7.1 °C
Alūksnes novada pašvaldība pieņēmusi lēmumu – atbalstīt metu konkursa "Ezera piekrastes attīstība" projektēšanu un autoruzraudzību 931 700 eiro apmērā bijušajā rūpnīcas VEF teritorijā Alūksnē, atļaujot pašvaldības izpilddirektoram slēgt līgumu ar metu konkursa un sarunu procedūras uzvarētāju SIA "Nams", raksta avīze "Alūksnes un Malienas Ziņas".
Deputāti balsoja arī par daļēja finansējuma 201 774 eiro apmērā piešķiršanu projektēšanas pakalpojuma uzsākšanai. "Vairāk nekā 40 gadus pilsētas sejā ir iecirsta neglīta rēta, ar kuru izaugušas divas paaudzes alūksniešu, un viņiem ar to nācies sadzīvot. Tādēļ šodien, pieņemot lēmumu, ir laba sajūta, jo tāda mēroga plānotās izmaiņas vairāk nekā trīs hektāru plašumā pašā pilsētas centrā ieies vēsturē," aicinot deputātus balsot, teicis domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons.
Bijusī VEF teritorija tagad nonākusi Alūksnes novada pašvaldības īpašumā, to iegādājoties par pusmiljonu eiro un īpašumtiesības reģistrējot arī zemesgrāmatā. Gatavojoties degradētās teritorijas attīstības metu konkursam, pašvaldība organizēja vairākas tikšanās ar dažādām iedzīvotāju grupām, lai uzklausītu idejas un priekšlikumus par to, kādus pakalpojumus iedzīvotāji šajā teritorijā vēlētos saņemt. Tie ņemti vērā, lai sagatavotu darba uzdevumu metu konkursam.
Par konkursa uzvarētāju kļuvusi SIA "Nams", kas ir arī autors 2018. gada būvprojektam multifunkcionālajai servisa ēkai Alūksnes Pilssalā. SIA "Nams" valdes loceklis Māris Mihalovskis vērtējis, ka metu konkursa materiāls bijis sarežģīts un komplicēts.
"Bijusī VEF teritorija ir nedaudz vairāk kā tikai ezera piekraste. Tā ir būtiska daļa pilsētas vēsturiskajā centrā, kas pašlaik slēgta brīvai piekļūšanai un neizskatās pievilcīga.
Pirmais projekts ir vidi degradējošo būvju nojaukšana un inženierkomunikāciju izbūve plānotā ūdenscentra apbūvei," izteicies arhitekts.
Otrais būvprojekts ietveršot daļēju vidi degradējušā arhitektūras pieminekļa nojaukšanu un konservāciju. Trešais – ezera krasta promenādes izveidošanu. Promenādi SIA "Nams" piedāvājusi attīstīt četrās kārtās. Pirmais posms varētu būt laipa, kas savienotu laivu ielaišanas vietu ar Pilssalas tiltu un Muižas parku. Otrais posms – atraktīvas zonas izveide, kas nodrošinātu aktīvu piekļūšanu piekrastei. Trešā zona vestu gar kultūras centru un laivu mājām, kuru varētu attīstīt arī tālāk. Ceturtajā posmā plānota laipas izbūve līdz pat ezera takai un pašas ezera takas atjaunošana, paredzot jaunus tiltiņus un mazo arhitektūru – soliņus un apgaismojumu. Finansējuma piesaiste ieceru realizācijai plānota no ES fondu programmām un pašvaldības līdzfinansējuma.
Publikācija tapusi projektā "Mans pagasts, mana pilsēta", kurā "Latvijas Avīze" sadarbojas ar laikrakstiem "Staburags", "Dzirkstele", "Zemgales Ziņas", "Bauskas Dzīve", "Alūksnes un Malienas Ziņas" un "Ziemeļlatvija".
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".
![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg "Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet \"Lejasvēveri\" un \"Jaunvēveri\" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē \"visit.cesis.lv\" teikts: \"Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties \"Mērnieku laikiem\" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī.\"")
