6 °C
Smiltenes bērnudārza "Pīlādzītis" grupa "Rūķi" sākusi jaunu akciju – bērni izgatavo autostāvvietas pulksteņus, ko dāvina autovadītājiem, raksta avīze "Ziemeļlatvija".
Bērnudārza audzēkņi un skolotājas, iesaistoties arī vecākiem, izgatavojuši 50 autostāvvietas pulksteņus – oriģinālus, laminētus, ar bērnu zīmējumiem skaisti dekorētus. Pulksteņi uzdāvināti bērnu vecākiem, kuri ved atvases uz "Pīlādzīti" un kuriem šo informatīvo zīmju nebija, jo stāvlaukumā pie pirmsskolas izglītības iestādes "Pīlādzītis" atbilstoši ceļa zīmei automašīnu stāvēšanai var novietot tikai 15 minūtes, lai mazajā teritorijā no rītiem neveidotos sastrēgumi. Tādēļ autovadītājam automobiļa salonā pie priekšējā stikla jānovieto informācija par laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā.
Smiltenes novada pašvaldības policija lielāku uzmanību pievērš prevencijai jeb skaidrojošam darbam, tāpēc vecākā inspektore Ieva Mūrmane, kura bija akcijas ierosinātāja, bijusi gandarīta par "Rūķu" grupiņas darba lielisko rezultātu – skaistajiem un ērtajiem auto pulksteņiem, ko saņēmuši autovadītāji, bet Ziemassvētkos – arī visi "Pīlādzīša" administrācijas un tehniskie darbinieki.
Akcijai esot gaidāms arī turpinājums.
"Tagad katrs bērniņš mūsu grupiņā tādu pulksteni darinās savai ģimenei uz Ģimenes dienu. Ievas ideja ir jāatbalsta un jāturpina, jo tā ir zelta vērta.
Arī tāpēc, ka bērni, darot darbiņu, mācās par satiksmes drošību un iepazīstas ar policijas darbu," uzsvērusi "Rūķu" grupiņas skolotāja Inguna Slapjuma.
Smiltenē autostāvvietas pulksteņi vajadzīgi arī stāvlaukumā pie pilsētas poliklīnikas, kur automašīnu var novietot stāvēšanai uz divām stundām. Stāvēšanas laika ierobežojums aktuāls arī citās pilsētās, tādēļ stāvvietas pulkstenis vajadzīgs katras mašīnas salonā.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
