Light rain 7 °C
O. 27.02
Andra, Līva, Līvija
Nākamo desmit gadu laikā "Sadales tīkls" un "Augstsprieguma tīkls" ieguldīs līdzekļus tīkla drošībā, jaunu tīklu izbūvē, viedo risinājumu ieviešanā, starpsavienojumu izpētē un citos projektos. Investīcijām jāpalīdz arī atjaunojamo energoresursu ražotājiem, taču izaicinājumi paliks. "Kādam tas elektrons ir jāņem pretī," iespējams, lielāko problēmu ieskicē "Sadales tīkla" valdes loceklis un attīstības direktors Vīgants Radziņš.
Nākamo desmit gadu laikā "Sadales tīkls" un "Augstsprieguma tīkls" ieguldīs līdzekļus tīkla drošībā, jaunu tīklu izbūvē, viedo risinājumu ieviešanā, starpsavienojumu izpētē un citos projektos. Investīcijām jāpalīdz arī atjaunojamo energoresursu ražotājiem, taču izaicinājumi paliks. "Kādam tas elektrons ir jāņem pretī," iespējams, lielāko problēmu ieskicē "Sadales tīkla" valdes loceklis un attīstības direktors Vīgants Radziņš.
Foto: Karīna Miezāja / Latvijas Mediji

Elektroenerģijas sadales sistēmai pieslēgtā saules enerģijas ražošanas jauda triju gadu laikā pieaugusi aptuveni deviņas reizes – no 17 megavatiem (MW) līdz 320 MW.

Turklāt projektēšanas, izbūves jau nodošanas procesā pie sadales sistēmas operatora "Sadales tīkls" (ST) vien ir saules elektrostacijas ar kopējo jaudu 830 MW. Vēl lielāks rezervēto ģenerācijas jaudu apjoms ir pie pārvades sistēmas operatora "Augstsprieguma tīkls" (AST), uz kuru attiecas visi atjaunojamās enerģijas ražotāji (AER), kuru jauda pārsniedz 15 MW. Pārvades tīklā rezervēti 6046 MW. No tiem noslēgumam tuvojas trīs AER stacijas ar 220 MW kopējo jaudu. Ar katru gadu AER skaits, rezervēto un jau uzbūvēto jaudu skaits pieaug. Vai abi sistēmas operatori ar to tiek un tiks galā?

Tīkls būs viedāks un drošāks

Visvairāk naudas nākamajiem desmit gadiem plāno tērēt "Sadales tīkls" – 1,32 miljardus eiro, vidēji gadā attīstībai atvēlot apmēram 132 miljonus eiro. No tiem apmēram 60% no visām investīcijām paredzēti elektrotīkla pārbūvei un atjaunošanai. "Sadales tīkla" valdes loceklis un attīstības direktors Vīgants Radziņš sarunā ar "Latvijas Avīzi" norāda, ka, uzlabojot tīklu drošumu, līdz 2030. gadam plānots pilnībā noizolēt zemspriegumu (līdz 1000 voltiem). Tāpat izolēti gaisvadi tiek ievilkti virssprieguma trasēs. Jaunie vadi nozīmē palielinātu izturību pret kritušiem kokiem un citām dabas radītām problēmām. Radziņš gan saka, ka bieži vien cilvēkiem vecie kailvadi patīk labāk, jo pie krituša koka uzreiz redzama vieta, kur tas noticis. Šobrīd elektrības pārtrūkuma var arī nebūt, un koks uz vadiem var karāties nedēļām ilgi.

Bet, lai to nepieļautu, paralēli "Sadales tīkls" investē arī pētniecībā un iesaistās inovāciju projektos ar citvalstu institūcijām un uzņēmumiem. Piemēram, ar Eiropas Kosmosa aģentūru. "Ar viņu tehnoloģijām analizējam veģetāciju, novērojam mūsu līnijas. 

Līnijas reizi četros gados ir jākopj, tās aizaug. Tāpat detektējam problēmas – balstu puves, beigtus izolatorus, kritušus kokus," stāsta Vīgants Radziņš. 

Tas ļauj ietaupīt uzņēmuma resursus, jo speciālistiem nav jānobrauc simtiem kilometru, lai pārbaudītu līnijas – uzreiz var doties uz problēmas skarto. ST gadījumā tas ir visai svarīgi, ja gadā jānobrauc un jāattīra tūkstošiem kilometru. 2023. gadā ST attīrīja 4000 kilometru jeb attālumu no Rīgas līdz Malagai Spānijas dienvidos.

Investīcijas nākamo desmit gadu laikā gaidāmas arī apakšstacijās. Gada laikā sanāk pārbūvēt 2–3. Nākamgad jaunas apakšstacijas būs, piemēram, Launkalnē un Brocēnos. Tāpat tiek izmantoti Eiropas finanšu līdzekļi, piemēram, no atjaunošanas un noturības mehānisma un programmas "RePower", kopumā par vairāk nekā 100 miljoniem. Tādējādi var izbūvēt arī jaunas elektrolīnijas, piemēram, Rojā, kas ļauj būtiski kāpināt jaudas reģionā. Attiecīgi var pieslēgt vairāk mikroģeneratoru, elektroauto uzlādes staciju utt. "Ja Smiltenē redzam, ka brīvo jaudu vairs nav, tad skaidrs, ka tur vajag jaunas jaudas, tas pats ar Brocēniem un Saldu, kuras šobrīd ir karstās zonas. Visi šie projekti ir kā liela sniega pika, kas veļas 2–3 gadus." 

Visas investīcijas apakšstaciju, kabeļu, vadu un kopumā elektrotīklu drošuma nodrošināšanai Radziņš sauc par ikdienišķu higiēnisku kapitālieguldījumu apjomu, ko nedrīkst nedarīt. 

Līdzīgi kā ar autoceļu uzturēšanu. "Mēs nevaram atļauties pateikt, ka nē – šogad neko nedarīsim."

Runājot par digitalizāciju, "Sadales tīkls" plāno ieviest t. s. ADMS sistēmu, kas paredzēta, lai vadītu elektrotīklu – lai tiktu galā ar tām problēmām, ko rada AER ģeneratori – gan zemsprieguma ģeneratori, gan saules parki virsspriegumā. "Kad saule kārtīgi uzspīd, tad spriegums tīklā kāpj, rodas milzu enerģija, un jādomā, kā to pārvadīt no vienas vietas uz otru. Nav tā, ka tīkls vienkārši piebriest un vados tā enerģija uzkrājas. Kādam tas elektrons ir jāņem pretī," problēmu iezīmē Radziņš, norādot, ka visu nevarot uzticēt tikai dispečeriem un jau šobrīd virsspriegumā 60% gadījumu pārslēgšanās notiek automātiski pēc citu cilvēku radītiem algoritmiem.

Tāpat tiekot domāts par skaitītāju uzraudzības sistēmas nomaiņu un dažādu citu IT sistēmu uzlabošanu. "Gribam to viedizācijas līmeni kāpināt – tīklā izvietot daudz vairāk sensoru, lai zinātu, kur parādās zemslēgumi, bojājumi, sprieguma kvalitātes kritumi u. c. lietas. Tas viss jāievieš, lai tīkls kļūtu daudz drošāks un samazinātos atslēgumu skaits," saka Vīgants Radziņš.

Uzkrās baterijās

"Augstsprieguma tīklam" ar teju pusi no plānotajiem 509 miljoniem nāks palīgā Eiropa – 244 miljonus plānots iegūt no ES fondiem. AST gadījumā būtiskākie investīciju projekti saistīti ar Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu desinhronizāciju no BRELL loka (savienojums ar Krieviju un Baltkrieviju) un sinhronizāciju ar kontinentālās Eiropas tīkliem, tajā skaitā integrējot sistēmā inovatīvas sistēmas inerces nodrošināšanas iekārtas un enerģiju uzkrājošas sistēmas. Tāpat būtiska darbības joma ir elektroenerģijas pārvades sistēmas darbspēju uzturēšana un attīstība par iespējami zemākiem pakalpojumu sniegšanas tarifiem, kā arī AER ražotāju integrēšana pārvades sistēmā, lai veicinātu AER ģenerāciju.

BRELL loka sakarā jāuzsver, ka liela daļa darbu jau pabeigti, ņemot vērā, ka jāatslēdzas jau nākamgad. 

Tomēr ne viss ir pabeigts un šogad, piemēram, tiks uzstādītas un pieslēgtas pārvades tīklam trīs jaunas un līdz šim Baltijā nepielietotas iekārtas – sinhronie kompensatori, kas palīdzēs pārvades tīklā uzturēt inerci un stabilitāti. Pavasarī pirmo 298 tonnu smago "Siemens Energy" iekārtu jau piegādās uz Grobiņu, tā informēja AST.

Šobrīd notiek arī elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu iepirkums, kā arī dispečeru vadības un datu centra izbūves un ražošanas bāzes "Jāņciems" pārbūves iepirkums. "Uzkrājošo bateriju sistēmu Tumē un Rēzeknē nodrošinās tieši sinhronizācijas režīmam, kurā Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas strādā sinhroni ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem, nepieciešamas ātrdarbīgās un automātiski aktivizējamās frekvences regulēšanas rezerves. Elektroenerģiju uzkrājošo bateriju sistēmu spēs nodrošināt šīs rezerves par būtiski zemākām izmaksām nekā konvencionālās elektrostacijas," norādīja uzņēmumā.

Reklāma

Savukārt, runājot par tīkla drošumu, līdz 2033. gadam AST plāno ik gadu ieguldīt 21 līdz 30 miljonus eiro 330 kV un 110 kV apakšstaciju, līniju un sadales punktu rekonstrukcijās.

Svarīga loma būs arī starpsavienojumiem ar citām valstīm, un AST sadarbībā ar kaimiņvalstu pārvades sistēmas operatoriem turpina darbu pie Latvijas–Igaunijas 4. starpsavienojuma, ko plānots attīstīt kā jūras kabeli, kā arī notiek darbs pie Latvijas–Zviedrijas starpsavienojuma priekšizpētes, kas nākotnē palielinās starpvalstu pārvades jaudu, veicinot arī atjaunīgo energoresursu attīstību. 

"Jūras un atkrastes infrastruktūras projektu izbūve svarīga nākotnes enerģētikas nozares izaicinājumu risināšanai un klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā, kas arī ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm. 

Šādu infrastruktūras projektu izbūve ir laikietilpīga, tāpēc AST ieskatā ir vienlīdz svarīgi strādāt pie autjaunīgo energoresursu ģenerējošo jaudu attīstības Latvijā jau tagad," tā atbildēja pārvades operators.

Tīklu jauda jāizmanto optimāli

Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāres vietniece enerģētikas politikas jautājumos Līga Rozentāle "Latvijas Avīzei" norādīja, ka jau šobrīd Latvijā ir veselīga situācija ar tīklu jaudām un elektroenerģijas tīkls šobrīd spēj uzņemt apmēram 3,5 reizes vairāk elektrības nekā esošais Latvijas patēriņš. Tomēr, lai esošo tīklu izmantotu lietderīgi, sistēmvadības un pieslēgumu attīstības procesi jāsalāgo ar elektroenerģiju, kas saražota no atjaunīgajiem energoresursiem. "Taisnība, ka šobrīd elektroenerģijas ražošanas pieteikto jaudu apjoms vairākkārt pārsniedz Latvijas pieprasījumu. Pieprasītās jaudas tīklā tūlītēji nenozīmē faktisku projektu attīstību. 

KEM ir ilgtermiņa redzējums un risinājums tīkla jaudas nepietiekamības problēmām. Daļu no risinājuma KEM jau ir izstrādājusi, kas jau šobrīd ir pozitīvi ietekmējis tīkla darbību."

Piemēram, izstrādāti noteikumi hibrīdprojektu attīstībai Latvijā, kur izbūvēti kombinēti enerģijas avoti, piemēram, saules un vēja parki vai saules parks ar bateriju sistēmu. No visas pārvades sistēmā rezervētās jaudas 59% veido saules elektrostacijas, 15% – vēja elektrostacijas, bet hibrīdprojekti – 26%, kas ir par 18% vairāk nekā decembra sākumā. Neviens hibrīdprojekts realizēts gan vēl nav. "Tīkla jaudas nepietiekamības apstākļos hibrīdprojekti nodrošinās optimālu rezervētās tīkla jaudas izmantošanu, jo dažādu laikapstākļu ietekmē dažādo elektrostaciju darbības laiki nesakrīt. 

Piemēram, naktī, kad saules elektrostacijas nedarbojas, tīkla jaudu tajā pašā pieslēgumā var aizpildīt vēja elektrostacija vai uzkrātuve," norāda Rozentāle.

Viņa uzskata, ka vispirms jādomā tieši par augstāk minētajiem piedāvātajiem regulējuma mehānismiem, lai nodrošinātu optimālu rezervētās tīkla jaudas izmantošanu. Ja šis mehānisms tiks izsmelts, tikai tad būtu jādomā par ekonomiski pamatotām papildu investīcijām tīklu attīstībā. Proti, ministrijas ieskatā nav pamata veikt būtiskas investīcijas tīklā, lai apmierinātu potenciālās visu projektu attīstītāju vēlmes, nezinot, vai tās tiks realitātē realizētas, ņemot vērā, ka jebkuras sistēmas operatoru investīcijas gala rezultātā atspoguļojas visu elektroenerģijas galalietotāju sistēmas pakalpojumu tarifos.

"Ņemot vērā iesāktos soļus un virzību uz enerģētiskās drošības un neatkarības stiprināšanu, būtiska loma ir atkrastes vēja parku attīstībai. Lai nodrošinātu atkrastes vēja parku saražoto elektroenerģiju elektropārvades tīklā, ir vitāli svarīga Latvijas elektropārvades infrastruktūras attīstība gan sauszemē, gan jūrā – izbūvējot jaunus vai modernizējot esošus starpsavienojumus ar kaimiņvalstīm, kā arī realizējot ļoti ambiciozus elektropārvades atkrastes infrastruktūras projektus visā Baltijas jūras reģionā," saka Līga Rozentāle.

Kapitālsabiedrībām jāsadarbojas labāk

Ko par pieejamo infrastruktūru saka paši uzņēmumi, kuri bez attīstītas infrastruktūras funkcionēt nevar un nevarēs? Uzrunāju atjaunīgās enerģijas projektu attīstītāja "Saules Energy" valdes locekli Māri Plūmi, kura uzņēmums pērn izbūvēja četras saules stacijas ar kopējo jaudu 25 MW, bet dažādās attīstības stadijās ir vēl četri parki ar 35 MW kopējo jaudu. 

"Sadales un pārvades infrastruktūra kopumā Latvijā ir apmierinoša un šodienas vajadzībām atbilstoša. Protams, ir nepieciešamas pastāvīgas investīcijas infrastruktūras modernizācijā, 

lai tā spētu izsekot izmaiņām patēriņā un ražošanas apjomos. Pēc mūsu aplēsēm, esošā infrastruktūra kopumā spēj apkalpot to atjaunīgo resursu enerģijas ražošanu, kas būtu nepieciešama Latvijas patēriņam. Tiesa, ja Latvijai būtu stratēģija saražoto nopietnā apjomā eksportēt, tad būtu jādomā par starpsavienojumu kapacitāti. Skaidra vīzija un attīstības plāns šajā virzienā būtu pozitīvs signāls nopietnu investīciju piesaistei," saka Plūme.

Viņš gan novērojis, ka abām valsts kapitālsabiedrībām ir diezgan vāja savstarpējā sadarbība un trūkst kopīga skatījuma par būtiskiem tehnoloģiskiem jautājumiem un risinājumiem. "Piemēram, ļoti noderīga būtu ST un AST kopīgi veidota publiska prognoze par iespējamiem atslēgumiem vai ražošanas jaudas samazinājumiem, kuri veidojas pārprodukcijas dēļ brīžos, kad vienlaikus spīd saule, pūš vējš un patēriņš ir nepietiekams. Šāda informācija palīdzētu investoriem pieņemt izsvērtākus lēmumus par turpmākām investīcijām."

Reklāma

Vēl ciešāku ST un AST sadarbību viņš sagaida arī, lai izstrādātu risinājumu, kā abi operatori sadarbosies, pārvaldot uzkrājošās jaudas. 

"Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, tuvāko gadu laikā sagaidāma ļoti strauja BESS (bateriju enerģijas uzkrāšanas risinājumu) attīstība. 

Uzkrājošās iekārtas nepieciešamas ne vien mājsaimniecībām un ražotājiem, lai samazinātu svārstīgo cenu ietekmi uz budžetu, bet vēl jo vairāk – Latvijas enerģētikas sistēmai kopumā, lai tā būtu spējīga optimāli funkcionēt (nodrošināt balansu starp saražoto un patērēto) pēc tam, kad notiks atslēgšanās no BRELL jau nākamgad. Šobrīd normāla BESS risinājumu pieslēgšana iespējama vien AST tīklā, taču, ja pieslēgums ir pie ST infrastruktūras, joprojām nav radīta platforma, kā ST un AST savstarpēji sadalītu šāda BESS aktīva kontroli."

Kopumā Plūme sagaida, no vienas puses, skaidru valsts stratēģiju par Latvijas enerģētikas lomu kopējā Eiropas telpā, bet, no otras – ciešāku ST un AST sadarbību, īpaši tīkla plānošanas un tehnoloģiskās attīstības jomā.

Politisko uzstādījumu neskaidrības

Stratēģijas nozīmi ieskicē arī Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Ivars Zariņš, jo tādā veidā varēs veikt efektīvas investīcijas sekmīgi strādājoša tīkla izveidē un uzturēšanā. "Tāpēc ir tik nepieciešama enerģētikas stratēģija – skaidrs, ilgtspējīgs ietvars, uz kuru visi nozares spēlētāji var paļauties un plānot savas investīcijas. Tādējādi politika ļoti nozīmīgi ietekmē investīciju efektivitāti enerģētikā. 

Paskatoties uz pārvades tīkla operatora plāniem, mēs redzam, ka būtiska tā sastāvdaļa ir investīcijas, lai spētu īstenot "sinhronizāciju" ar Eiropu un atslēgtos no mūsu austrumu kaimiņiem 

(tam ir skaidrs politiskais uzstādījums). Otra būtiska sastāvdaļa ir esošās tīkla infrastruktūras uzturēšana, kas arī ir pareizi un nepieciešami, jo tā tiek īstenota, izmantojot tarifa ieņēmumus, atšķirībā no "sinhronizācijas projektiem", kuri pamatā tiek finansēti no ES fondu naudām."

Zariņš norāda, ka tuvākajā nākotnē AST nav paredzamas problēmas, lai spētu pieslēgt apjomīgus AER projektus, jo esošās pārvades tīkla jaudas ir ar krietnu rezervi un bez problēmām spēs uzņemt kaut trīsreiz lielāku papildu apjomu nekā visas Latvijas pīķa slodze, kura ir apmēram 1200 MW.

Taču problēmas var rasties AER projektu attīstītājiem, lai spētu izbūvēt saviem projektiem nepieciešamos pieslēgumus tīklam, spētu īstenot savus projektus iecerētajos apjomos, nodrošinot to realizācijai nepieciešamās piegādes ķēdes un būvniecības jaudas. "Ir vēlmju domāšana, kas tiek publiski pausta, un ir realitāte – tas būs liels veiksmes stāsts, ja pārredzamā nākotnē Latvijā spēsim īstenot AER projektus vismaz tādos apjomos, kādus pieļauj jau esošās AST tīkla jaudas."

"Arī "Sadales tīkls" ir plānots ar krietnu jaudas rezervi, lai varētu nodrošināt vajadzīgo tīkla drošumu un pakalpojumu kvalitāti, un būtiska ST investīciju plānu sastāvdaļa ir esošā tīkla uzturēšana un atjaunošana. 

Izmantojot ES fondu finansējumu, tiek īstenota arī ST tīkla modernizācija, kas ir ļoti svarīga, lai ST tīkla infrastruktūra spētu efektīvi funkcionēt, 

kad, pateicoties izkliedētajai elektroenerģijas ražošanai, būtiski mainās strāvas plūsmas tīklā –līdz ar to jāmainās arī tīkla vadībai."

Zariņš saka, ka tehniski tīkla operatori ir spējīgi īstenot visu, kas ir nepieciešams sekmīgai apjomīgai AER projektu iekļaušanai sistēmā. "Problēma ir politiskajos uzstādījumos un neskaidrībā, kura ar tiem tiek radīta – gan attiecībā uz veicamajiem uzdevumiem, gan attiecībā uz finansējumu, kas būtu pieejams to veikšanai. Piemēram, ja Latvijas tīklu modernizācijai tiek piešķirti 120 miljoni no ES "RePower" fonda, kuri jāapgūst līdz 2026. gadam, bet tam nepieciešamie MK noteikumi gadiem klejo pa ierēdņu kabinetiem un pieņemti tiek tikai divus gadus pirms šī termiņa beigām – kā plānot reālās investīcijas un spēt šo finansējumu jēgpilni apgūt? Ja bez saziņas ar ST tiek pieņemti politiski lēmumi par projektiem, kuriem nepieciešamās jaudas, "kā vēlāk izrādās", nav pieejamas vairāku desmitu kilometru attālumā no iecerētās projekta vietas, tad ar šādu projektu realizāciju var rasties sarežģījumi un, protams – tas dārgi maksās," pārliecināts LEEA izpilddirektors.

"Tāpat, īstenojot elektromobilitāti – ja, piemēram, visam Purvciemam būs jāpāriet uz elektroauto, tam nepieciešamā infrastruktūra prasīs milzīgas investīcijas un to laicīgi ir jāsāk gatavot. Taču cik reāla ir šādu investīciju nepieciešamība? Lai vajadzīgajās vietās tiktu ievilkti vajadzīgā izmēra vadi vai kabeļi un netiktu par to pārmaksāts, vissvarīgākais tagad būtu viest skaidrību par politiskajiem uzstādījumiem un sasniedzamajiem mērķiem – ir vajadzīgs uz realitāti balstīts, sistēmisks skatījums par tālāko attīstību un laikus pieņemti lēmumi par tam pieejamo finansējumu," saka Zariņš.

MAF 2023

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma