9.2 °C
Latvijas olimpiešu sociālais fonds (LOSF) augustā nolēmis, ka kādreizējam basketbolistam, 1988. gada olimpisko spēļu čempionam Igoram Migliniekam piešķirams 900 eiro ikmēneša pabalsts līdz mūža beigām.
Taču vairākas politikas un sporta nozares autoritātes "Latvijas Avīzei" pauž viedokli, ka valsts pabalsta piešķiršana Migliniekam nav pieņemama, jo četrus gadus vēlāk viņš izvēlējās pārstāvēt nevis Latvijas izlasi, bet gan Neatkarīgo valstu sadraudzības (NVS) komandu.
Dažam šķiet "tukša lieta"
1992. gada jūnija un jūlija mijā Latvijas basketbola izlase Spānijā piedalījās Barselonas olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā, mērķi nesasniedzot. Atlases turnīrā sacentās arī Igors Miglinieks un Gundars Vētra, bet – NVS sastāvā, pie ceļazīmes tiekot un Barselonā ierindojoties ceturtajā vietā. Bronzas mačā viņi zaudēja Lietuvai.
"Strādājam atbilstoši nolikumam, un olimpisko spēļu medaļniekiem pienākas pabalsts. Ja tās izcīnītas PSRS laikā, tad no 60 gadu vecuma, bet neatkarības laikā – 12 gadus pēc medaļas iegūšanas. Migliniekam maijā apritēja 60,"
skaidroja LOSF vienīgais valdes loceklis Andris Kalniņš. Viņš esot apspriedies ar nozari, tostarp Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretāru Kasparu Ciprusu, kurš norobežojās no agrāko notikumu vērtēšanas, jo tolaik esot bijis desmit gadus vecs. Federācijas prezidentu Raimondu Vējoni par šādu, viņaprāt, "tukšu lietu" neesot traucējis.
"Man jāaizstāv sportisti, kas ieguldījuši lielu darbu. Toreiz Miglinieks un Vētra juta, ka var tikt uz olimpiskajām spēlēm, NVS izlasi pārstāvēja arī ukraiņi, uz formas bija Latvijas karogs. Man par to nebija nepatīkamas sajūtas, pats biju sportists, treneris," teica Kalniņš.
Reputācijas jautājums, lemjot par pabalsta piešķiršanu, tiek vērtēts tiktāl, vai sportists nav sodīts par tīšiem noziegumiem, vai nav lietojis aizliegtās vielas un tamlīdzīgi. "No tā, ko es zinu, par 20 procentiem medaļnieku varētu runāt par attieksmi pret Latvijas valsti," sprieda Andris Kalniņš, akcentējot, ka sportistu vidū netrūka ziņotāju Valsts drošības komitejai, taču uzvārdus nevēloties saukt. "Mēs pieturamies pie nolikuma, uzskatu, ka Migliniekam pienākas pabalsts par zelta medaļu un ieguldījumu kopumā Latvijas basketbolā."
Kalniņš pārliecināts, ka pabalsta piešķiršana Igoram Migliniekam bijusi juridiski korekta un ir pret šī lēmuma pārskatīšanu.
Par izvēli ir jāatbild
Igors Miglnieks skaidrojumā Latvijas Televīzijai teicis, ka 1992. gadā no sarunām ar mūsu sporta funkcionāriem izsecinājis, ka ar savu izvēli nekonfliktē ar Latvijas atjaunoto valsti. Tā brīža Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Vilnis Baltiņš gan atminas pavisam pretēju noskaņu: "Man olimpiskajās spēlēs bija neērti sēdēt blakus lietuviešiem un skatīties, kā latvieši ar krieviem cīnās pret Lietuvu. Kauns uz visu mūžu. Pabalsta piešķiršana Migliniekam nav pareiza."
"Tā ir katra izšķiršanās – cik lielā mērā valsti uzskata par savu, 1992. gadā Latvija jau bija mūsu, neatkarīga valsts. Ja nolemj spēlēt par citu formātu, vienalga, kāds tas būtu, tad Latvijai nav nekāda pienākuma pret šo cilvēku. Toreiz izvēle bija svarīga katram, un Miglinieks izvēlējās tādu ceļu," piekrita Jānis Dinēvičs, kurš tobrīd bija Latvijas valsts ministrs Ivara Godmaņa valdībā.
NVS ar tā laika Krievijas prezidenta Borisa Jeļcina iniciatīvu tika izveidota 1991. gada decembrī kopā ar Baltkrieviju un Ukrainu. Tai ātri pievienojās arī visas pārējās bijušās PSRS valstis, izņemot Baltijas valstis un Gruziju, kas to izdarīja vēlāk.
"NVS ir uzskatāms par PSRS mantinieku, tas bija Krievijas mēģinājums atjaunot impēriju, ietekmes sfēru,"
NVS veidojuma ideju akcentēja Latvijas Tautas frontes pirmais priekšsēdētājs Dainis Īvāns. Viņa skatījumā Miglinieks izdarīja izvēli, par kuru jāatbild: "Ja aizgāji uz NVS, tad izvēlējies pagātni un stutēji pagātni. Ļaunums vai pretošanās ļaunumam. Latvijas valstij tagad to nekādi nevajadzētu atbalstīt materiāli. Mani izbrīna, ka sportisti mēdz būt tik gļēvi un infantili. Protams, ne visus, bet tik ļoti valdzina nauda, un tā ir arī bezkaunība pēc tam saņemt pabalstu no valsts."
Īvāns teic, ka izjutis zināmu lepnumu par sportistiem, kas pēc 1991. gada janvāra barikādēm paziņoja, ka vairs nepārstāvēs PSRS, tādējādi riskējot ar karjeru un materiāliem labumiem, bet priekšplānā izvirzot ideālus par savas valsts neatkarību.
Dainis Īvāns Miglinieka izvēli 1992. gadā pārstāvēt NVS pielīdzina nodevībai: "Viņš izvēlējās naudu, kas bija svarīgāka par visu.
Man ir kauns, ka mūsu sportisti var šādi rīkoties, ne mazākās pašapziņas, pašcieņas un pilsoniskās stājas, visu nosaka tikai izdevīgums un tirgus.
Apbrīnojami, ka Latvija tagad maksās mūža pabalstu. Viņš uzspļāva mūsu principiem un tagad maksāsim. Tā nedrīkst."
Latvijas olimpiešu sociālā fonda pabalsti
Olimpisko spēļu zelta medaļu ieguvējiem – 900 eiro mēnesī, sudraba – 675 eiro, bronzas – 525 eiro
Pasaules čempioniem – 250 eiro
Citiem pabalsta saņēmējiem – 200 eiro
Ja LOSF budžetā ir līdzekļi, var tikt izmaksāts vienreizējs pabalsts gadā 800 eiro
Šobrīd pabalstus saņem 154 sporta veterāni un funkcionāri
LOSF 2024. gada budžets – 719 tūkstoši eiro, no tiem 685 tūkstoši ir no valsts budžeta
