Mediju sapieri. Ārsts un "jaunlatvieši" izmanto ģimenes traģēdiju

"Vēl nav bijušas viena bērna bēres, bet jau, iespējams, tiek gatavotas nākamās," tā kādā no saviem ierakstiem sociālajā tīklā "Facebook" raksta Āgenskalna privātklīnikas vadītājs, pediatrs un homeopāts Edgars Mednis pēc tam, kad Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) 16. septembrī nomira četrgadīgs puisēns, kurš tur ārstējās no difterijas izraisītajām komplikācijām.

Pret šo bīstamo infekcijas slimību nebija potējušies ne viņa vecāki, ne arī visi četri viņu bērni.

Saistībā ar šo gadījumu sabiedrībā uzvilnīja daudz diskusiju, īpaši pēc tam, kad vecāki divus bērnus izņēma no slimnīcas, ar pamatojumu, ka vairs neuzticas ārstiem, tad bāriņtiesa apturēja vecākiem aizgādības tiesības un policija meitenes nogādāja atpakaļ slimnīcā. Mediji par to ziņoja, pamatā balstoties uz bērnu slimnīcas un tiesībsargu sniegto informāciju, bet dažādos sociālajos tīklos, kur pulcējas arī tā sauktie antivakceri, – tika citēti vecāku atstāsti un viedokļi. Attiecīgi vakcinēšanās noliedzējiem un dažādas dezinformācijas piekritējiem tā bija laba augsne, kur būvēt jaunas sazvērestības teorijas un izteikt neuzticību mediķiem un "sistēmai".

Arī Āgenskalna klīnikas ārsts Mednis bija viena no tām personām, kurš publiski savos ierakstos apšaubīja bērnu slimnīcas mediķu noteikto diagnozi un ārstēšanas procesu.

Kad māte izņēma meitas no slimnīcas, vietnē "Telegram" Mednis rakstīja, ka ar difteriju slimojošo bērnu vecāki esot izmantojuši savas Pacientu tiesību likumā noteiktās tiesības un pieņēmuši lēmumu atteikties no meitu turpmākas "ārstniecības" – šo vārdu pēdiņās licis pats ārsts. 

"Šāds lēmums balstīts uz vecāku pamatotām bažām, ka arī meitu veselībai un dzīvībai var tikt nodarīts kaitējums, kā tas notika ar brālīti, kuru vecāku ieskatā "noārstēja" līdz nāvei," viņš rakstīja.

Vaino "kovida afēras" laika mediķus

Situāciju pamanījās izmantot arī sīkpartijas "Apvienība Jaunlatvieši" darboņi. Šī partija dibināta 2023. gada februārī; tajā darbojas bijušie partijas "Katram un katrai" biedri, kuri arī iepriekš izcēlušies ar dažādu sazvērestības teoriju atbalstīšanu; piemēram, partijas pārstāvis, Eiropas Parlamenta deputāta kandidāts Rūdolfs Brēmanis šovasar sociālajos tīklos teica, ka "Centrālā vēlēšanu komisija, visticamāk, viltošot tās balsis, kas nodotas glabāšanā", bet tiesa vēlāk viņam uzdeva dzēst šos apgalvojumus.

Tātad partijas "Apvienība Jaunlatvieši" pārstāvis Artūrs Klēbahs savā "Facebook" profilā 23. septembrī pārraidīja mirušā puisīša un trīs meiteņu mātes, Madonas novada iedzīvotājas Annas pusotru stundu garu stāstījumu par slimnīcā un pēc tam piedzīvoto. Viņas secīgi stāstītais par divu nedēļu notikumiem ļauj arī saprast, kādiem pārdzīvojumiem cauri gājusi ģimene. 

Tomēr atsevišķi viņas izteikumi klausītājam liek domāt, ka ārsti it kā pieļāvuši nolaidību – piemēram, māte teic, ka bērnam esot pārtraukta asins attīrīšana, jo esot aizsērējis filtrs asins filtrēšanas aparātam un vairs neesot darbojusies mākslīgā niere. 

Mātes teiktais rada daudz pārdomu, vienlaikus arī daudz jautājumu, jo dzirdam tikai vienas puses viedokli – par daudzām mātes minētajām lietām un faktiem prasītos skaidrojums no citiem iesaistītajiem – bērnu slimnīcas, ģimenes ārstes, Madonas slimnīcas, bāriņtiesas.

Annai ar šo partiju pirms tam neesot bijis nekāds sakars, un viņa par politiku neinteresējoties, vismaz tā sociālā tīkla vietnē "Youtube" paziņoja "Apvienības Jaunlatvieši" biedrs Rūdolfs Brēmanis. Taču partijas redzamākie pārstāvji izmanto Annas ģimenes traģēdiju sava politiskā kapitāla vairošanai antivakceru vidū. Piemēram, Brēmanis pauž uzskatu, ka vainīgie, kāpēc ģimene nepotējas, esot "kovida afēras laika mediķi", kā arī tie, kas reklamējuši vakcināciju uz plakātiem un līdz ar to pielikuši roku obligātajai vakcinācijai.

Šāda nostāja nav tikai Latvijas fenomens. Nesen starptautiskajā žurnālā "Nature", kurā tiek publicēti recenzētie pētījumi visās zinātņu un tehnoloģiju jomās, bija publicēts pētījums par to, kā kovida pandēmija ietekmējusi uzticēšanos vakcinācijai pret dažādām slimībām. Aizvadītā gada oktobrī tikuši aptaujāti 23 tūkstoši pieaugušo 23 valstīs, tajā skaitā arī Eiropas valstīs – Vācijā, Itālijā, Zviedrijā, Polijā un Spānijā. Respondentu vidū 23% ir norādījuši, ka, ņemot vērā pieredzi pandēmijas laikā, viņu vēlme vakcinēties pret citām slimībām, kas nav kovids (piemēram, gripu, masalām un B hepatītu), pēc pandēmijas kļuvusi mazāka nekā pirms tās.

Bet Brēmanis tikmēr stāsta, ka "mediji politiķu uzdevumā izmanto šo situāciju, kas te ir noticis. (..) Ja būtu vakcinēts un būtu nomiris, par to nestāstītu, jo nevienam tas nebūtu interesanti: nomiris kaut kāds bērns no kaut kādas slimības".

Līdzīgu viedokli paudis arī minētais ārsts E. Mednis, kurš uzskata, ka gaismā celtais notikums ar mirušo bērniņu esot baiļu un baidīšanas kampaņa: "Kovids ir pagājis, visi ar to saistītie melu un krāpšanas notikumi ir piemirsušies. Un re, kā difterija tiek izrakta (..) Žetons par izdomu un realizāciju šīs kampaņas organizatoriem."

Likums liedzot runāt

Sabiedrību maldinošo ziņu izplatītājiem izdevīgi ir tas, ka ar pretargumentāciju klajā nenāk paši apvainotie. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Zane Straume šonedēļ intervijā LTV teikusi, ka slimnīcas darbinieki piedzīvojot emocionālo vardarbību, ko pret viņiem soctīklos vērš vakcīnu noliedzēji un sazvērestību teorētiķi, un tas neesot pieņemami. Taču 

bērnu slimnīca atsakās medijiem sniegt detalizētus faktus par zēna ārstēšanu un nāves cēloni. Tas dod labvēlīgu augsni tam, lai viltus ziņu izplatītāji varētu turpināt attīstīt savas sazvērestības teorijas par bērna "noārstēšanu līdz nāvei".

Kad "Latvijas Avīze" vērsās ar jautājumiem BKUS, sastapos ar slimnīcas stingru nostāju neko vairāk nestāstīt par to, kas noticis ar mazo puisēnu, un iemesls esot Pacientu tiesību likums, kas liedzot izpaust neiesaistītajām pusēm jebkādu informāciju arī pēc pacienta nāves. Vispārīgās datu aizsardzības regulas kontekstā gan būtu jāveic samērīguma izvērtējums, lai noteiktu, vai sabiedrības intereses konkrētajā gadījumā ir svarīgākas pār personas tiesībām uz privāto dzīvi, un šajā gadījumā būtu svarīgi ļaut ārstiem runāt, tomēr, kā skaidro Valsts datu aizsardzības inspekcija, noteicošais esot nacionālais likums. Tāpēc BKUS vadība uzskata, ka vienīgais ceļš ir doties uz tiesu.

"Bērnu slimnīca ir nolēmusi vērsties tiesībsargājošajās institūcijās, aizstāvot savus kolēģus, ārstus, kuri ir strādājuši pēc vislabākās sirdsapziņas, profesionāli, cenšoties glābt bērnu dzīvības. Kā mēs zinām pēc plašsaziņas līdzekļos izskanējušās informācijas, viens no bērniem zaudēja dzīvību, bet par pārējiem diviem cīņa joprojām notiek un notiks, kamēr bērni būs veseli. Bet 

tas, kas šobrīd notiek sociālajos medijos un citviet, kur tiek nomelnoti mūsu kolēģi, tā, es gribētu teikt, ir vardarbība pret mediķiem. 

Mūsu kolēģi nav pelnījuši, ka kaut kas tāds par viņiem tiek runāts, tādēļ ir nolemts iet oficiālu ceļu, lai viņus aizstāvētu," saka BKUS komunikācijas daļas vadītāja Dace Ševčenko.

Mednis "gatavo rokudzelžus" profesorei Zavadskai

Bet tikmēr, kamēr BKUS gatavojas sniegt prasību tiesā, Āgenskalna klīnikas vadītājs Edgars Mednis "Facebook" turpina publicēt savus amata brāļu nomelnojošus tekstus: "Stacionāra ārstniecības personas prof. Zavadskas [Dace Zavadska, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, BKUS Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja. – M. L.] stingrā uzraudzībā atsāks "ārstēt" bērnus no sev vien zināmām kaitēm. Jāpiebilst, ka mātei un bērniem difterijas testi ir negatīvi, pat 3x. 

Par diagnozes "difteriju" pamatotību vispār pastāv zināmas šaubas, bet tas lai paliek uz prof. Zavadskas sirdsapziņas, ko tad mēs, neizglītotie plebeji, vispār zinām un saprotam…

Pavisam drīz būs tā diena, kad kratīšana un aizturēšana notiks šīs pērkamās un varas apmātās lēdijas dzīvesvietā – rokudzelži priekš viņas jau tiek spodrināti!"

Edgara Medņa pārstāvētās Āgenskalna klīnikas profilā feisbukā sākumlapā rakstīts: "Mēs izglītojam savus klientus, kā saglabāt savu veselību un izārstējam nekaitējot organismam!", taču par šīs klīnikas netradicionālajām ārstniecības metodēm agrāk, arī pirms dažiem gadiem, sabiedrībā raisījušās diskusijas.

Foto: No Āgenskalna klīnikas video

Diagnozi nav pamata apšaubīt

Par to, ka bērni inficējušies ar difteriju, nekādu šaubu nevarot būt. Šo diagnozi pierāda ar testiem. Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Bīstamo un pilienu infekciju nodaļas vadītāja Ludmila Ivančenko pastāstīja, ka difterija var būt toksigēna un netoksigēna, un to nosaka, paņemot pacientam uztriepes no rīkles vai deguna gļotādas, ko nosūta uz laboratoriju. Dienas laikā esot skaidrs, vai difterijas ierosinātājs ir baktērijas nūjiņa, kura izdala organismam bīstamos toksīnus, vai tāda, kas tos neizdala. Ja analīzes ir pozitīvas, jo toksīni tiek izstrādāti, tad nekavējoties ārsti uzsāk ārstēšanu, dodot pacientam pretdifterijas serumu, kas, kā teica ārste, patlaban esot visefektīvākais līdzeklis. Tas esot jādara pirmajās sešās slimības dienās, jo pēc tam seruma iedarbība vairs neesot efektīva. Ja to neizdara, tad rodas smagas komplikācijas: miokardīts, nieru mazspēja, centrālās nervu sistēmas bojājumi un citas komplikācijas, kas var saglabāties visu mūžu.

Bērnu slimnīcas ārsti iepriekš teikuši, ka mirušajam četrgadīgajam puisītim operatīva ārstēšana neesot bijusi iespējama, jo viņš uz slimnīcu atvests novēloti.

Paralēli pieminētajam testam tiek veikts vēl viens tests. Tas nepieciešams, lai paņemtajā gļotādu uzsējumā konstatētu baktēriju veidu, kas ierosinājis difteriju, kā arī to toksicitāti un jutību pret antibiotikām. Infektoloģe Ivančenko pastāstīja, ka nav obligāts, bet ir ieteicams arī vēl trešais – seroloģiskais – tests jeb asins analīzes.

Kā rīkosies ārstu profesionālās organizācijas

Taču paliek neatbildēts jautājums: kāpēc par sava cunftes brāļa Edgara Medņa rīcību klusē Latvijas Pediatru asociācija, kas līdz šim ir uzskatījusi, ka Medņa praktiskās zināšanas un profesionālās iemaņas ir viņa specialitātei atbilstošā līmenī? Ņemot vērā asociācijas novērtējumu, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) Mednim ir izsniegusi pediatra sertifikātu, kura derīguma termiņš beidzas šā gada 18. oktobrī. Ko par Medņa rīcību domā LĀB, kura apņēmusies aizstāvēt ārstu intereses un prestižu, popularizēt ētikas principus un rūpēties par tautas veselību?

LĀB valdes pārstāvis Viesturs Boka pastāstīja, ka otrdien valde, uzklausot ārstu viedokļus, nolēmusi, ka Edgara Medņa rīcība ir jāizvērtē Ētikas komisijai. To rosinot ne tikai valde, bet arī Bērnu slimnīca. 

"Nepieciešams izvērtēt arī to, vai Medņa izplatītajā tekstā par profesori Zavadsku nav naida runas pazīmes, kas būtu pamats nopietnākam likuma pārkāpumam. 

Bērnu slimnīca un Ārstu biedrība apsver iespēju lūgt drošības struktūras izvērtēt šos Medņa paziņojumus, kas izskanējuši publiskajā telpā," sacīja Boka.

Savukārt Latvijas Pediatru asociācijas vadītāja profesore Ilze Grope solīja, ka kopā ar Bērnu slimnīcu lūgšot Ārstu biedrības sertifikācijas komisijai lemt par Medņa sertifikāta apturēšanu uz laiku, kamēr viņš pierāda savas ārsta zināšanas. Ja tas nenotiks, tad asociācija lūgšot sertifikātu anulēt.

"Ņemot vērā, ka Mednis sniedz maldinošu informāciju pacientiem un sabiedrībai, tas var radīt būtisku kaitējumu arī citu bērnu veselībai, ja vecāki pieņems līdzīgus lēmumus," uzskata daktere Grope.

Partijas "Apvienība Jaunlatvieši" pārstāvis sociālajos tīklos pārraidīja ar difteriju inficējušos bērnu mātes Annas stāstījumu par slimnīcā un pēc tam piedzīvoto.

Foto: Ekrānuzņēmums no Andra Klēbaha Feisbuka konta

Eiropas Savienības finansēts. Paustie viedokļi un uzskati atspoguļo autora(-u) personīgos uzskatus un ne vienmēr sakrīt ar Eiropas Savienības vai Eiropas Izglītības un Kultūras izpildaģentūras (EACEA) viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne EACEA nenes atbildību par paustajiem uzskatiem.

Foto: Latvijas Mediji