"Diemžēl šobrīd karš ir tas, kas strauji virza uz priekšu jaunu tehnoloģiju attīstību," saka Rīgas Tehniskās universitātes Materiālu un virsmu tehnoloģijas institūta vecākais pētnieks, ķīmijas doktors Andrejs Šiškins, kurš faktiski no atkritumiem radījis inovatīvu materiālu, kas ir izturīgs pret ļoti augstu temperatūru un ļoti viegls. Pētnieks stāsta, ka viens no tā pielietojuma veidiem varētu būt dronu ražošanā.

Ar šo materiālu varētu pārklāt elektrotehniku, kas aizsargās dronus pret jaunākās paaudzes ieročiem. Materiāla augstā izturība pret karstumu jau pierādīta. Tas ar liesmu ilgstoši karsēts: tā puse, uz kuru bija tieša liesmas iedarbība, kvēloja sarkana, bet otra puse nebija sakarsusi līdz 100 grādiem.

"Tas nav nekāds brīnums: pasaulē jau ir pietiekami daudz siltumizolējošu materiālu," piebilst A. Šiškins. "Taču svarīgākais ir, ka šis materiāls spēj pasargāt dažādu iekārtu elektroniku no negatīvas ārējās iedarbības vai elektromagnētiskās interferences."

Viņš paskaidro: ja ārējie magnētiskie lauki mijiedarbojas ar iekārtas iekšējiem magnētiskiem laukiem, kā rezultātā var veidoties strāva, elektronika var sākt nepareizi strādāt un pat sadegt mikroshēmas.

Lai droni nemirtu kā mušas

"Nav noslēpums, ka mūsu projekts pirmkārt balstīts uz aizsardzības mērķiem," teic ķīmiķis. "Un šis materiāls nākotnē ļoti labi var noderēt, ražojot dronus un citus lidaparātus."

Nākotnē tāpēc, ka patlaban karojošās puses dronus – vai tie būtu palaisti izlūkošanai vai ar mērķi uzbrukt – iznīcina ballistiski, proti, sašaujot. Pret šādu uzbrukumu inovatīvais materiāls dronus nekādi nevar aizsargāt. Taču zināms, ka top jaunākās paaudzes ieroči, ko sauc par kondensētās enerģijas ieročiem. Šādi ieroči "izšauj" enerģiju kā ļoti šauru staru, taču šis stars ielaužas iekārtu elektromagnētiskajā laukā un iznīcina dronu vai kādu citu ierīču elektroniku.