13.2 °C
Pārceltuves iznīcināšana redzama Ukrainas Īpašo operāciju spēku izplatītajā videoierakstā. Kā ziņots, Ukrainas armija Gluškovas rajonā sagrāvusi visus trīs tiltus pār Seimu.
16. augustā tika iznīcināts tilts netālu no Gluškovas ciema. 18.augustā tika paziņots par tilta iznīcināšanu netālu no Zvannojes ciema, bet dienu vēlāk tika sagrauts pēdējais no tiltiem pie Karižas ciema.
Satelītuzņēmumos, ko savā tīmekļa vietnē publicējis Radio Brīvība, redzams, ka laikā no 15. līdz 16. augustam šajā rajonā parādījušas divas pontonu pārceltuves.
Savukārt uzņēmumos, kas izdarīti 19. augustā, jau redzams, ka viena no pārceltuvēm, kas atradās starp Zvannoji un Gluškovu, ir pazudusi.
20. augustā ukraiņu blogeris Serhijs Sternenko publicēja lidrobota uzņemtu videoierakstu, kurā redzams, kā šāviņš iznīcina pa pontonu pārceltuvi braucošo krievu armijas smago automašīnu, bet pati pārceltuve tiek piedzīta paralēli krastam.
Pēc tam krievi pārceltuvi pārnesa 500 metrus augstāk pa straumi, taču šodien Ukrainas armijas publicētajā videoierakstā redzams, kā pārceltuvi trāpa HIMARS šāviņš.
Vēl viena pārceltuve, kas atrodas uz austrumiem no Gluškovas, pagaidām atrodas savā vietā.
Krievija atceļ vēlēšanas septiņās Kurskas apgabala administratīvās teritorijās
Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) trešdien paziņojusi, ka septiņās Kurskas apgabala administratīvās teritorijās, kur iegājusi Ukrainas armija, uz nenoteiktu laiku atliek vietējās vēlēšanas.
Lietotnē "Telegram" CVK pavēstījusi, ka vēlēšanas notikšot tad, kad "pilnībā tiks garantēta vēlēšanu drošība".
Vēlēšanas atliktas Belajas, Boļšoje Soldatskas, Gluškovas, Koreņevas, Sudžas un Homutovkas rajonā, kā arī Ļgovas pilsētā.
Tajā pašā laikā CVK paziņojusi, ka drīzumā paredzētās gubernatora vēlēšanas pārējā apgabala teritorijā notikšot.
Iepriekšējā balsošana sāksies jau 28. augustā, bet pašas vēlēšanas paredzētas 6., 7. un 8. septembrī.
Kā ziņots, Ukrainas armija uzbrukumu Kurskas apgabalā sāka 6. augustā, pārraujot krievu robežapsardzību Sudžas rajonā, bet pēc tam sākot strauju virzību arī blakus esošajās teritorijās. Tādējādi, karadarbībai pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma ilgstot jau trešo gadu, Ukraina beidzot pārnesusi karu uz pašas agresorvalsts teritoriju.
Ukrainas armija Kurskas apgabalā savā kontrolē pārņēmusi vairāk nekā 90 apdzīvotās vietas, un Krievija atzinusi, ka bijusi spiesta evakuēt vairāk nekā 120 000 cilvēku.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 603 010
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz trešdienas rītam sasnieguši 603 010 karavīru, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1210 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 8522 tankus, 16 542 bruņutransportierus, 17 216 lielgabalus un mīnmetējus, 1166 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 928 zenītartilērijas iekārtas, 367 lidmašīnas, 328 helikopterus, 13 902 bezpilota lidaparātus, 2442 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 23 221 automobili un autocisternu, kā arī 2887 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Aptauja
Kāds ir Ukrainas armijas mērķis, veicot militāru operāciju Krievijas teritorijā?
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
