Divas nedēļas pirms Bundestāga ārkārtas vēlēšanām līdzšinējais Vācijas kanclers Olafs Šolcs televīzijas debatēs tikās ar opozīcijā esošo konservatīvo līderi Frīdrihu Mercu.
Vienīgajās tiešraides debatēs pirms 23. februārī gaidāmajām vēlēšanām, kurās abi tikās aci pret aci, Šolcs uzbruka Mercam par viņa lēmumu paļauties uz labējo eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD), lai panāktu atbalstu viņa iecerētajām imigrācijas likuma reformām.
Kanclers, kurš pārstāv sociāldemokrātus (SPD), apgalvoja, ka kristīgo demokrātu (CDU) līderis esot lauzis savu vārdu nesadarboties ar AfD un pārkāpis ilgstoši pastāvošo tabu uz jebkādu līdzdarbību ar eiroskeptiķiem.
"Tāpēc neviens nevar garantēt, ka nākotnē nenotiks atkal tas pats, kad radīsies grūtības," izteicās Šolcs, norādot, ka pagātnē esot klājies "ļoti labi", kad demokrātiskās partijas "vienojās nesadarboties ar galēji labējiem".
Šolcs pauda neapmierinātību arī ar Merca ieceri atraidīt uz Vācijas robežām nelegālos imigrantus, jo tas izraisīšot Eiropas krīzi. Viņš pat retoriski vaicā, kā "kāds var būt tik stulbs", lai ko tādu piedāvātu.
Savukārt Mercs atkārtoti uzsvēra, ka CDU un viņu Bavārijas māsaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - gadījumā, ja vēlēšanās uzvarēs, nesadarbosies ar AfD un neveidos ar to kopīgu valdību.
Mercs arī norādīja, ka bija nepieciešams rīkoties pēc kārtējās nelegālā imigranta pastrādātās slepkavības, kas neļāvusi viņa sirdsapziņai arī turpmāk vilcināties.
Mercs pieprasīja īstenot radikālu imigrācijas politikas maiņu, reaģējot uz slepkavību, ko janvārī pastrādāja kāds atraidīts afgāņu patvēruma meklētājs, kuru sen jau vajadzēja no Vācijas izraidīt.
7.1 °C




















































































































































![Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī." Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. No senajām saimniecībām sešas ir muzeja pārziņā, bet "Lejasvēveri" un "Jaunvēveri" ir mantinieku privātīpašums. Interneta vietnē "visit.cesis.lv" teikts: "Vēveri ir Piebalgai raksturīga zemnieku amatnieku sētu grupa, kuras vēsture datējama, sākot ar 16. gs. vidu. 19. gs. galvenais peļņas avots Vēveros ir aušana, katrā mājā klaudzēja 2–4 stelles. Sākoties "Mērnieku laikiem" (19. gs. 70.–80. gadi), kad piebaldzēni izpērk zemi no muižas, Vēveros ir izveidojušās astoņas saimniecības. Mūsdienās dabā redzams šo astoņu sētu savstarpējais izkārtojums un apbūve. Lai saglabātu vēsturiski veidojušos kultūrainavu ar senatnīgām sētām, ēkām, ceļiem, koku stādījumiem, Vēveros izveidota Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja lauku ekspozīcija. [..] Vēveru ekspozīcijā aplūkojama ne tikai tradicionālā piebaldzēnu sētu apbūve, bet arī dažādi amatnieku un zemkopju darbarīki, mūsdienu cilvēkam neierasti mājsaimniecības priekšmeti un lietas. Vēveru kalna augstākajā vietā (226 m virs jūras līmeņa) slejas ap 1875. g. Kalna Vēveru saimnieka būvētās vējdzirnavas. No dzirnavu galerijas un augšējā stāva lieliski redzams Vēveru kopskats un Piebalgas tāles. Vēveros piedāvā meistarklasi maizes cepšanā īstā maizes krāsnī."](https://media.lasi.lv/media/cache/article__card__xl__jpeg/uploads/media/image/20251209210945693873f9205a6.jpg)






































































































