-1.8 °C
Vecsaulē top unikāla keramika – speciālas bļodiņas mūsu mīluļiem suņiem un kaķiem, kā arī urnas lolojumdzīvnieku pelniem. Zīmola "Zuze Pet" radītāja un trauku autore ir Jogita Kristiņa, raksta avīze "Bauskas Dzīve".
Keramiķes karjera Jogitai aizsākusies pirms septiņiem astoņiem gadiem ar ierastāku – cilvēkiem paredzētu – trauku izgatavošanu. Kādu laiku keramiķe darbojusies kā pašnodarbinātā un ar saviem izstrādājumiem piedalījusies tirdziņos. Pēc tam nodibinājusi uzņēmumu, un tagad tirdzniecība pārsvarā noritot internetā.
Eksperimentu ceļā Jogita palēnām nonākusi pie sava stila, tagad tas jau esot izkopts un augusi arī darinājumu kvalitāte.
Tikmēr ziemas sezonas populārākais produkts esot adīšanai paredzētā kamolu bļodiņa. Cilvēkiem interesējot arī franču sviesta trauks: podiņš, kura noņemamajā vākā var ievietot mīkstu sviestu, bet pašā podiņā ieliet sālsūdeni. Tā sviests var ilgāk stāvēt vienkārši uz galda istabas temperatūrā un nebojāties. Šo izgudrojumu piedēvējot frančiem, taču arī Latvijā kādreiz, kad ledusskapju vēl nebija, lietoti līdzīgi trauki.
Savukārt pie mājdzīvnieku traukiem keramiķe nonākusi neplānoti, un arī šīs produktu līnijas attīstība bijusi pakāpeniska. Kādos Ziemassvētkos Jogita nolēmusi vīramāsas sunītei Bellai izvirpot bļodiņu dāvanai. Pie reizes viņa internetā radošo darbu tirdzniecības platformā "Etsy" ielikusi šo bļodiņu ar norādi, ka arī citiem mājas mīluļiem var tādu izgatavot. Atsaucība bijusi negaidīti liela, tāpēc Jogita nolēmusi šo virzienu attīstīt tālāk.
Parastajām bļodiņām pievienojies lēnēšanas trauks – tam viducī izvirpots tāds kā labirints, kur izvieto pārtiku, lai steidzīgie suņi samazina ēšanas tempu.
Mazliet neparastāks papildinājums mājdzīvniekiem paredzētās keramikas klāstā esot speciālas urnas mīluļu pelniem. Jogitas keramika nopērkama studijas "Jogita Art Studio" un zīmola "Zuze Pet" mājaslapā, kā arī platformā "Etsy". Lielākoties mīluļu trauciņi aizceļo uz ārzemēm – galvenokārt tā ir Amerika, Eiropa, taču bijuši pasūtījumi arī no Austrālijas, Japānas un pat Meksikas.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
