17.1 °C
Vēlamies dzīvot kā citur Eiropā – tādas bija ikviena Latvijas iedzīvotāja gaidas no pievienošanās Eiropas Savienībai.
Kopš iestāšanās ES divdesmit gadu laikā IKP uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir teju dubultojies – no 47% līdz 74% no ES vidējā. Kur ir tie mani procenti? – izsauksies lasītājs. Kohēzijas jeb izlīdzināšanas politikas mērķis ir tuvināt cilvēku labklājību un pirktspēju ES vidējam līmenim. ES fondu piešķīrums aizvadītajos finanšu perioda septiņos gados ir 4,6 miljardi eiro 2460 projektiem. Pārrēķinot uz vienu iedzīvotāju, katram ticis vidēji 2430 eiro. Kur ir mani eiro? – atkal sauks lasītājs. Tieši par to katru otro trešdienu – pavisam 24 publikācijās gada laikā – vēstīsim projektā "Kohēzijas politikas fondi – Latvijas izaugsmei" rubrikā "Ieguldījums izaugsmei". "Latvijas Avīzē" varēsim atspoguļot vien simto daļu no īstenotajiem projektiem. Ceram, ka tie radīs pilnīgāku priekšstatu par gūto sataustāmo labumu.
"Pašvaldības uzdevums ir pasargāt iedzīvotājus. Vienlaikus pasargājam dabu no piesārņojuma, kas draud, ja plūdi sasniedz degvielas uzpildes stacijas un citus objektus.
Tāpat dambi daudz izmanto pastaigām un sportiskām aktivitātēm. Mēs novēršam plūdu briesmas kritiskos punktos – cik tas iespējams un cik daudz ir pieejami finanšu resursi. Nedomāju, ka kaut kad novadā iestāsies laiks, kad nekas nav jādara. Gauja vienmēr meklēs un atradīs sev iespējas mūs pārsteigt," saka Ādažu novada pašvaldības Attīstības un projektu nodaļas tehnisko projektu vadītāja Iluta Plikgalve.
Pēc Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. oktobrī pieņemtās direktīvas par plūdu riska novērtējumu un pārvaldību un pēc Ūdens apsaimniekošanas likuma tika veikts plūdu riska sākotnējais novērtējums visā Latvijā. Uz tā pamata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija noteica būtiska plūdu riska apdraudētās teritorijas, izstrādāja iespējamo plūdu postījumu riska kartes un sagatavoja plūdu riska pārvaldības plānus katrai no tām. Atbilstoši tai Latvijā tika noteiktas 25 nacionālas nozīmes plūdu riska teritorijas, starp kurām iekļāva arī Ādažu novadu.
Vairāki projekti
Pirmā plūdu projekta "Plūdu risku novēršanas pasākumi Ādažu novada teritorijā" īstenošanas laiks bija 2012.–2014. gads ar 100% Kohēzijas fonda (KF) līdzfinansējumu – 674 820 latiem. Projektu īstenoja Ādažu novada dome, un tā mērķis – būtiski samazināt plūdu draudus 521 ha lielā blīvi apdzīvotā teritorijā, panākot, ka teritorija applūst ne biežāk kā vienreiz simt gados. No applūšanas riska tika pasargāti 3070 iedzīvotāji.
Pretplūdu pasākumu turpinājums ir projekts "Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu Ādažu novadā, 1. daļa", kura īstenošanas laiks ir no 2018. līdz šī gada beigām. Tā ietvaros īstenota Ādažu centra poldera esošā dambja un krājbaseina atjaunošana, poldera sūkņu stacijas pārbūve, kā arī krastu stiprinājumu izbūve izskalojuma vietās posmā no A-1 šosejas līdz Kadagas tiltam. Tādējādi no applūšanas riska pasargāti 2770 iedzīvotāji. Projekta īstenošana vēl turpinās.
Šogad atbilstoši ES kohēzijas politikas programmai 2021.–2027. gadam "Klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām" tika sākts projekts "Novērst plūdu un krasta erozijas risku apdraudējumu Ādažu novadā, 2. daļa". Projekta mērķis ir veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, risku novēršanu un noturību pret katastrofām – nacionālas nozīmes plūdiem un krasta erozijai. Šī projekta ietvaros plānota jauna Gaujas aizsargdambja (3,5 km) izbūve Gaujas kreisajā krastā posmā no Kadagas tilta līdz Gaujas–Daugavas (Baltezera) kanālam, Gaujas kreisā krasta nostiprinājumu izbūve lokālos posmos, jaunas poldera sūkņu stacijas izbūve pie Vējupes caurtekas – regulatora. Plānotais finansējums 4 080 000 eiro. No šī pasākuma labumu gūs 2494 iedzīvotāji.
Projekta īstenošanu sāka jau 2017. gada augustā, kad noslēdza projektēšanas un autoruzraudzības līgumu ar VSIA "Meliorprojekts", bet 2019. gada aprīlī noslēdza būvniecības līgumu ar SIA "Valkas meliorācija", kas līdz šī gada augusta beigām 1557 metru garumā atjaunoja Ādažu centra poldera aizsargdambi, 1370 metru garumā izbūvēja novadgrāvjus un Gaujas kreisā krasta stiprinājumu, tostarp 1157 metros izbūvēja rievsienu trīs Gaujas upes posmos un veica centra poldera sūkņu stacijas pārbūvi. Darbi turpinās. KF finansējums ir 896 265 eiro, valsts budžeta dotācija – 202 124,79 eiro, pašvaldības finansējums – 2 109 413,21 eiro.
