patlaban notiek tā projektēšanas pirmais posms). Daļēji ilgtspējas prasības esot iekļautas Ģenerālprokuratūras ēkas Rīgā, Kalpaka bulvārī 6, atjaunošanas projektā, kurā būvdarbus varētu sākt šā gada otrajā pusē.
Ilgtspējas prasību elementus var redzēt arī VNĪ agrāk īstenotajos attīstības projektos, toskait atjaunotajā Rīgas pils kastelā, kur daļa mēbeļu veidotas no restaurācijas procesā saglabātām sijām.
Savukārt Dailes teātra skvērā renovācijā atkārtoti tika izmantotas akmens flīzes, kā arī tā zemākajā vietā izveidota apzaļumota lietusūdens infiltrācijas ieplaka – moderns risinājums, kas ilgtspējīgā veidā sakārto lietus notekūdeņu novadīšanu.
Pašvaldības vēlas uzkrāt pieredzi
Cēsu novada pašvaldības Juridiskā departamenta iepirkumu nodaļas vadītāja Maija Klimoviča teic, ka pašvaldība jauno kārtību vērtē pozitīvi tāpēc vien, ka, prasības nosakot par obligātām, tiks veicināts rezultāts. Tagad liela daļa pasūtītāju ievērojot vien zaļo iepirkumu prasību minimumu, galvenokārt tādēļ, ka tas ir finansējuma jautājums. Uz jautājumu, vai Cēsu novada iepirkumu eksperti ir pietiekami zinoši ZPI prasību formulēšanā iepirkuma nolikumā un šā iepirkuma īstenošanā, M. Klimoviča atbildēja, ka Cēsu novada pašvaldība patlaban vēl tikai plāno vairākus svarīgus projektus, kur jaunās prasības būs piemērojamas obligāti, tāpēc patlaban esot pāragri atbildēt par gatavību.
"Sākot darbu pie konkrēta iepirkuma, sapratīsim pilno zaļā publiskā iepirkuma nosacījumu spektru. Patlaban varam runāt vien teorētiski, praktiskā puse parādīsies tikai darba rezultātā,"
tā M. Klimoviča. Pirmie plāni, kas saistīti ar būvniecības obligātā ZPI pielietojumu, esot Cēsu pilsētas vidusskolas daļēja pārbūve, Priekuļu vidusskolas pilna mēroga pārbūve un Krājumu glabātavas jaunbūve.
Savukārt Liepājas pilsētas pašvaldības administrācijas izpilddirektora vietnieks būvniecības jautājumos Didzis Jēriņš par jauno ZPI kārtību saka: "Lai izvērtētu likumdošanas normu ietekmi uz būvniecības procesu, ir nepieciešama pieredze to īstenošanā. Liepājas valstspilsētas pašvaldībai ir kvalificēti inženiertehniskie darbinieki, kas var sagatavot tehniskās specifikācijas. Protams, tas prasa papildu laiku, taču šādi būvobjekti tiek realizēti reti. Iespējams, palielināsies būvizmaksas, kas var sarežģīt projektu īstenošanu." D. Jēriņš pieļauj, ka mazākajām pašvaldībām, iespējams, būs grūtāk piesaistīt būvniecības speciālistus. Pēc viņa pieredzes, liels izaicinājums ir projektētāju darba kvalitāte, īpaši tām būvkompānijām, kuras uz katru projektu veido jaunu komandu, piesaistot projektētājus īslaicīgi. "Būvkompānijām ar saviem pastāvīgiem speciālistiem un pieredzi darboties jaunā režīmā, visticamāk, problēmu nebūs," tā D. Jēriņš. Liepājas valstspilsēta šajā gadā ir iecerējusi izsludināt būvdarbu ZPI konkursu bērnudārza "Kriksītis" būvniecībai Eduarda Veidenbauma ielā.
Kas ir zaļais publiskais iepirkums jeb ZPI?
- Publisko iepirkumu likumā zaļais iepirkums ir definēts šādi: tādu preču, pakalpojumu un būvdarbu iepirkums, kuru ietekme uz vidi to aprites ciklā ir mazāka nekā precēm, pakalpojumiem un būvdarbiem ar tādu pašu lietojuma mērķi, kas iegādāti, nepiemērojot zaļā publiskā iepirkuma principus.
ZPI prasības un kritēriji
ZPI prasības un kritēriji projektēšanai:
- Primārās enerģijas patēriņa novērtējums un primārās neatjaunojamās enerģijas maksimālais slieksnis;
- Velosipēdu un mikromobilitātes transporta līdzekļu novietne;
- Atkārtoti izmantojamu vai pārstrādājamu atkritumu uzglabāšana;
- Ūdens taupīšanas ietaises;
- Vizuālais kontakts ar ārtelpu;
- Ventilācija un gaisa kvalitāte;
- Izbūves un apdares materiālu izvēle;
- Pasīvie iekštelpu klimata regulēšanas risinājumi;
- Atkārtoti izmantotu materiālu vai viegli pārstrādājamu materiālu izmantošana.
ZPI prasības un kritēriji būvdarbiem:
- Likumīgas izcelsmes kokmateriāli;
- Atkritumu apsaimniekošana būvobjektā;
- Izbūves un apdares materiālu ietekme uz iekštelpu gaisa kvalitāti.
ZPI prasības un kritēriji likvidēšanas, nojaukšanas un būvlaukuma sagatavošanas darbiem:
- Būvgružu (tai skaitā demontēšanas) šķirošana un nodošana speciālos poligonos.
Avots: MK noteikumi nr. 353 "Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Mediji".